Lielākie no patlaban dzīvojošajiem reptiļiem sālsūdens krokodili, par spīti nosaukumam, mājo upēs, dīķos un purvos. Taču vajadzības gadījumā līdz sešiem metriem garie monstri iebrien jūrā un manīti vairākus kilometrus no krasta. Tomēr fakts, ka šīs sugas krokodili apdzīvo 10 tūkstošu kvadrātkilometru plašu teritoriju Klusā okeāna dienvidos, ilgi mulsināja biologus.
Austrālijas zinātnieku grupa aprīkoja 27 pieaugušus rāpuļus ar raidītājiem un palaida brīvē. No satelītiem saņemtie dati rādīja, ka abu dzimumu krokodili bieži dodas līdz pat 50 kilometriem tālos ceļojumos, ziņo žurnāls Journal of Animal Ecology. Viens īpaši aktīvs eksemplārs 25 dienās pieveicis vairāk nekā 500 kilometru, un interesanti, ka viņš peldējis pa sezonālo straumi, kas pastāv neilgu laiku attiecīgā gadalaikā. Līdzīgi straumes izmantojuši arī citi rāpuļi.
«Tā kā šie krokodili ir slikti peldētāji, maz ticams, ka tie spētu pārpeldēt okeānu,» Kvīnslendas Universitātes biologs Hemišs Kempbels jau nojautis, ka dzīvnieki saņem palīdzību no dabas. Tagad ir skaidrs, ka viņi vienkārši noguļas ūdenī un ļauj, lai straume aiznes līdz vajadzīgajai vietai. Krokodili varot sālsūdenī uzturēties ilgi bez ēšanas un dzeršanas, jo, guļot uz viļņiem, tie tikpat kā nepatērē enerģiju. Dzīvnieki sākot kustināt kājas tikai tad, kad sauszeme ir pavisam tuvu un jāuzņem pareizais kurss. Pārceļošana ļauj krokodilu populācijai sajaukties un sugai attīstīties.