Pirmajā puslaikā Zviedrijas izlasei piederēja pārsvars teju visos statistikas rādītājos. Zviedrija gan vairāk kontrolēja bumbu, gan biežāk sita pa vārtiem, turklāt vairākas reizes varēja panākt pārsvaru. Dienvidkorejas komanda savukārt iedzīvojās neveiksmē, jo 28. minūtē savainojumu guva Džohu Paks.
Spēles otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Minvu Kims savā soda laukumā pārkāpa noteikumus pret Viktoru Klāsonu. Spēles galvenais tiesnesis sākotnēji nepiešķīra viennozīmīgi 11 metru sitienu, bet devās saņemt informāciju no video tiesnešiem. Video atkārtojumā bija redzams skaidrs noteikumu pārkāpums, kā rezultātā zviedri saņēma iespēju sist 11 metru sitienu.
Savu iespēju izmantoja centra aizsargs Grankvists, raidot bumbu labajā apakšējā stūrī. Pēc zaudētajiem vārtiem Dienvidkorejieši meklēja iespējas izlīdzināt rezultātu, taču tas pēc vairākiem bīstamiem mēģinājumiem tomēr neizdevās, zviedriem svinot pirmo panākumu turnīrā.
Līdz ar to F apakšgrupā pirmajās vietās izvirzījušās Zviedrija un Meksika, katrai sakrājot pa trijiem punktiem, bet trešajā un ceturtajā pozīcijā bez punktiem attiecīgi atrodas Vācija un Dienvidkoreja.
Zviedrijas izlase Pasaules kausam kvalificējusies pēc divu turnīru izlaišanas. Kopumā tai planētas meistarsacīkstēs šī ir 12.dalības reize. Trīs reizes zviedri tikuši pie godalgām - 1958. gadā savā laukumā gūts sudrabs, bet 1950. un 1994. gadā izcīnīta bronza. Komandas galvenais treneris ir Janne Andešsons.
Tikmēr Dienvidkorejas valstsvienība Pasaules kausā piedalās jau devīto reizi pēc kārtas un kopumā desmito. Līdz šim labākais sasniegums bija daļēji savās mājās notikušajā 2002. gada turnīrā, kad izdevās sasniegt pusfinālu un izcīnīt ceturto vietu. Pirms četriem gadiem Brazīlijā nepārvarēja apakšgrupu turnīru. Galvenais treneris šai komandai ir Tējons Šins.
Zīmīgi, ka šī ir pirmā reize Zviedrijas izlases vēsturē, kad Pasaules kausa finālturnīrā šīs komandas sastāvā nav neviena spēlētāja no pašmāju čempionāta. Zviedriem šīs ir pirmais planētas meistarsacīkšu mačs pēdējo 12 gadu laikā, turklāt pirms čempionāta šīs izlases sastāvā netika iekļauts leģendārais uzbrucējs Zlatans Ibrahimovičs.
Abas komandas savā starpā tikās 1948. gada olimpiskajās spēlēs, kad zviedri guva uzvaru ar 12:0, bet kopš tā laika šīs vienības savstarpēji tikušās vien pārbaudes spēlēs, kur vienu uzvaru guvusi Zviedrija, kamēr divreiz mači noslēgušies neizšķirti.
Pasaules kausa finālturnīrs pirmo reizi notiek Krievijā, bet kopumā tas norisinās jau 21. reizi.
Sacensībās piedalās 32 komandas, kuras priekšsacīkstēs salozētas astoņās grupās. Katras grupas divas labākās komandas iekļūs izslēgšanas spēļu stadijā, kas sāksies no astotdaļfināla.
Vislielākā pārstāvniecība jeb 14 izlases ir no Eiropas, kamēr no Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas sacensībās piedalās pa piecām vienībām. Tikmēr no Ziemeļamerikas finālturnīrā startē trīs valstu izlases.
Sacensības risināsies viena mēneša garumā, finālam norisinoties 15. jūlijā Maskavā.
Finālturnīrā tiks sadalīts iespaidīgs naudas balvu fonds, komandām sadalot 352 miljonus eiro, uzvarētājiem iegūstot 33 miljonus eiro lielu prēmiju.
Šis Pasaules kauss paliks vēsturē arī kā pirmais, kurā tiek izmantota videotiesneša sistēma jeb VAR. Šāds jaunievedums tika ieviests, lai noteiktu, vai bijis vārtu guvums, 11 metru soda sitiens, noraidījums no laukuma, vai arī kļūdains spriedums par spēlētāja identitāti kādā no tiesneša lēmumiem. Pirmajās trīs spēļu dienās, pateicoties šais sistēmai, tika nozīmēti divi 11 metru soda sitieni.