“Nav laika bāzt galvu spilvenā un pārdzīvot. Jāskatās uz priekšu, jo teju jau pēc 24 stundām nākamā spēle. Jāizanalizē, kādas bija kļūdas un ko darījām nepareizi.” Dārziņš Dienai.lv uz karstām pēdām tūlīt pēc spēles centās iedziļināties spēles ritējumā. “Sākums plus mīnus bija okei. Jau pirms spēles zinājām, jo ilgāk būs slidens rezultāts, jo lielāka iespēja, ka kādā brīdī svaru kausi nosveras mūsu pusē. Diemžēl ielaidām vārtus, daudz spēka atņēma piecminūšu noraidījums, bet pie rezultāta 0:3 centāmies kaut ko saglābt un pretiniekam laukumā pavērās lielākas iespējas. Viņi tās arī prata izmantot. Bija arī tā, ka nevis mēs pretinieku nogurdinājām, bet viņš mūs. Tāpēc uzbrucējiem radās problēmas ar nokļūšanu metienu līnijās, no kurām nekļūdījās viņu aizsargi. No otras puses, ja uzbrucēji redz, ka lejā aizsargiem klājas smagi, ir jādodas viņiem palīgā.”
Savādi bija redzēt, ka pirmās maiņas uzburcēji uz ledus svīst arī skaitliskajā mazākumā. “Pēc Armanda (Bērziņa) noraidījuma, spēlei mazākumā treneru iecere pajuka. Uzbrucējiem nācās rotēt pa apli.”
Spēles gaitā neredzējām kapteini Dārziņu runājam ar mača arbitriem. “Bija man tāda doma – runāt ar tiesnešiem, bet, ja godīgi, nebija tādas situācijas, kad vajadzētu pie viņiem doties. Lai kā arī mēs varbūt gribētu, tiesnešiem neko nevar pārmest.”