«Šīs šķiedras var dzirdēt, ja tās pievieno strāvas avotam un pieslēdz sinusoidālai strāvai,» vortālam TechNewsDaily apgalvoja darba līdzautore Noemī Šokā. «Tad tās vibrēs saklausāmās frekvencēs. Pieliekot tuvu pie auss, var dzirdēt no tām nākošas atšķirīgas notis un skaņas.»
Jauno akustisko šķiedru pamatā ir plastika, kāda tiek izmantota mikrofonos. Skaņu no tām izdodas izdabūt materiāla īpatnību dēļ. Tā vienā pusē drūzmējas fluora atomi, bet otrā - ūdeņraža. Šāda asimetrija padara plastmasu pjezoelektrisku. Tā maina formu, kad uz to iedarbojas elektriskais lauks.
Parastā pjezoelektriskā mikrofonā šādu elektrisko lauku rada metāla elektrodi. Savukārt šķiedru mikrofonā, izvelkot šķiedru no bāzes materiāla, metāla elektrodi zaudētu formu. Tādēļ zinātniekiem bija vajadzīgs cits materiāls. Viņi izvēlējās elektrību vadošu plastmasu, kurā ir zīmuļos izmantotais grafīts. Kad šo materiālu uzkarsē, plastmasa saglabā augstāku viskozitāti nekā metāls. Tas pasargā no materiālu sajaukšanās, kas varētu izpostīt šķiedru īpašības.
Jaunās šķiedras varētu izmantot ne tikai kā nēsājamus mikrofonus, bet arī kā bioloģiskus sensorus, kas uzraudzīs ķermeņa aktivitātes. Sīki veidojumi no šī materiāla varētu mērīt asinsriti, spiedienu smadzenēs, ķermeņa temperatūru un citas lietas.
Institūta docents Joels Finks uzskata, ka nākotnē no šādas šķiedras varētu ražot audumus, kas kalpotu kā komunikāciju ierīces. Tas nozīmē, ka būtu iespējams izstrādāt kreklu-mobilo telefonu. Tomēr tuvākajos gados šādas ierīces droši vien vēl neredzēsim, jo pagaidām šķiedras skan tik augstās frekvencēs, ka cilvēka auss to nedzird. Arī ražošana ārpus laboratorijas neesot izstrādāta līdz galam.