Pasaules čempionātā jau no pirmās spēles sākas punktu krāšana ceturtdaļfināla stadijas sasniegšanai, turpretī olimpiskajās spēlēs grupu turnīrā var visās trijās spēlēs zaudēt, bet tāpat cerība vēl būs dzīva. Atliek pēc tam pārvarēt divas barjeras, un sasniegumu latiņa būs pacelta vēl nebijušos Latvijas hokeja augstumos. Uzvarot kvalifikācijas spēli un ceturtdaļfināla maču, ir garantēta cīņa par medaļām jeb iekļūšana labāko četriniekā.
Vītoliņš ilgus gadus ir bijis Oļega Znaroka palīgs. Vēl kā maiņas partneri laukumā abi zināja, kad uz ledus ir jāizliek pēdējie spēki un kad var paturēt zobenu makstī, domājot par galvenā pūķa uzveikšanu. Uzskatāms piemērs ir 2010. gada olimpiskais turnīrs Vankūverā. Galvenā trenera Znaroka un palīga Vītoliņa vadībā grupu turnīrā Latvijas izlase izskatījās gaužām nevarīga (2:8 pret Krieviju, 2:5 pret Čehiju un 0:6 pret Slovākiju), taču kvalifikācijas spēlē bija ļoti tuvu, lai atmaksātu čehiem – zaudējums tikai papildlaikā ar 2:3.
Šaubos, vai ārpus pieteikuma paliktu snaiperis Indrašis un cīnītājs vārtu priekšā Karsums, ja zviedru spēlē jau būtu "jāvicinās ar zobeniem". Pa lielo rēķinu nekas neizšķīrās, tāpēc bija īstais brīdis komandai nodot vēstījumu, ka par veciem nopelniem nevienam vieta sastāvā nebūs garantēta. Tā ir jāiegūst ar parādīto sniegumu laukumā. No sērijas – varam tikai iegūt, nevis kaut ko zaudēt – būs arī spēle ar Somiju. Teorētiski vēl saglabājas izredzes iekļūt to četru komandu skaitā, kas ar pirmo mēģinājumu sasniegs ceturtdaļfinālu, taču saprātīgāk ir būt reālistiem un darīt visu ar aprēķinu, lai labākā gatavība būtu uz otrdienas spēli.