Latvijas sportists distanci veica minūtē un 9,50 sekundēs, par divām sekundēm atpaliekot no sev piederošā valsts rekorda (1:07,47), kā arī pusotru sekundi atpaliekot no sava šīs sezonas labākā rezultāta (1:08,01) šajā distancē.
Tikmēr par olimpisko čempionu kļuva Kjelds Nuiss no Nīderlandes, kurš distanci veica minūtē un 7,95 sekundēs, par četrām simtdaļām pārspējot norvēģi Hovaru Lorencenu. Savukārt Silovs no uzvarētāja atpalika 1,55 sekundes.
Nuiss kļuva par divkārtēju Phjončhanas olimpisko spēļu čempionu, jo pirms tam triumfēja arī 1500 metru distancē, kamēr Lorencenam neizdevās atkārtot pirmdien gūto panākumu 500 metros, kur viņš palika nepārspēts.
Savukārt trešo vietu ieņēma mājinieks Kims Tejuns, kurš uzvarētājam zaudēja 0,27 sekundes, tālāk ierindojoties Džojam Mantijam no ASV, Takuro Odam no Japānas un Kajam Verbijam no Nīderlandes.
Latvijas ātrslidotājs pirms sacensībām bija norādījis,ka ar labu startu viņš varētu pretendēt uz vietu desmitniekā, taču šoreiz no tā atpalika par 0,33 sekundēm.
Silovam īsti neizdevās starts, pēc pirmās kontrolatzīmes viņam esot 19.pozīcijā. Turpinājumā viņš gan tempu palielināja, otrajā laika ņemšanas kontrolatzīmē pakāpjoties uz 13.vietu, bet finišā tobrīd esot ceturtais. Savukārt līderis tobrīd bija Silova slidojuma pārinieks Mičels Vitmors no ASV, kurš distanci veica minūtē un 9,17 sekundēs.
Latvijas sportists startēja desmitajā slidojumā, kuru sāka no ārējā celiņa, bet kompāniju viņam sastādīja Vitmors, kurš 2016.gadā izcieta sešu mēnešu diskvalifikāciju, jo ārpus sacensībām notikušā incidentā piekāva Itālijas komandas treneri.
Savukārt no atlikušajiem astoņiem slidojumiem, ātrāk par Silovu distanci veica 11 dalībnieki, nobīdot viņu uz 15.pozīciju.
1000 metru distancē piedalījās 36 ātrslidotāji.
Nīderlandes ātrslidotāji izcīnīja jau septīto zelta medaļu šajās olimpiskajās spēlēs, kurās ir aizvadītas 12 no 14 plānotajām dsciplīnām.
Latvijas rekordu 1000 metros Silovs sasniedza 2013.gadā pasaules sprinta čempionātā Soltleiksitijā, kad distanci veica minūtē un 7,47 sekundēs, bet šosezon šo distanci sacensībās Kalgari bija slidojis minūtē 8,01 sekundē.
Kā vēstīts, 1500 metru distancē Silovs izcīnīja augsto ceturto vietu, gūdams karjeras lielāko panākumu. Viņš no goda pjedestāla atpalika tikai par 0,32 sekundēm.
Savukārt sestdien Silovam gaidāms starts masu startā, kur viņš arī pretendē uz augstu rezultātu.
"1000 metros startā zaudēju kādu pussekundi. Ja tur sanāks starts, tad var pacīnīties arī par pirmo desmitnieku. Tas ir vairāk sprinteru pasākums," par gaidāmo slidojumu 1000 metros pirms sacensībām teica Latvijas ātrslidotājs.
Šīs Silovam ir trešās olimpiskās spēles karjerā un viņš iepriekš izteicies, ka arī pēdējās. 2010.gadā latvietis kļuva par pirmo sportistu vēsturē, kurš vienās olimpiskajās spēlēs startējis gan šorttrekā, gan ātrslidošanā, bet pēc tam pievērsās tikai otrajam no šiem sporta veidiem.
Vankūveras olimpiskajās spēlēs Silovs guva desmito vietu šorttrekā 1500 metros un 14.vietu 1000 metros, kā arī 12.vietu ātrslidošanā 500 metros. Savukārt Sočos viņš guva 14.vietu 1500 metros, kamēr 1000 metros ieņēma 24.vietu, bet 500 metros samierinājās ar 37.pozīciju.
Ģimenes apstākļu dēļ Silovs izlaida gandrīz visu pagājušo sezonu, bet šosezon uz ledus atgriezās ar augstiem rezultātiem un droši kvalificējās olimpiskajām spēlēm. Silovam veiksmīgākā ir masu starta distance, kas Phjončhanā debitēs olimpiskajā programmā, un janvārī viņš tajā gandrīz kļuva par Eiropas čempionu - Silovs finišēja pirmais pēc sešpadsmitā apļa, kurā bija jānoslēdz sacensības, tomēr tablo kļūdas dēļ sportisti veica vēl vienu apli un tajā latvietis vairs nebija starp ātrākajiem.
Latvijas delegāciju šajā Olimpiādē pārstāv 34 sportisti. Latvija ir pārstāvēta deviņos sporta veidos, bet komandā iekļauti 14 olimpiskie debitanti.
papildināta visa ziņa
Ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā seko līdzi - Diena.lv/phjonchana2018!