Ikoniskās platās jostas ap milzu planētas vidu izveidojušās, atmosfēras gaisa straumēm sastumjot kopā mākoņus. Jupitera straujās rotācijas dēļ vēji virs planētas pārvietojas ar ātrumu līdz 500 kilometriem stundā, tādēļ mākoņi nespēj vienatnē noturēties pretī spiedienam.
«Parasti ap Jupiteru ir divas tumšas joslas. Tagad tur ir tikai viena,» žurnāla Sky&Telescope redaktors Alans Makroberts National Geographic vortālam stāstīja, ka no ekvatora uz dienvidiem esošā josta izzudusi.
Lai gan parādība iepriekš jau ir manīta, astronomi tomēr nav izskaidrojuši tās cēloņus. Kalifornijas tehnisko zinātņu institūta planētu pētnieks Endrū Ingersols zina teikt, ka uz Jupitera esot vairāk nekā desmit gaisa strūklu, kas plūst gan no austrumiem, gan rietumiem. To radītie mākoņi veido Jupiteram raksturīgās krāsainās svītras. Zudušās jostas pamatā ir par planētu Zeme trīsreiz lielāks spēcīgs vētras virpulis, kas gaisā sajauc dažādas daļiņas un atkarībā no to proporcijas mainās jostas krāsa - no tumši sarkanas līdz bālai. Lielākoties svītra esot oranža.
Astronomi uzskata, ka mākoņi sastāv no amonjaka, ūdeņraža sulfīda un citām vielām, kas atšķirīgi reaģē uz vides izmaiņām, piemēram Saules starojumu. Iespējams, jostu krāsa mainās šo faktoru maiņas dēļ.
«Mums vēl jātiek skaidrībā ar krāsām. Tās varētu būt sēra sastāvdaļas, organiskas sastāvdaļas vai pat par fosforu eksotiskākas vielas. Mēs nezinām ķīmisko sastāvu,» piebilst E. Ingersols.