Mēdz teikt, ka sporta pamatu pamats ir vieglatlētika. Šajā sporta veidā pēdējo 100 gadu laikā mūsu zemē esam piedzīvojuši daudzus žilbinošu panākumu brīžus – 1932. gadā Losandželosā soļotājs Jānis Daliņš kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas olimpisko medaļnieku, četrus gadus vēlāk cits soļotājs Adalberts Bubenko no Berlīnes atveda vēl vienu olimpisko cēlmetālu. Padomju okupācijas laikā Latvijai bija izcili vieglatlēti, kuri spēja izcīnīt visaugstākās godalgas, bet bija spiesti startēt zem svešiem karogiem. 1956. gadā Melburnā par pirmo latvieti olimpisko čempioni kļuva šķēpmetēja Inese Jaunzeme, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados pilnu olimpisko medaļu komplektu šķēpmešanā spēja savākt Jānis Lūsis. Turklāt dižais Jānis to paveica trijās olimpiādēs pēc kārtas – 1964., 1968., 1972. gadā. Fenomenāli. 1980. gadā ventspilnieks Dainis Kūla kļuva par trešo latvieti olimpisko čempionu šķēpmešanā 24 gadu laikā, triumfējot spēlēs Maskavā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pirmās divas olimpiādes pagāja adaptācijā jaunajiem apstākļiem, treniņu iespējām un finansējumam, bet darbs vainagojās panākumiem ar emcionālo Aigara Fadejeva sudrabu soļošanas maratona distancē 2000. gada spēlēs Sidnejā. 2004. gadā visus šokēja jaunais šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis, iegūstot sudraba medaļu Atēnās, bet 2008. gadā Pekinā atkal tika piedzīvota Latvijas šķēpraižu skolas lielā diena – sudraba medaļa Aināram Kovalam. Vieglatlēti bija izcīnījuši medaļas trijās spēlēs pēc kārtas. 2012. gadā Londonā un 2016. gadā Riodežaneiro sāpīgas ceturtās vietas guva Ineta Radeviča un Laura Ikauniece, turklāt pirmajai no viņām šodien olimpiskais rezultāts jau ir anulēts. Savukārt iepriekšējās divās spēlēs Latvijas vieglatlēti neiekļuva labāko sešniekā, turklāt mūsu valsts pārstāvniecība šajā sporta veidā ar katrām spēlēm kļuvusi mazāka. Sajūta, ka viss pamazām aizplūst... Latvijas vieglatlētu vietas pasaules elitē ieņem citu nāciju sportisti. Negatīvo tendenci var mainīt tikai ar nepārtrauktu un gudru darbu, attīstību, talantu meklēšanu, plānveidīgu viņu sagatavošanu, jaunas treniņmetodikas adaptēšanu. Tam visam nepieciešami
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!