Lieta tāda, ka mūsdienās praktiski visas kameras ir digitālas, un ikkatrā uzņemtajā kadrā, neatkarīgi no tā, cik izdevies vai neizdevies tas ir, papildus pašam attēlam tiek saglabāta arī metainformācija par konkrētā kadra uzņemšanas laiku, fotoaparāta un objektīva iestatījumiem un, kas svarīgi mūsu apskatītajos gadījumos, arī kameras seriālais numurs.
Minētā informācija nekur nepazūd – arī tad, kad attēls tiek augšupielādēts kādā interneta vietnē, tas joprojām nes līdzi minēto informāciju, tātad, ir iespējams izsekot, vai ar nozaudēto/nozagto kameru uzņemtās fotogrāfijas un video netiek publiskotas internetā, piemēram, Flickr vai 500pix. Servisa sniedzēja izstrādāts "zirneklis" ložņā interneta plašumos un mekē ar zagto/pazaudēto kameru fotografētās un publiskotās bildes.Katrai šādai publikācijai "galā" ir cilvēks – kameras godprātīgais atradējs vai neko ļaunu nenojautošais zagtās kameras pircējs (zagļi jau parasti zog nevis tāpēc, ka grib fotografēt, bet gan tāpēc, ka cer nozagto kameru kādam pārdot). Kad jaunais īpašnieks noskaidrots, iespējams ar to sazināties vai palūgt to izdarīt tiesībsargājošām instancēm.
Serviss maksā 10 USD (mazliet pāri par Ls 5) par katru reģistrēto kameru. Tā nav abonēšanas maksa, bet vienreizēja iemaksa, par kuru jūsu kameras seriālais numurs tiek ierakstīts CameraTrace datu bāzē un jūs saņemat uzlīmi ar CameraTrace identifikācijas numuru.
Vairāk informācijas (apraksts, atbalstīto kameru saraksts, etc.) – CameraTrace mājaslapā.