Edinburgas universitātes klimata pētnieks Tomass Kraulijs kopā ar kolēģi no Toronto universitātes Viljamu Haidu izrēķinājuši, ka jau tagad pasaulē bija jāsākas jaunam leduslaikmetam, kas būšot skarbākais vismaz pēdējos miljons gados. Taču, pateicoties oglekļa dioksīdam, kas izplūst no automašīnām un rūpnīcu skursteņiem, gaisa temperatūras pazemināšanās esot aizkavēta uz nenoteiktu laiku. Tiesa, cilvēku rīcība nespēs apturēt planētas atdzišanu pavisam. Pēc 10 līdz 100 tūkstošiem gadu lielāko daļu Kanādas, Eiropas un Āzijas klāšot bieza un gadalaiku būtiski neietekmēta ledus kārta kā Antarktikā.
Pēdējo trīs miljonu gadu laikā zemeslode piedzīvojusi desmitiem leduslaikmetu. Vidēji šāds posms ilgst 41 tūkstoti gadu, taču pēdējā pusmiljonā gadu aukstie laikmeti ilguši pat līdz simt tūkstošiem gadu, turklāt katrs nākamais sasaluma periods bijis bargāks par iepriekšējo. "Pēdējie divi bija vieni no lielākajiem, kādi jebkad bijuši," T.Kraulijs stāstīja žurnālam National Geographic. Modelējot ar datoru, abi pētnieki ar izbrīnu konstatējuši, ka nākamais ledus laikmets būs vēl mežonīgāks. Piemēram, no Anglijas līdz Sibīrijai, tātad arī pāri Latvijas teritorijai, stiepsies 3,5 kilometrus bieza ledus sega.
Zinātnieki sliecas domāt, ka saražoto izplūdes gāzu daudzums ir pietiekams, lai novilcinātu mūžīgās ziemas iestāšanos. Tomēr viņi nevar pateikt, kas notiktu ar planētu, ja nebūtu sākusies rūpnieciskā revolūcija. "Pašreizējā siltumnīcas gāzu koncentrācija ir līdzīga tai, kāda bija pirms trim miljoniem gadu, un ir pietiekami liela, lai aizturētu leduslaikmetu uz vairākiem simtiem tūkstošiem gadu," piekrīt ar pētījumu nesaistītā senlaiku klimata pētniece Lorēna Lisecki no Kalifornijas universitātes.