ANALOĢIJAS AR SPORTU
Vērtējot sasniegumus zinātnē, var pamanīt analoģijas ar sportu. Pastāvot dažādām zinātnes nozarēm, ir grūti ojektīvi izvērtēt sasniegumus salīdzinošā aspektā, kas ir tāpat kā ar sacensību starp dažādiem sporta veidiem. Procesa laikā tiek mēģināts novērtēt katra sasnieguma ietekmi, salīdzinot daudzus un dažādus faktorus – zinātnisko augstvērtīgumu, ietekmi uz sabiedrību u. c. Šeit tāpat kā sportā var atšķirties viedoklis, kuri faktori ir nozīmīgāki. Protams, pastāv arī objektīvi rādītāji. Sportā var sasniegt rekordus, kausus un medaļas, bet zinātnē – dokumentēt konkrētu atklājumu, kas rezultējas gana precīzi mērāmos citējamības, publicēšanās un dažādos apbalvojumos. Plašāk zināmā būtu Nobela prēmija, taču līdz tai mums vēl kādu brīdi jāpaciešas. Pētījumus jau labu laiku netaisa izspūris onkulis tumšā kabinetā, bet mūsu zinātnei veltītā iekšzemes kopprodukta daļa drīzāk attālina, nevis tuvina starptautiskiem panākumiem.
PĒTĪJUMU DALĪJUMS
Papildus iepriekš aprakstītajam, zinātnē ir jāņem vērā arī pētījumu iedalījums fundamentālajos un lietišķajos. Vienkārši skaidrojot, fundamentālajos mēģina izprast lietu dabu, bet lietišķajos – saprast, kā to pielietot praktiskām dzīves vajadzībām. Protams, stingru robežu te ne vienmēr ir iespējams novilkt. Nereti fundamentālā pētījumā var saskatīt arī skaidru praktisku nozīmi, bet lietišķajā liela uzmanība ir pievērsta izpētei un darbības mehānismu zināniskai pamatošanai, produkta radīšanu atstājot nozares ziņā. Variantu te ir daudz – fundamentālajiem pētījumiem var būt atšķirīga novitātes pakāpe, bet lietišķajiem, piemēram, dažāda radītās tehnoloģijas gatavības pakāpe. Protams, sabiedrībai redzamāki un taustāmāki ir tieši lietišķie pētījumi, fundamentālajiem atklājumiem daudz retāk nonākot sabiedrības uzmanības centrā. Dažreiz šis dalījums izvērš arī tādas kā ideoloģiskas cīņas par to, kurš zinātnes lauciņš ir vajadzīgāks un noderīgāks, bet, kā ar daudzām lietām dzīvē, ir veselīgi tās turēt kompromisā, lai izvairītos no galējībām un nodrošinātu simetrisku attīstību. Var virzīties no apakšas uz augšu, kas raksturīgs fundamentālajai izpētei (bottom-up pieeja), vai no augšas uz leju (top-down). Abām pieejām ir ieguvumi un zaudējumi. Par šo jautājumu domas dalās arī sporta zinātnē, bet jāteic, ka vēsturiski tā kopumā bijusi ar lielāku praktisku ievirzi nekā fundamentālu lietu izpēti. Fundamentālajai izpētei ir raksturīgs ilgāks pētnieciskais process, ko ne sabiedrībai, ne politiķiem īsti nav pacietības gaidīt. Lietišķie pētījumi var sniegt ātrākus rezultātus, taču tiem ir nepieciešama priekšizpēte, ko sniedz tieši fundamentālie pētījumi. Noslēgumā vēl pieminēšu, ka lietišķo un fundamentālo pētījumu dalījums nenozīmē pētījuma kvalitāti, jo gan vienā, gan otrā gadījumā ir iespējams veikt dažādas kvalitātes darbus.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!