Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Pasaule

No principiem līdz sazvērestības teorijām © DIENA

Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav,

Padomju impērijas dzīvās ēnas © DIENA

Nupat apritēja 30. gadadiena, kopš oficiāli beidza pastāvēt viena no divām aukstā kara perioda superlielvarām – PSRS. Padomju impērijas krahs radīja arī iespaidīga mēroga ģeopolitiskās turbulences, kuras jūtamas vēl šodien, tostarp arī tāpēc, ka neatrisināta palikusi ne viena vien PSRS sabrukuma radītā problēma.

Lietuvas Dāvids pret Ķīnas Goliātu © DIENA

Lietuvas ārpolitiskā kursa pārmaiņu dēļ dramatiski pasliktinājušās Viļņas un Pekinas attiecības, bet vēl Lietuvai draud arī domstarpību padziļināšanās ar Krieviju. Kur meklējami konfliktu cēloņi, un kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji?

Svētais kiberterorists Asānžs © DIENA

Londonas Augstās tiesas pieņemtais lēmums atļaut interneta vietnes WikiLeaks dibinātāja, šobrīd Lielbritānijā apcietinājumā esošā Džūljena Asānža, izdošanu ASV atkal licis uzvirmot kaislībām par to, kas tad īsti ir Asānžs – mūsdienu dons Kihots, kas iesaistījies cīņā ar ASV vējdzirnavām, vai politiski motivēts kibernoziedznieks, kurš jāsauc taisnās un bargās ASV tiesas priekšā?

Mediķi, kuri nerespektē robežas © DIENA

Pirms 50 gadiem grupiņa gados jaunu un enerģiski noskaņotu franču ārstu un žurnālistu nodibināja organizāciju Ārsti bez robežām. Mūsdienās tā ir viena no pazīstamākajām starptautiskajām organizācijām, kas sniedz medicīnisko un humāno palīdzību gan militāros konfliktos, gan dabas katastrofās cietušajiem un iesaistījusies arī vakcinācijas un ūdens attīrīšanas programmās tā sauktajās trešās pasaules valstīs.

Wunderwuzzi noiet no skatuves © DIENA

Nule par aiziešanu no politikas paziņojis viens no pēdējo gadu pašiem daudzsološākajiem jaunās paaudzes politiķiem Eiropā – Austrijas ekskanclers Sebastiāns Kurcs. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva vairāki savdabīgi skandāli, kuri pēdējos gados tricina Austrijas iekšpolitiku.

Dienvidpola atklāšana: norvēģa triumfs, brita traģēdija © DIENA

Pirms 110 gadiem norvēģu polārpētnieka Rūalla Āmunnsena (saukta arī par Roaldu Amundsenu) ekspedīcija pirmā sasniedza Dienvidpolu. Pēc dažām nedēļām līdz polam nokļuva arī britu kapteiņa Roberta Falkona Skota vīri, un grūti iztēloties, kādu vilšanos viņi piedzīvoja, ieraugot, ka tur jau plīvo Norvēģijas karogs. Atceļā visi Skota ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā.

Vēlaties nopirkt rekordu? © DIENA

Sastopoties ar digitalizācijas izaicinājumiem, leģendārā Ginesa pasaules rekordu grāmata mainījusi biznesa modeli un tagad palīdz ikvienam maksātājam palikt vēsturē ar kādu vēsturisku sasniegumu.

No Granma odisejas līdz Kastro uzvarai © DIENA

Pirms 65 gadiem Kubas piekrasti sasniedza motorjahta Granma ar vairāk nekā 80 kubiešu nemierniekiem. Lai gan revolūcijas otrais posms sākās diezgan neveiksmīgi, tā 1959. gada janvārī vainagojās ar Fidela Kastro nākšanu pie varas.

Panākumu pamatā – līdzīgas stratēģijas © DIENA

Vairākums pasaules valstu uzņem tempus ekonomikas atjaunošanā un lēnām atgriežas pie ierastā dzīves ritma, jo kopējais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits noslīdējis līdz gada zemākajam līmenim, vēsta aģentūra Bloomberg jaunākajā ikmēneša Covid pretestības reitingā (Covid Resilience Ranking, CRR). Kā tas izdevies? Visas valstis, kas atrodas šī reitinga augšgalā, izrādās, izmanto līdzīgu stratēģiju.

Trīs zvaigžņu spēks © DIENA

Trīs zvaigznes Latvijas ģerbonī simbolizē Vidzemi, Latgali un Kurzemi kopā ar Zemgali. Bet kā ir citās valstīs, kuru simbolos – ģerboņos vai karogos – arī izmantotas trīs zvaigznes?

Francijas politikas melnais gulbis © DIENA

Oktobra sākumā Francijā tika publiskoti sabiedriskās domas izpētes kompānijas Harris Interactive jaunākās aptaujas rezultāti, kas radīja bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Saskaņā ar tiem par otru populārāko politiķi – iespējamo Francijas prezidenta amata kandidātu 2022. gada aprīlī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās – kļuvis 63 gadus vecais, par labējo radikāli uzskatītais televīzijas raidījumu vadītājs, publicists un rakstnieks Ēriks Zemūrs.

Mauzolejā diviem vietas nepietika © DIENA

Pirms 60 gadiem no mauzoleja Maskavas Sarkanajā laukumā paklusām tika iznestas un nekropolē pie Kremļa sienas apbedītas savulaik visuvarenā PSRS līdera Josifa Staļina mirstīgās atliekas.

Ar pretenzijām uz atgriešanos © DIENA

Lai arī pagājušajā gadsimtā piedzīvotie divi pasaules kari un citi satricinājumi noveda pie daudzu Eiropas monarhiju likvidēšanas, bijušo imperatoru un karaļu pēcteči turpina noteikt, kuram no viņiem pienākas troņa un titulu mantošanas tiesības, kā arī cerēt uz monarhiju atjaunošanu. Un vismaz dažos gadījumos tas, izrādās, nav nemaz tik bezcerīgi, kā varētu šķist pirmajā brīdī.

Eiropas enerģētiskās krustceles © DIENA

Vismaz šo apkures sezonu, īpaši ja ziema būs auksta, Eiropa aizvadīs enerģētiskās krīzes un nepiedzīvoti augstu energoresursu cenu apstākļos. Tomēr pastāv radikāli atšķirīgas versijas gan par šīs krīzes cēloņiem, gan iespējamiem tās risinājumiem.

Brīvības lāpa virs Ņujorkas © DIENA

Pirms 135 gadiem Ņujorkā tika atklāta Brīvības statuja, kas ar laiku kļuvusi par vienu no pilsētas (un arī ASV) galvenajiem simboliem un obligātu apskates objektu tūristiem. Statuja ir franču tautas dāvana amerikāņiem, taču ziedojumu vākšana, lai to izgatavotu un uzstādītu, abās Atlantijas okeāna pusēs neritēja tik gludi, kā cerēts. Tādēļ adresātu dāvana sasniedza tikai vienpadsmit gadu pēc tam, kad ASV jau bija nosvinējušas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas simtgadi.

Cīņas paņēmieni un iespējas © DIENA

Pasaules pieredze liecina: Latvijas valdības lēmums noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu Covid-19 uzliesmojumu un veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos, tostarp nosakot to par obligātu daudzu profesiju pārstāvjiem, visticamāk, ir efektīvākais no šobrīd pieejamajiem risinājumiem. To gan vēl nepieciešams arī konsekventi īstenot.

Iesaldēšanas savdabīgais šarms © DIENA

Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē – ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē pastāvētu specifiskais krionikas bizness.