Kāds jau ir aplauzis zobus, citam karjera turpina virzīties augšup, bet dažs tikai gatavojas spert pirmos soļus. Piemēram, Artis Ābols. Jaunajā sezonā viņš būs Kontinentālās hokeja līgas komandas Rīgas Dinamo galvenā trenera palīgs.
Šuplera skolnieki
"Būtībā tas bija piedāvājums, no kura nevarēju atteikties. Pāriešana trenera darbā sanāca negaidīti ātri un neapzināti, apstākļu sakritības rezultātā," savu lēmumu pamato Artis. Pagājušās sezonas beigās Ābolam bija rokas lūzums. Atveseļošanās ritēja ne tik labi, kā cerēts, un ārstu ieteikums hokeju turpināt spēlēt tikai amatieru līmenī lika steigšus izvērtēt nākotnes perspektīvas. No hokejista pārtapt par treneri — tas, protams, ir loģisks solis, taču Artis tikpat labi varētu turpināt mīt pa pusei jau iemīto taciņu, proti, strādāt elektronisko mediju lauciņā. No pasaules hokeja čempionātos izmēģinātajām balsīm Ābols ir saņēmis vismazāk nopēlumu, kas Latvijas prasīgo līdzjutēju vērtējumā ir ļoti augsts rādītājs. "Sporta žurnālistikas jomā izmēģināt spēkus pirmais man piedāvāja Mārtiņš Pagodkins. Tas bija vēl deviņdesmito gadu sākumā Pārdaugavas laikos, kad Pagodkins strādāja Neatkarīgajā Cīņā. Kādā no intervijām biju tik runīgs, ka Mārtiņš man ieteica Pārdaugavas izbraukuma spēlēs sagatavot reportāžas. Toreiz ar komandu braukājām pa Krieviju. Viss gan tā arī palika piedāvājuma līmenī. Mājienus ir devis arī Toms (Circenis) no TV3, bet cik tad reižu gadā ir tā hokeja komentēšana televīzijā? Faktiski tikai pavasarī, kad notiek pasaules čempionāts."
Ābols būs trešais treneris, kurš savas gaitas uzsāks pie slovāka Juliusa Šuplera. Pirms pāris gadiem Rīgā-2000 pie Šuplera trenera praksi izgāja Normunds Sējējs un Renārs Princis. Pēc Juliusa aizbraukšanas komandas vadības grožus pārņēma Sējējs, turpretī Princis atsāka trenēt bērnu komandas. Viens no iemesliem viņa piesaistīšanai meistarkomandai bija — lai nākotnē būtu zinošs vietējais speciālists. "Esmu iemācījies daudz. Iedziļināties niansēs nezin vai būs saistoši, tāpēc uzsvēršu pašu galveno — attieksmi pret darbu. Šuplers vienmēr pirmais ieradās uz treniņu un pēdējais aizgāja prom. Kā trenerim ārzemniekam to bija tik un tā izdarīt, bet vienalga varēja just, ka viņš ir iekšā komandas procesos un cenšas izdibināt, kas kuru uztrauc. Šuplera skatījumā komanda bija kā viena ģimene, kas ir kopā visu garo sezonu." Iegūtās zināšanas Princim pagaidām noder darbā hokeja klubā Pērkons, trenējot puikas vecumā no 12 līdz 14 gadiem.
Šuplera darba metodes nebūs svešas viņa nākamajam skolniekam Ābolam, kura piesaistīšana lielajai komandai arī izdarīta ar nolūku, lai būtu par vienu labu pašmāju speciālistu vairāk. "Par Šupleru pagaidām varu izdarīt secinājumus no spēlētāja pozīcijām. Intervijās to jau esmu uzsvēris, ka tik labi, kā pie Šulpera Rīgā-2000 nekad neesmu spēlējis. Tad arī pirmo reizi vairāk uzzināju par fizioloģijas lomu sagatavošanās procesā, par atjaunošanās iespējām un par laktāta mērījumiem. Tas bija pavisam cits — augstāks līmenis." Slovāku trenera zinātnisko pieeju treniņu procesam uzsver arī Princis. "Šķiet, Latvijā kaut ko līdzīgu mēģinājis darīt tikai Znaroks ar ārstu Jāni Kvēpu. Neesmu dzirdējis, ka citās Samsung līgas komandās arī būtu bijusi tik nopietna pieeja treniņdarbam."
