Mākoņskaitļošanas ieviešanas valsts pārvaldē labumi un bremzējošie faktori

Šeit gan jāpiezīmē, ka IT speciālistiem ir jābūt kompetentiem noteikt un prognozēt nepieciešamās jaudas un tās abonēt gudri. Tas nozīmē gan nepārmaksāt par dīkstāvi vai zemas aktivitātes laiku, gan arī būt gataviem straujiem datu pieprasījuma apjoma pieaugumiem.Biznesa modelis ir ļoti pragmatisks - īrēt tikai to un tik, cik ir nepieciešams tad, kad tas ir nepieciešams, nevis uzturēt, atjaunot un administrēt savu. IT izstrādātāji un komercektors ir pirmie mākoņskaitļošanas klienti un pionieri, tomēr jau drīz mākoņresursu infrastruktūra būs jāizvērtē arī krietni konservatīvākā klientu vidē, piemēram, dažādās valsts pārvaldes iestādēs. Nav noslēpums, ka valsts pārvalde tērē ievērojamu naudu savu datorskaitļošanas resursu iegādei un uzturēšanai - dažādiem serverim, datu disku masīviem, arhivēšanas iekārtām. Tikmēr komercsektors ar internetā pieejamu servisu palīdzību tiešsaistē pasūta vietu un jaudu mākonī ar visu datu šifrēšanu, arhivēšanu un mainīgu jaudu, maksājot tikai par to apjomu, kas tiek izmantots reālā laikā.Lecam iekšā? Ne tik strauji! Inerce mākoņresursu ieviešanai veidojas tieši neuzticības dēļ, jo valsts pārvaldes iestāžu IT vadītāju vidū nereti ir dzirdami gan uzskati par to, ka datus nevar uzticēt "nezināmam" mākonim, gan zināmas bailes zaudēt kontroli pār savu "saimniecību", savu neaizvietojamību, kā arī gluži saprotamas bailes "dabūt pa kaklu" par iniciatīvu. Un kur nu vēl dažādu iepirkumu aizkulises un uzturēšanas izdevumi. Tajā pašā laikā mums vajadzētu atzīt, ka pieredzējušu, kvalificētu, datu drošību uzturētspējīgu IT speciālistu loks Latvijā nav ne uz pusi tik liels, kā šī amata darbinieku skaits valsts un pašvaldību instancēs. Tādēļ mums ir gan atšķirīgi standarti, gan drošības izpratne un nereti gan caurumi un gadījumi, kad dati noplūst, jo nav pietiekami aizsargāti, programmatūra konfigurēta, atjaunota.Te ir sāls mākoņresursu ieviešanai - spēja objektīvi novērtēt savu prasmi, spēju un izmaksas, lai izvēlētos starp sava datu centra uzturēšanu vai gatavu, pienācīgi uzturētu, starptautiski uzraudzītu resursu īri. Būsim objektīvi - nav starp mums tik daudzi, kas tiešām "zina labāk".Objektīvi novērtēt nereti nozīmē piesaistīt trešo pusi - IT auditorus, kuri "blusas" un vājos posmus atradīs un uzrādīs. Taču kas notiek? Tā vietā, lai izvērtētu savu spēju kvalitatīvi uzturēt datus, nereti tiek veikti papildus iepirkumi par dažādas tehnikas nomaiņu pret jaunāku, neaizmirstot arī lērumu ar programmatūru šai tehnikai. Funkcijas nereti dublējas un saimniecība pieaug. Tehnika neglābjami novecos un pēc laika būs jāpērk jauna. Savukārt „mākonī” nebūtu jāsatraucas par tehnikas un programmatūras atjaunošanu. To atjauno mākoņpakalpojumu sniedzējs."Ķeroties" pie problēmas risinājuma biežs jautājums, iespējams, ir - kādi dati ir uzticami mākonim un kādi paliek "mājās"? Vispirms vajadzētu definēt uzticēšanas kritērijus. Piemēram, mākoņskaitļošanas risinājumu atbilstību kaut vai personas datu aizsardzības likuma normām vai mūsu pašu LV standartam. Neredzu ministrijas viedokli attiecībā uz šo jautājumu. Tad arī IT departamentu vadītāji nebaidītos "dabūt pa kaklu" par iniciatīvu mākoņskaitļošanas risinājumu ieviešanā. Mums ir jāvairo gan izpratne par mākoņskaitļošanas risinājumu drošību un atbilstību mūsu standartiem, mūsu IT speciālistu kompetence šo mākoņrisinājumu pārvaldībai, gan jāizvērtē infrastruktūras izmantošanas izmaksas. Kaut vai tādēļ, lai nenotiktu tā, ka paralēli tiek uzturēta gan visa iepriekšējā infrastruktūra, gan arī mākonis, neietaupot ne santīma.