Par brīvu iegūta atvērtā koda programma negarantē bezmaksas lietošanu

Vairākos IT izstrādes uzņēmumos programmatūras ražošanai tiek izmantots atvērtais kods, nemaz nerunājot par esošo bezmaksas serveru programmatūru, kas ir absolūtā vairākumā. Kur tad slēpjas āķis? Mūsu kompetencē, ieviešanas un uzturēšanas izmaksās. Spilgts piemērs ir Minhenes pilsēta, kura, aprīkojot 14 000 pašvaldību darba staciju ar bezmaksas programmatūru, jau iztērējusi 35 miljonus eiro. Un tas ir Vācijā! Ar mūsu "saimniekošanas" prasmi var iztērēt vēl vairāk.**Programmatūra birojos** Mūsu birojā sadzīvo ar Linux Ubuntu, MacOs X un Windows operētājsistēmām aprīkoti datori. Ļaudis, kas strādā ar Windows, nevar palīdzēt Ubuntu vai MacOs lietotājiem viņu datorķibelēs. Ja uzņēmums nevar atļauties noalgot visās trijās sistēmās vienlīdz kompetentu datorsistēmu administratoru, tad problēmas risinājums paliek katra darbinieka ziņā. Diemžēl darba laikā. Sergejs Simonovs, Latinsoft vadītājs, uzsver, ka ikdienas biroja darbam ekstremāla izvēle nepastāv. Jo mazāks uzņēmums, jo vieglāk izšķirties strādāt ar bezmaksas biroju programmatūru, piemēram, OpenOffice. Taču, ja uzņēmums vēlēsies strādāt ar iepriekš citās programmās veidotiem failiem, jo īpaši tabulām, veidosies ilgtermiņa izdevumi un vienmēr pastāvēs savietojamības riski ar piegādātājiem un klientiem. Lielu uzņēmumu un organizāciju izdevumi būs vēl lielāki, jo katra darbinieka mācībām jāpatērē vismaz 12—16 stundu. Un tikpat kā neatrisināms ir jautājums ar vecāka gadagājuma personāla pārcelšanu uz citu programmu vidi. Santa Monica Networks vadītājs Uģis Bērziņš uzsver, ka vienreizējās iegādes izmaksas nav primārais, ar ko jārēķinās. Serveru gadījumā administrācijai veltītās stundas ir vienādas gan maksas, gan bezmaksas produktiem, bet galddatoru vidē viņa vadītajā uzņēmumā aina ir par labu maksas programmām. Vairāk laika savu datoru uzturēšanā patērē tieši Linux darbstaciju lietotāji, instalējot un administrējot savas sistēmas paši. Savietojamība tiek nodrošināta, taču tas noteikti neatmaksāsies bez centrālas administrēšanas. Santa Monica Networks tiek izmantotas dažādas sadarbības programmas nodaļu komunikācijai un lēmumu pieņemšanai, kā arī konferencēm, kur labāka savietojamība esot pat ar Mac datoriem. Ar Windows aprīkotiem datoriem ir pieejami automātiskie papildinājumi, proti, programmas pašas lejupielādē un instalē atjauninājumus. Vidēji liela Latvijas biroja darbinieks nereti strādā ar datoru bez administratora palīdzības, līdz tas nolietojas, bet lielos birojos visu atjauninājumu uzstādīšana notiek centrāli ar tālvadības palīdzību.**Programmēšanas vides** Liels skaits dažādu izstrādes risinājumu Latvijā top ar bezmaksas programmām. Krīzes apstākļos tas var būt klientam izdevīgi, jo arī viņam nav nepieciešamas licences izstrādāto produktu darbināšanai — tas nozīmē mazāku cenu. Āķis? Advokāts Jānis Bordāns uzsver, ka izstrādātājam ir jānodrošina turpmākās klienta tiesības lietot šo produktu. Ir gadījumi, ka kāda atvērtā koda programmēšanas vide tiek atvērta lietošanai, visiem, taču licencē rakstīts, ka tiesības uz līdzizstrādāto kodu pieder gan autoram, gan vides īpašniekam, bet kods komercdarbībai par brīvu nav pieejams, un klientam var nebūt tiesību lietot sev izstrādāto programmu. J.Bordāns atgādina, ka licences ir visām programmām, arī tām, kas iegūstamas bez maksas. Programmas autori licencē sniedz tiesības ierobežoti vai neierobežoti lietot produktu ar vai bez tiesībām gūt no tā komerclabumu. Pat ja programma ir bezmaksas, uzņēmumos ir obligāti jāiepazīstas ar tās lietošanas noteikumiem. Ar šo rakstu mudinu padomāt par terminu "bezmaksas". Viena lieta ir neliels birojs, taču pavisam cits līmenis ir valsts vai pašvaldība ar izmaksām pārejai, sistēmas uzturēšanai, cilvēku mācībām, savietojamībai un klientu apkalpošanai. Veidojot infrastruktūru no nulles, izmaksas būtu samērojamas, bet pārejot maksājam divreiz. Šodien, kad uzņēmumu darbinieku un valsts ierēdņu aparāts sarūk, jau pieejamo licenču skaits pārsniedz darbvietu skaitu, un no šī aspekta problēma būs atrisināta.