Sava ceļa gājēji
No deviņdesmito gadu izlases spēlētājiem trenera karjeru Latvijā pirmais sāka Oļegs Znaroks. Apostījis gaisu biznesa vidē, Znaroks secināja, ka viņa vieta tomēr ir hokejā. Pašreizējam izlases trenerim pieder arī frāze "bet ārpus hokeja es taču citu neko neprotu…" Viņam piekrīt Andrejs Maticins. "Fakts paliek fakts. Hokejā esam tik ilgi, ka tur mums arī jāpaliek."
Znaroks spēlētāja karjeru beidza Vācijā, Maticins — Zviedrijā, bet trenera gaitas abi sāka Rīgā. Savu izvēli par labu Latvijai skaidro Maticins: "Iegūt trenera vietu ārzemēs ir ļoti grūti. Rindā stāv vietējie, kuriem jebkurā gadījumā būs priekšroka. Ar to ir jārēķinās — ārvalstīs vienmēr paliksi svešinieks."
Trenera darbā Andrejam pirmais atspēriena punkts bija pat augstāks nekā Znarokam. Viņš sāka kā Rīgā-2000 komandas galvenais treneris. Pirmajā gadā Rīga-2000 ieguva Latvijas čempionu titulu, taču jau nākamajā rudenī pēc neveiksmju sērijas un uzdevuma neizpildīšanas Kontinentālajā kausa izcīņā Maticinam darbs tika uzteikts. Nākamā iespēja sevi apliecināt trenera ampluā Andrejam radās pagājušajā decembrī pasaules U-20 junioru čempionātā Rīgā, un viņš to arī izmantoja. Juniori atgriezās elitē. "Es esmu Krievijas hokeja skolas piekritējs. Piemēram, Beļavskis ir pārņēmis zviedru darba metodes, bet es ne. Tas nenozīmē, ka mans stils būtu klaigāšana uz spēlētājiem, taču stingra nostāja ir nepieciešama. Kā sevi pirmajā reizē nostādīsi, tāda attieksme būs turpmāk. Savulaik Vladimirs Vladimirovičs Jurzinovs teica, ka trenera nelaime ir neizlēmība. Lēmuma pieņemšana esot pats svarīgākais. Vai tas būs pareizs vai ne, bet treneris būs apliecinājis, ka nebaidās uzņemties atbildību."
Oļegam Znarokam trenera karjera pagaidām virzās tikai augšup. Jaunajā ampluā no bijušajiem izlases spēlētājiem viņš ticis visaugstāk — līdz Latvijas izlases galvenā trenera postenim un šādam amatam arī Krievijas superlīgas klubā MVD. "Man pat grūti teikt, kāda stila pārstāvis ir Znaroks," pēc novērojumiem skaidra viedokļa nav Ābolam. "Protams, treneris Znaroks pilnīgi noteikti nav ekspansīvais hokejists Znaroks, kurš no mazākās dzirksteles varēja uzliesmot. Lai gan esmu dzirdējis, ka arī kā treneris Oļegs mēdzot pateikt skarbāku vārdu, ja iebilst viņa darba stilam. Pats gan pasaules čempionāta laikā ģērbtuvē neesmu bijis."
