Arheologi sliecas domāt, ka akmens galvaskausā nav nonācis kāda vampīru slaktēšanas rituāla rezultātā, bet gan bijusi pēcnāves akcija.
Pirmais vampīrs?
"Vampīri neeksistē, taču pētījumi rāda, ka cilvēki tolaik tiem ticējuši," Florences universitātes arheologs un antropologs Mateo Borīni, kurš vairāk nekā divus gadus pētījis šo lietu, pavīpsnā par priekšgājēju māņticību. "Mūsu rīcībā pirmoreiz ir apliecinājums pret vampīriem piemērotajam eksorcismam," aģentūrai AP stāsta itāļu speciālists.
Pērs Mūrs-Jansens no Vičito Valsts universitātes šajā ziņā kolēģim nepiekrīt. Viņš televīzijai Discovery Channel stāstīja, ka Polijā jau pirms laba laika atradis līdzīgi "apstrādātus" skeletus, tādēļ apgalvojums, ka Venēcijā atrasts pirmais pierādījums cilvēku bailēm no vampīriem esot "mazliet smieklīgs".
Aptuveni 60 gadu vecās sievietes skelets tika atrasts 2006.gadā Lazzaretto Nuovo salā, kas atrodas mazliet uz ziemeļiem no ūdens ieskautās Itālijas ziemeļu pilsētas. Tas gulēja masu kapā starp mēra upuriem, kuri nomira 1576.gada epidēmijas laikā. Izolētajā vietā toreiz tika apglabāti visi mēra upuri, tādēļ sala arī nosaukta par jauno lazareti.
Neizprata trūdēšanu
Viduslaiku rokraksti liecina, ka ticību vampīriem vairojuši trūdoši līķi. Mēra laikā masu kapi bieži vien tika atrakti, lai tajos iemestu jaunos upurus, un tad darbinieku skatam pavērās iepriekš apraktie līķi ļoti nepievilcīgā izskatā. Daudziem no mutes sūcās asinis, bet drānā, kas sedza viņu seju, bija radies neizprotams caurums.
"Šīs parādības saistāmas ar ķermeņa sadalīšanos," M.Borīni ir pārliecināts, ka tolaik vairākumam cilvēku nebija nekādas sajēgas par šiem procesiem, "viņi ieraudzīja resnu, beigtu cilvēku, pilnu ar asinīm un caurumu drānā. Tādēļ viņi teica: tas cilvēks ir dzīvs, viņš dzer asinis un ēd drānu."
Tagad zinātniekiem ir skaidrs, ka uzpūšanos izraisa gāzes, bet šķidrums no mutes plūst, sadaloties iekšējiem orgāniem. Savukārt drānu noposta baktērijas, kas atrodas mutes rajonā.
Piebeidza vēlreiz
Baidoties no "atdzimušajiem miroņiem", venēcieši nolēma tos piebeigt vēlreiz. Ar literārajos darbos vēlāk sludināto metodi - apses mieta izduršanu cauri sirdij - acīmredzot viņi vēl nebija pazīstami. Tādēļ venēcieši ielika "vampīriem" mutē akmeni, lai tie nevarētu ēst un nomirtu badā. Iespējams, idejas autori bijuši garīdznieki.
Zinātnieki uzsver, ka tolaik cilvēku apziņā vampīri nebija izsmalcināti asinssūcēji kā grāfs Drakula no Brema Stokera 1897.gada romāna. Viņu skatījumā tie bija trūdošu cilvēku ķermeņi.