LR Iekšlietu ministrijas izstrādātais „Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas” projekts paredz modernizēt un optimizēt saziņu e-vidē. Tomēr LIKTA un LTRK vērtējumā pašreizējā e-adreses koncepcijā ir vairāki trūkumi, ko nepieciešams uzlabot, lai koncepcija kalpotu par pamatu vienkārši lietojamai e-adresei.
“E-adresei kā jebkuram citam elektroniskajam risinājumam ir jābūt lietotājiem draudzīgai, pretējā gadījumā tā negūs atbalstu un cilvēki to nelietos. Pašreizējā koncepcijas versija un e-adreses ieviešanas modelis ir sarežģīts. Izstrādājot ieteikumus, mūsu mērķis ir padarīt e-adresi funkcionālu, viegli saprotamu un ērti lietojamu gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem, kā arī privātpersonām,“ saka Signe Bāliņa, LIKTA prezidente.
„Biznesā tieši laiks nereti ir vērtīgākais no resursiem,“ uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, papildinot, ka vienkāršas, ērti, droši un ātri lietojamas oficiālās elektroniskās adreses ieviešana komercdarbībā ir izšķirošs solis ne tikai vietējās, bet arī Latvijas starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanā.
E-adreses ieviešana ir viens no priekšnosacījumiem vienotas izpratnes veidošanai par personas identificēšanu, dažādu darbību autorizēšanu un oficiālu dokumentu plūsmu elektroniskajā vidē. LIKTA un LTRK iztrādātie ieteikumi uzlabojumiem e-adreses modelī paredz vienlīdz funkcionālu e-adresi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, jo tajā sarakste tiek veikta ar tikpat lielu intensitāti kā valsts sektorā. Tāpat ikvienam jābūt nodrošinātai iespējai iegūt e-adresi, gluži tāpat kā tas ir ar fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu vai juridiskās personas juridisko adresi. Nav pieļaujams, ka privātpersonai nav tiesību uz e-adresi, ja tā nav reģistrējusies elektroniskajā vidē portālā www.latvija.lv.
Būtisks e-adreses aspekts ir drošība, jo elektroniskajā vidē pārsūtītie ziņojumi var saturēt personas datus, komercnoslēpumu un citu sensitīvu informāciju. Koncepcijā iecerētais ziņojumu nosūtīšanas, saņemšanas un atvēršanas risinājums nav līdz galam skaidrs, kā arī nav iekļauts risinājums tam, lai saņēmējam nepastāvētu iespēja izdzēst sev nevēlamos ziņojumus. Turklāt no koncepcijas pašlaik izriet, ka e-adreses risinājuma ietvaros pārsūtītais ziņojums netiek šifrēts. Bet, nešifrējot ziņojumus, nevar novērst, ka tos spēj atvērt citi darbinieki, piemēram, sistēmas administratori. Distēmas drošības pārkāpuma gadījumā (neautorizētā piekļuve), būs iespēja iepazīties ar visu tajā ievietoto dokumentu saturu.
LIKTA un LTRK vērtējumā, lai varētu sekmīgi ieviest koncepcijā paredzēto risinājumu universālu pieeju visu personu elektronisko adrešu izveidei un uzturēšanai, nepieciešams savlaicīgi realizēt projektu „Koncepcija par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju”. Šobrīd ir vairākas juridisko personu grupas (valsts iestādes, tiešās pakļautības iestādes, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), kuras tiek reģistrētas decentralizēti, reģistrācijas principi nav vienādi un arī datu aktualizācija ir neregulāra.
LIKTA un LTRK ieteikumi ietver arī tiesiskā regulējuma noteikšanu oficiālās e-adreses publiskai pieejamībai. Ja e-adrese tiek reģistrēta valsts reģistros (IeR, URR), tad šādu ziņu par reģistrēto e-adresi likumā noteiktajos gadījumos jāspēj saņemt arī no attiecīgā valsts reģistra – komercreģistra, Uzņēmumu reģistra. Jāņem vērā, ka URR tiek reģistrēti ne tikai juridisko personu dati, bet arī ziņas par fiziskām personām (Komercķīlu reģistrā, Laulāto mantisko attiecību reģistrā, Komercreģistrā un citur).
Pašlaik pretrunīga ir arī piekļuves sistēma e-adresei. Latvijā ir vairāk nekā 14tūkstoši juridiskās personas, kurām amatpersona ir ārzemnieks, kuram nav personas koda. Pēc koncepcijā aprakstītā modeļa šīm personām nebūs iespējams veikt personu autentifikāciju un piekļūt juridiskās personas oficiālajai e-adresei.
Elektronisko dokumentu aprite, ko veicinās e-adreses ieviešana, ir arī LIKTA izstrādātās IKT nozares prioritāšu hartas mērķu vidū. Hartai atbalstu izteikušas jau vairāk nekā 20 NVO un darba devēju organizācijas, vadošās augstskolas, nozares uzņēmumi un valsts iestādes. Tā iezīmē sešus prioritāros virzienus, kuros nepieciešams strādāt turpmākos 5 gadus: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un ērti pieejams kultūras mantojums.