Novembra sākumā japāņu zinātnieki paziņoja, ka klonējuši veselīgus peles mazuļus no gandrīz divas desmitgades saldētavā turētām grauzēja šūnām. Tagad viņi ir apņēmības pilni ar līdzīgu metodi iedvest dzīvību Sibīrijas mūžīgā sasaluma zonā atrastam 11 tūkstošus gadu vecam mamutam.
Pāris nedēļu vēlāk divi amerikāņi nāca klajā ar paziņojumu, ka viņiem ar jaunas tehnoloģijas palīdzību izdevies izveidot gandrīz pilnīgu mamuta gēnu karti no dzīvnieka kažoka šķipsnas.
Abu zinātnieku grupu līderi apgalvo, ka uzkrājuši pietiekami
daudz zināšanu, lai varētu ķerties pie galvenā izaicinājuma -
izmiruša dzīvnieka klonēšanas.
Paraugi no ledusskapja
Japānas pilsētas Kobes biologi radījuši veselīgus peles mazuļus no DNS paraugiem, kas 16 gadu tika turēti ledusskapī mīnus 20 grādu pēc Celsija skalas temperatūrā.
"Šī ir pirmā reize, kad zīdītājs klonēts no tādos apstākļos turēta parauga, kādi varētu būt mūžīgā sasaluma zonā," ar televīzijas CNN starpniecību cerību par visu sasalušo audu pārvēršanu dzīvniekos rosināja grupas vadītājs Teruhiko Vakajama.
Protams, nevar salīdzināt 16 un 11 000 gadu vecu audu stāvokli. Mamuta šūnās varētu būt izzuduši atsevišķi DNS fragmenti, un zinātniekiem būs mākslīgi "jāsalipina" genoms. Tomēr progress klonēšanas iemaņās ir acīmredzams, un tas tuvina dienu, kad dzīvnieku pasaulei atkal pievienosies ne tikai mamuts, bet arī citi izmirušie dzīvnieki. Austrālijas zinātnieki izmisīgi cenšas atdzīvināt Tasmānijas tīģeri, bet cita grupa labprāt papildinātu Oksfordas Dabas vēstures muzejā noglabātu izmirušā, lempīgā putna dodo kāju ar klonētu ķermeni.
DNS karte no mata
Satrūdējuši audi nebija šķērslis Pensilvānijas Valsts universitātes zinātniekiem Stīvenam Šusteram un Vebam Milleram. Viņi žurnālā Nature rakstīja, ka izcēluši no mamuta mata palielu DNS piku, ar ko pieticis gēnu kartes "melnraksta" izveidošanai. Abi profesori apgalvo, ka nu vairs nepastāv tehnisku barjeru mamuta pilna genoma atšifrēšanai un tas būtu izdarāms par diviem miljoniem dolāru. Viņi jau izkalkulējuši, ka pirms 10 tūkstošiem gadu izmirušā dzīvnieka genoms atšķiras no Āfrikas ziloņa par nieka 400 tūkstošiem "burtu" jeb 0,6%. Amerikāņu speciālisti apņēmušies noskaidrot atšķirības un izstrādāt pilnīgu mamuta gēnu karti. Bruņojušies ar vajadzīgām zināšanām, viņi varētu pamainīt ziloņa olšūnu, pārvērst to mamuta embrijā un ļaut iznēsāt ziloņmātei. "Lai arī tas ir apnicīgs un dārgs darbs, tas varētu izdoties," S.Šusters apgalvoja laikrakstam The New York Times.
Līdz šim senu DNS atšifrēšana sagādāja nopietnas problēmas, jo
tās laika gaitā sadalās. Pensilvānijas universitātes speciālisti
izmanto pāris modernu iekārtu, kas savāc DNS drumstalas no visa
parauga un citu pēc citas izanalizē. Tām pietiek ar tik niecīgu
vienību kā mats.
Pēc tam neandertālieši?
Ja eksperimenti ar mamutu būs sekmīgi, pavisam drīz faunu varētu papildināt arī citi izmirušie dzīvnieki, par kuru eksistenci liecina vien kāds smiltīs paslēpies rags, nags, mats vai spalva. Vienīgais priekšnoteikums - tiem jābūt ne vairāk kā 60 tūkstošu gadu veciem. No tik veciem paraugiem modernākās genoma sekvencēšanas mašīnas teorētiski var iegūt klonēšanai derīgu DNS.
"Jāpadomā, kādēļ mums tas būtu vajadzīgs un kur mēs tos liksim," Londonas Zoologu biedrības Reproduktīvās bioloģijas vadītājs Bils Holts nebūt nav aizgrābts par ieceri iedvest dzīvību cīņā par vietu zem saules zaudējušajiem kustoņiem. "Pieņemsim, ka mēs radīsim mamutu un ieliksim to zoodārzā. Ko tad? Vai mēs gribam veselu ganāmpulku?" sarunā ar laikrakstu The Guardian viņš mudināja sapņus aizstāt ar racionālu pieeju.
Tehniski tādā paša veidā atdzīvināt varētu arī Homo sapiens priekštečus Eiropā - neandertāliešus. Tad būs lielāka ķēpa ar juridiskajām lietām, jo cilvēkveidīgo būtņu klonēšana daudzās valstīs nav atļauta.