Karjera ārzemēs
Augstu ir ticis arī bijušais Znaroka maiņas partneris izlasē Igors Pavlovs. Pēc karjeras beigām Vācijā viņš uz tur pārmetās trenera darbā. Brēmerhāfenes klubā Igora reputācija gadu no gada auga. Pagaidām augstākais lēciens bijis aizspēlēšanās ar otrās līgas klubu līdz Vācijas kausa pusfinālam. "Es labprāt strādāju ar jaunajiem hokejistiem," pirms pāris gadiem, satikts pārbaudes turnīrā Vācijas pilsētā Fisenē, skaidroja Pavlovs. "Jaunajiem vienmēr ir mērķis izsisties uz augšu, turpretī vecākās paaudzes hokejisti nereti atspēlē līgumā paredzēto laiku un skatās jau citā virzienā." Kopīgi vērojot Latvijas izlases treniņu, viņš aizrautīgi stāstīja, cik svarīgi esot pareizi izpildīt katru vingrinājumu. Pavasarī Pavlovu apstiprināja par Vācijas Hokeja līgas (DEL) Krēfeldes kluba galveno treneri. Šajā komandā, kā zināms, spēlē arī Herberts Vasiļjevs. Jaunajā sezonā raudzīsim, kā Igoram veiksies Vācijas hokeja augstākajā līmenī.
Otrs deviņdesmito gadu izlases inteliģentā atzara pārstāvis Aleksandrs Beļavskis ieguvis divas augstākās izglītības, bijis Latvijas izlasē galvenā trenera Kurta Lindstrēma palīgs un vienubrīd ir vadījis Allsvenska (Zviedrijas otrā līga) klubu Bjorkloven. Pašlaik Beļavskis strādā ar Stokholmas kluba MoDo junioriem. "Saša ir spilgts piemērs manis teiktajam par ārzemniekiem ierādīto otrā plāna vietu treneru tirgū. Umeo komandā Bjorkloven viņš bija vajadzīgs tik ilgi, kamēr kluba vadītāji neatrada piemērotāku vietējo kadru," Beļavska karjeras lejupslīdē Maticins saskata viesstrādnieka smago nastu. Starp citu, Beļavska uzvārds ticis locīts arī Latvijas izlases galvenā trenera kontekstā. Viņa lielā iespēja, šķiet, vēl nav pienākusi.
Jaunais vilnis
Šovasar trenera gaitas sāks ne tikai Artis Ābols, Ronalds Ozoliņš (būs Haralda Vasiļjeva palīgs Rīgā-2000), bet arī visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē Leonīds Tambijevs (154 (69+84) punkti). Pagaidām tiek risināts jautājums par 1991.gadā dzimušo spēlētāju komandas izveidi spēlēšanai Latvijas Samsung līgā. Ja tiks saņemta zaļā gaisma, trenera izaicinājumu šajā komandā pieņems Tambijevs. "Pēc ārzemēs pavadītajiem gadiem un iepazīšanās ar situāciju Latvijā, varu pilnīgi droši teikt, ka stāvoklis ir visai dramatiska. Pēc padomju laiku metodēm pasaulē neviens vairs nestrādā. Tas, ko dara treneri Šveicē un te, Latvijā, krasi atšķiras. Tā arī ir viena no atbildēm uz jautājumu, kāpēc NHL drāftā šogad nav neviena mūsu spēlētāja. Nesen ar Aigaru Ciprusu Tukumā rīkojām treniņnometni jaunajiem hokejistiem. Puiši nav slikti un ir fiziski spēcīgi, tomēr daži no viņiem 18 gadu vecumā neprot pareizi slidot!" Paralēli trenera profesijai Leonīds plāno izmēģināt spēkus arī aģenta darbā. "Labprāt palīdzēšu mūsu jaunajiem un talantīgākajiem spēlētājiem karjeras izaugsmē," uzsver Tambijevs.
Paredzams, ka nākotnē treneru pulks no bijušajiem izlases spēlētājiem kuplināsies. Regulāras kļuvušas Oļega Sorokina rīkotās vasaras treniņnometnes jaunajiem spēlētājiem, par kurām dzirdētas ļoti labas atsauksmes. Padomus jaunajiem spēlētājiem neliedz Aigars Cipruss. "Cerams, ka situācija jaunatnes hokejā uzlabosies, taču tam ir vajadzīga valsts ieinteresētība. Citādi ar pašreizējām ledus cenām hokejs pavisam drīz kļūs par turīgo vecāku bērnu privilēģiju," Tambijeva skatījumā treneru jaunajam vilnim būs nepieciešams atbalsts.