Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

In memoriam

Starp svēto un trako: Žanu Polu Belmondo pieminot © DIENA

Trakais, trakais Pjēro, kuru zinām kā Ferdinandu Grifonu. Parīzes nihilistiskais Mišels. Rio nokļuvušais pilots Adriēns. Arī mīklains franču leģionārs no bondiādes pirmsākumiem Casino Royale (1967). Minētās ir tikai dažas no Žana Pola Belmondo (1933–2021) vairāk nekā 70 kinolomām. Pirms pāris dienām viens no būtiskākajiem aktieriem Francijas un pasaules kinematogrāfā 88 gadu vecumā devies mūžībā.

Pāragri aizsauktie ripas meistari © DIENA

Pasaules hokeja mekā NHL ir spēlējuši 25 Latvijas hokejisti. Četru no viņiem vairs nav mūsu vidū. Jūlija sākumā traģiskā sadzīves negadījumā zaudējām arī vārtsargu Matīsu Kivlenieku.

Cilvēcīgās žurnālistikas karalis © DIENA

Šā gada 23. janvārī ASV 87 gadu vecumā aizsaulē aizgāja viens no pasaules žurnālistikas vēsturē visu laiku populārākajiem un milzīgu ietekmi uz šīs industrijas attīstību atstājušais sarunu šovu vadītājs Lerijs Kings.

Blūzītis par blūzīti. Juri Kronbergu pieminot © DIENA

Cilvēki no literatūras aprindām jau runājuši par Jura Kronberga neatsveramo ieguldījumu un smago zaudējumu, viņam aizejot, bet dzejnieks bija cieši saistīts arī ar muzikālo jeb skaņu pasauli, kas zināma pat tiem, kuri burtus nepazīst.

Dzisusi spožākā sporta zvaigzne © DIENA

Vienīgais Latvijas sportists visu triju kalumu olimpisko medaļu īpašnieks Jānis Lūsis pagājušajā nedēļā 81 gada vecumā devās mūžībā. Izcilais šķēpmetējs uz sporta takas nokļuva pēc kādas nejaušas tikšanās, olimpiādēs sarūpēja nervus stindzinošus brīžus un dzīves laikā arī daudz izsāpēja.

Viens no basketbola dižajiem © DIENA

Pasauli satriekusi viena no XXI gadsimta vislabākajiem basketbolistiem un sportistiem Kobes Braienta (1978–2020) nāve. Piemiņas vārdos viņš tiek saukts ne tikai par leģendu, bet arī iedvesmotāju un sporta radošo spēku.

Dievam izlūgti gadi © DIENA

Akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933. gada 10. decembris–2019. gada 29. novembris) vēstures ekskursos atdzīvojās ikviena vieta, notikums un personība, par kuru tika runāts.

Laikmets aizgājis © DIENA(12)

Gleznotāja Džemma Skulme (1925. gada 20. septembris–2019. gada 9. novembris) bija dzīva saikne ar latviešu modernās mākslas aizsākumiem un iespējami brīva gara nodrošinātāja okupētās Latvijas Mākslinieku savienībā 70.–80. gados.

Pēdējais dižais Buldozers © DIENA(3)

Šā gada 26. septembrī 86 gadu vecumā aizsaulē aizgāja Žaks Širaks. Viņš bija 22. Francijas prezidents un, lai gan savas ilgās politiskās karjeras beigās ar lielu atbalstu neizcēlās, pēc aiziešanas no politikas bija sācis popularitāti atgūt.

Neatkarīga prāta elegance © DIENA

"Es nevaru izturēt, ka cilvēki dzīvo kā muļķi un neko nezina!" mēdza izsaukties kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane, kura Latvijas kultūras telpā bija uzlikusi augstu gaumes un erudīcijas latiņu. Dažas dienas pirms 96. dzimšanas dienas viņa devās mūžībā pie savējiem

Ar 39 aprocēm. Operas leģenda Žermēna Heine-Vāgnere © DIENA(2)

Nelokāma, ar stingru nostāju. Izcila māksliniece un īsta dāma. Sabiedrībā ļoti izvēlīga, bet ļoti cilvēcīga. Viņa nemeklēja popularitāti un nešķiroja cilvēkus ar vārdu un pārējos, atmiņās dalās Latvijas operskatuves leģendas Žermēnas Heines-Vāgneres (1923–2017) vienaudzes un ilggadējās līdzgaitnieces dzīvē un mākslā pianiste Vilma Cīrule un būvinženiere Benita Bergmane.

Modernists un zemapziņa. Gunāru Birkertu pieminot © DIENA(26)

Zinu, ka bibliotēka tiks uzcelta, – to arhitekts Gunārs Birkerts teica vienmēr, arī tajos brīžos, kad šķita: Latvijā tikai viņš un Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks vairs tic, ka Latvijas "otrās neatkarības" paaudze spēj valstiski vienoties un nākamības ainavai kā liecību par savu varēšanu un skaistuma izpratni atstāt vēl kādu citu būvi, atskaitot zelta tiltus un triangula bastionus, atšķirībā no pirmās neatkarības paaudzes, kuras zīmes ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapi. Birkertam izrādījās taisnība, lai gan no projekta līdz ēkas atklāšanai pagāja ceturtdaļgadsimts, un – kas zina! –, ja pamatakmeni likt būtu paredzēts trīs mēnešus vēlāk, varbūt krīze vispār būtu apturējusi procesu uz nenoteiktu laiku.

Es esmu letiņš, un tas ir kaut kas © DIENA(7)

Čikāgas piecīši savus koncertus vienmēr beidza ar dziesmu Hei laili. Nu tā nodziedāta pēdējo reizi – pagājušajā nedēļas nogalē latviešu tauta zaudēja īstenu milzi populārās mūzikas un kultūras jomā. Trimdas ansambļa Čikāgas piecīši dibinātājs un vadītājs Alberts Legzdiņš nu vairs būs dzirdams tikai ierakstos, neilgi pirms savas 84. dzimšanas dienas viņš devies aizsaulē.

Pamatnots Gi'do © DIENA(2)

Ar diriģentu, koru romantisko Maestro Gido Kokaru, aiziet vesels laikmets – latviešu koru kultūras un Dziesmu svētku pīlāru dvīņubrāļu Imanta un Gido Kokaru talanta un garaspēka piepildīts vairāk nekā pusgadsimts.