Februāris izcēlās ar svētku tēmu ekspluatējošo sūtījumu daudzuma pieaugumu. Surogātpasta izplatītāju uzmanībai nepaslīdēja garām ne Svētā Valentīna diena (14.februāris), ne martā svinamā Starptautiskā sieviešu diena. Reklāmas piedāvājumi neizcēlās ar jauninājumiem, un vēstulēs tradicionāli tika piedāvāti ziedu piegādes pakalpojumi, luksuspreču kopijas, kā arī romantiski braucieni un tematiskas ekskursijas. Pretēji gaidītajam, šogad netika reģistrēti Valentīndienas kartīšu ar kaitīgiem pielikumiem masveida sūtījumi.
Kaitīgas programmas pa e-pastu izplatošo ļaundaru vidū viens no populārākajiem instrumentiem joprojām ir viltoti paziņojumi no dažādām finanšu institūcijām. Piemēram, hakeri izmanto labi zināmo stāstu par it kā notikušo lietotāja bankas konta uzlaušanu, kuras dēļ visa nauda ir iesaldēta, bet konts bloķēts. Lai iegūtu informāciju par šo negadījumu, lietotājam tiek piedāvāts atvērt vēstulei pievienoto kaitīgo datni.
To uzņēmumu vidū, kuru nosaukumus izmanto hakeri, viens no populārākajiem ir meklētājsistēma Google. Februārī mēs esam novērojuši kaitīgu vēstuļu izplatīšanu Google vārdā, kurās tika ziņots, ka uzņēmums izskata lietotāja atsūtīto CV un salīdzina ar vakanču sarakstu. Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, lietotājam tika ieteikts atvērt vēstulei pievienoto datni un pārbaudīt CV, taču tā vietā pielikumā atradās trojietis paroļu un citas konfidenciālas informācijas zagšanai.
Būtiskas pārmaiņas ir notikušas surogātpasta plūsmu ģeogrāfiskajā sadalījumā. Pasaules mērogā pirmajā vietā no tās teritorijas izplatīto mēstuļu skaita ziņā ir izvirzījušās ASV. Ķīnas, kas pirms tam atradās šajā līderpozīcijā, daļa ir samazinājusies uz pusi, tādējādi atbīdot šo valsti otrajā vietā. «Bronza», tāpat kā iepriekš, tikusi Dienvidkorejai.
«Krasais surogātpasta īpatsvara pieaugums februārī diez vai iezīmē jaunu tendenci. Drīzāk var runāt par sekām, ko izraisījis janvāra nevēlamā e-pasta samazinājums Jaungada brīvdienu dēļ, kad bija izslēgti daudzi robottīklos ietilpstošie datori, ko izmanto surogātpasta izplatīšanai. Turklāt salīdzinājumā ar pērnā gada vidējo rādītāju liekpasta īpatsvars pagājušajā mēnesī bija pat nedaudz mazāks. Taču nākotnē mēs negaidām straujas pārmaiņas,» komentēja Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova. «Pašlaik bažas rada fakts, ka surogātpasta kaitīgo pielikumu vidū kļūst arvien vairāk programmu, kas paredzētas tiešsaistes banku paroļu zagšanai. Šādi paziņojumi izskatās kā HTML formas datu aizpildīšanai. Lietotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem ar vēstulēm, kas līdzinās banku paziņojumiem, nedrīkst atvērt to pielikumus, un internetbankas lapa ir jāapmeklē tikai no pārlūka.»