Tehnoloģiju loma pasaulē pieaug aizvien vairāk, līdz ar to uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta uzņēmējdarbības vide un valsts pārvalde kļūst par arvien nozīmīgāku nosacījumu arī visas sabiedrības un valsts tautsaimniecības attīstībai.
„Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme nav iespējama bez ilgtspējīgas konkurētspējas. Tieši pie konkurētspējas noturēšanas un kāpināšanas mums ir ļoti nopietni jāstrādā, ja mēs gribam nodrošināt arī tālāko Latvijas ekonomisko attīstību un labklājības pieaugumu. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām šeit ir ļoti nozīmīga loma. ES pētījumi parāda, ka, piemēram, pilnīga pakalpojumu direktīvas ieviešana varētu ES ekonomiku kāpināt par 2,6%, savukārt pilnīgāka digitālā tirgus potenciāla izmantošana varētu ekonomikas pieaugumu nodrošināt pat par 4%. Potenciāls ir liels, un mums tas ir jāizmanto. Pie tā strādājam arī valsts pārvaldē: pie tādiem risinājumiem kā e-pārvalde, elektroniskā identitāte, jo tie padara arī valsts pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem vieglāk pieejamus, mazāk birokrātiskus, rada iespējas saņemt vajadzīgos pakalpojumus ātrāk un ar mazākām izmaksām gan privātajam sektoram, gan arī valsts sektoram. IKT ir nopietna loma šo pakalpojumu attīstīšanā, inovāciju radīšanā šajā jomā, lai būtu pārliecība, ka pakalpojumi attīstās un tie gan iedzīvotājiem, gan valstij ir izdevīgāki,“ norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viens no LIKTA izvirzītajiem nozares mērķiem, kas iekļauts LIKTA izstrādātajā IKT nozares prioritāšu hartā, kas tika parakstīta šī gada jūnijā, ir 90% bezpapīra dokumentācijas aprites panākšana turpmāko 5 gadu laikā, kas iespējama vien tad, ja izpratne par e-vides izmantošanu un prasme to lietot ir gan valsts pārvaldē, gan uzņēmēju vidū, gan sabiedrībā. Lai to veicinātu, nepieciešama konsekvence gan industrijas iekšienē, gan sadarbības veidošana starp IKT nozari, valsti un gala lietotājiem.
“LIKTA ikgadējā konference ir brīdis, kad atskatīties uz aizvadīto gadu nozarē un nospraust turpmākos mērķus. Varam būt gandarīti, ka IKT nozarē izaugsme vērojama gandrīz visos rādītājos. Pieaudzis apgrozījums un šobrīd veido 1,5 miljardus latu, tāpat nozares devums valstij nodoļu veidā ir vairāk nekā 6% no kopējiem VID ieņēmumiem. Būtiski, ka IKT tirgū ienāk aizvien vairāk jauni dalībnieki un veiksmīgi e-risinājumi, ko redzam pēc “Platīna pele 2012” finālistiem. Apzinoties, ka IKT loma tikai pieaugs, šogad esam spēruši mērķtiecīgu soli, parakstot nozares hartu un definējot skaidras prioritātes turpmākajiem 5 gadiem. Viens no primārajiem soļiem ir aprīkots e-pilsonis, kas šobrīd Latvijā jau tiek veiksmīgi īstenots. Šobrīd ir jāstrādā pie tā, lai virzītos uz “gudru e-pilsoni” – tas nozīmē, lai elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem būtu ne tikai pieejami, bet cilvēki tos arī prastu izmantot,” saka Signe Bāliņa, LIKTA prezidente.
