Gada pirmajā ceturksnī netrūkst svinamu dienu. Protams, to izmantoja surogātpasta izplatītāji un pēc saviem ieskatiem «atzīmēja»Valentīndienu, Meteņus, 23.februāri un 8.martu, Sv.Patrika dienu un, visbeidzot, Lieldienu tuvošanos. «Svētku» surogātpasts vairumā gadījumu aprobežojās ar tradicionālo zāļu un viltotu luksuspreču reklāmu vai piedāvājumiem pārdot ziedus.
Mēstuļotāju uzmanībai nepaslīdēja garām arī šā perioda politiskie notikumi. Lielākajai daļai liekpasta par šo tematu tāpat kā iepriekšējā ceturksnī bija raksturīgs gandrīz vai ekstrēmisms, taču bija arī citi varianti, kas ietvēra nepatīkamus pārsteigumus šādas korespondences saņēmējiem. Piemēram, kāda lielapjoma sūtījuma ziņojumos lietotājam tika piedāvāts iepazīties ar mītiņa norises kārtību, taču, atverot vēstulei pievienoto .doc datni, datorā tika instalēts trojietis, kas paredzēts operētājsistēmas Windows darbības paralizēšanai.
Arī blēži nepalika parādā, demonstrējot brīnumainu atjautību. Īpaši jāpiemin lielapajoma sūtījums it kā no hakeru grupējuma Anonymous. Raksturīgajā stilā izveidotajā vēstulē viltus anonīmie aicināja vēstules saņēmēju atbalstīt viņu protestu pret dažādu valstu valdību rīcību. Lai to veiktu, lietotājam bija vienīgi uz vēstulē norādīto adresi jānosūta ziņa, norādot savu vārdu, dzīvesvietas valsti un mobilā tālruņa numuru. Šādas darbības var šķist pavisam nekaitīgas, taču nedrīkst aizmirst, ka ļaundari var izmantot iegūtos datus pēc saviem ieskatiem pavisam nepatīkamā veidā. Piemēram, abonēt tālruņa īpašniekam maksas pakalpojumu.
Surogātpasta izcelsmes ģeogrāfiskajā sadalījumā savu tiesu pasaules datplūsmā turpināja palielināt Āzijas (+3,83%) un Latīņamerikas (+2,66%) valstis. Nedaudz pieticīgāku pieaugumu uzrādīja Tuvo Austrumu (+1,09%) un Āfrikas (+0,67%) valstis. Uz to fona ievērojami vājinājušās Rietumeiropas (–4,25%) un Austrumeiropas (–4,09%) valstu pozīcijas. Nemainīgs paliek atsevišķu surogātpasta izcelsmes valstu vadošais stāvoklis, un pirmo trijnieku joprojām veido Indija, Indonēzija un Brazīlija.
«Robottīklu slēgšana lielā mērā veicina surogātpasta daudzuma samazināšanos, taču prakse liecina, ka efektīvai cīņai ar nevēlamiem sūtījumiem ar šiem pasākumiem vien nepietiek. Turklāt parasti robottīklu izslēgšana maina surogātpasta ģeogrāfisko avotu,» komentē Kaspersky Lab Satura analīzes nodaļas vadītāja Darja Gudkova. «Joprojām saglabājas diezgan liels surogātpasta kaitīgo pielikumu īpatsvars. Apdraudējumu rada ne vien pielikumi, bet arī saites uz tīmekļa vietnēm ar mūķiem izmantotājiem, kas tiek lietoti apslēptajos uzbrukumos. Bez tam dažas mūsdienu kaitīgās programmatūras ir izveidotas tā, ka ir bīstami pat atvērt mēstuli, tāpēc lietotājiem ir laikus jāatjaunina programmatūras un jādzēš mēstules, tās neatverot.»