"Agrāk izspiest naudu mēģināja, cilvēkus iebiedējot, piemēram, policijas vīrusa gadījumā parādījās paziņojums it kā no policijas, ka esiet pārkāpis to un to, un, ja nevēlaties tikt sodīts, samaksājiet, bet nekādu citu ļaunumu nenodarīja. Cilvēki ātri to saprata, un vairs uz šo vīrusu īpaši nereaģē," stāstīja Kaškina. "Savukārt šifrējošie vīrusi ir samērā jauns veids, kā izspiest naudu, un tas ir liels solis uz priekšu no noziedznieku puses," viņa piebilda.
Kaškina norādīja, ka šifrējošie vīrusi patiešām nošifrē dokumentus, bildes un citu lietotājam svarīgu saturu, un ir trīs izejas - lietot rezerves kopiju, aizmirst, ja nekā svarīga nošifrētajos dokumentos nav bijis vai maksāt. "Rezerves kopiju cilvēkiem parasti nav, datorā allaž ir kas svarīgs, atliek tikai maksāt," visbiežāko scenāriju minēja Kaškina.
Kā ziņots, no šodienas līdz 12.martam Latvijā norisinās septītā E-prasmju nedēļa, kuras laikā pasākumos visā Latvijā būs iespējams iepazīties ar digitālās drošības jautājumiem, kā arī IT pielietojumu uzņēmējdarbībā, izglītībā un ikdienā.