"Pēdējie pieci gadi, kopš pirmā iPhone viedtālruņa ieviešanas, telekomunikāciju nozarē ir bijuši sevišķi spilgti un notikumiem bagāti. Tā rezultātā telefons sen vairs nav vienkārša saziņas ierīce, bet biznesa instruments; tas ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Viedtālruņu lietošanas pieejamība jebkurā vietā veido jaunus paradumus un ļauj izmantot jaunas iespējas. Prognozes liecina, ka nākamā gadā cilvēki visā pasaulē daudz biežāk pieslēgsies tīmeklim no mobilajām ierīcēm nekā no datoriem. Tāpēc ir jāveicina uzņēmējdarbības vide, kas rada mobilās aplikācijas. Programmas un tehnoloģijas ir visām valstīm pieejamas resurss. Tāpēc tā ir arī Latvijas iespēja radīt izcilu pievienoto vērtību un nodrošināt nākotnes izaugsmi neatkarīgi no naftas vai gāzes atradņu neesamības," saka Juris Binde, Latvijas Mobilais Telefons prezidents.
E-pakalpojumu lietotāji ir tie, par kuriem jādomā primāri, nodrošinot, lai viņiem būtu pieejami ērti elektroniskie pakalpojumi un viņi būtu informēti par to izmantošanas iespējām. Pašlaik vēl joprojām pastāv plaisa starp pieejamajiem pakalpojumiem un prasmi tos izmantot. Tādēļ nozīmīgs uzdevums, realizējot LIKTA hartas mērķus, ir sabiedrības informēšana un valsts iesaiste e-pakalpojumu ieviešanā. Tāpat IKT attīstība valstī nevar notikt bez atvērtas valsts pārvaldes, kas gatava integrēt IKT risinājumus. Kā LIKTA konferencē norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Latvijā valsts pārvaldē jau šobrīd ir pieejama laba IT infrastruktūra, bet nereti tieši prasmju trūkums ir tas, kas kavē pieejamo tehnoloģiju izmantošanu. Tādēļ nozīmīgs solis ir, piemēram, tiesnešu e-prasmju veicināšana, kā arī datu pieejamības nodrošināšana (open data).
LIKTA konferencē tika aktualizēti arī citi ar elektronisko identitāti saistīti jautājumi, to skaitā mobilais kods, nepieciešamība palielināt e-paraksta lietošanu, bankas karšu pielietojums nefinanšu uzdevumu risināšanai un inovatīva klientu apkalpošana, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
To, ka Latvijā ir daudz veiksmīgu elektronisko pakalpojumu un e-risinājumu, liecina Latvijas IKT balva “Platīna pele 2012”, kas šogad tika pasniegta četrās nominācijās: Labākais E-skolotājs, E-pārvalde, E-pakalpojumi un E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem. Izvērtējot IKT balvai pieteiktos projektus, nozares eksperti atzinīgi novērtēja iesniegto projektu funkcionalitāti un pietuvinātību lietotājam. Šogad balvai tika saņems rekordliels pieteikumu skaits – 51.
Nominācijā “E-pārvalde” par labāko risinājumu tika atzīts AS RIX Technologies projekts “Elektronisko iepirkumu sistēmas pilna apjoma funkcionalitātes ieviešana”, kura pasūtītājs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Nominācijā “E-pakalpojumi” par uzvarētāju tika atzīts AS Exigen Services Latvia izstrādātā “VSAA elektronisko pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzturēšana projekta „E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība” ietvaros”, kura pasūtītājs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Nominācijā “E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem” prestižo “Platīna pele 2012” balvu saņēma SIA Tilde izstrādātā sistēma “LetsMT”.
Īpaši daudz pieteikumu IKT gada balvai tika saņemti šogad jaunieviestajā nominācijā “Labākais E-skolotājs”.
Balva tika pasniegta 2 kategorijās – “Labākais informātikas skolotājs” un “Labākais e-prasmu skolotājs”. Par Latvijas labāko informātikas skolotāju tika atzīts Normunds Svētiņš, Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolas direktora vietnieks, informātikas, programmēšanas skolotājs. Savukārt Labākā e-prasmju skolotāja godā tika celta Inese Deidere, Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centra IT speciāliste.