Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Pasaule

Katram savi populisti © DIENA(28)

Ne tik sen Eiropa un Latvija dzīvoja šķietamā idilliskā miera ostā. Pēdējos desmit gados Eiropa ir saskārusies ar dažādiem satricinājumiem, kas turpinājās arī 2018. gadā. Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Eiropā pastiprinājusies cīņa dažādu ideju starpā. Alternatīvo faktu pārdevēji, vienkāršu (bet nereālu) problēmu risinājumu solītāji cenšas sevi pretnostatīt pieredzējušajiem vecajiem un korumpētajiem politiķiem un ekspertiem. Liberālo un iekļaujošo, konservatīvo un izslēdzošo ideju aizstāvji arvien asāk cīnās par cilvēku sirdīm un prātiem.

Politiķu dinastijas vecākais © DIENA(3)

Šā gada 30. novembrī 94 gadu vecumā aizsaulē aizgājušais ASV eksprezidents Džordžs Bušs vecākais jau ir iegājis vēsturē kā aukstā kara uzvarētājs un kā pēdējais ASV prezidents, kurš piedalījies Otrajā pasaules karā. Lai arī ilgmūžības rekordu ASV prezidentu vidū uzstādījušā politiķa karjera ir pārbagāta dažādiem līkločiem, nejaušībām un apstākļu sakritībām, viņš vēl savas dzīves laikā bija kļuvis par leģendāru vēsturisku personību, un nešaubīgi var apgalvot, ka, laikam ritot, viņa vārds tiks pieminēts arvien biežāk.

Tualešu revolūcija © DIENA(13)

Miljardiem pasaules iedzīvotāju joprojām nav pieejamas veselībai drošas labierīcības, bet attīstītajās valstīs izmantotās skalojamās tualetes un kanalizācijas sistēmas nav ilgtspējīgas. Tāpēc zinātnieki, uzņēmumi un pat viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ķērušies pie "viedo" tualešu radīšanas.

Eiropas armijas mirāža © DIENA(37)

Francija un Vācija atbalsta vienotu Eiropas Savienības bruņoto spēku izveidi, lai Eiropa varētu pretoties Krievijas agresijai un spētu būt militāri patstāvīgāka laikā, kad ASV prezidents Tramps apšauba NATO nepieciešamību. Taču nekas neliecina par plašu valstu atbalstu šai idejai.

Sadrumstalotība kā norma © DIENA(17)

Zviedrijai rekordilgi – vairāk nekā divus mēnešus – pēc parlamenta vēlēšanām nav jaunas valdības. Šāda nebijusi situācija izveidojusies, jo vēlēšanās labi nostartēja galēji labējā partija Zviedru demokrāti, tādējādi liedzot kādam no diviem lielākajiem centrisko partiju blokiem iegūt absolūto vairākumu likumdevējā. Taču zviedru nespēja ilgstoši izveidot stabilu valdību nav nekas ārkārtējs, jo pēdējos gados līdzīga tendence ir vērojama visā Eiropā. Piemēram, pēc pērn notikušajām Bundestāga vēlēšanām Vācijas kanclerei Angelai Merkelei bija nepieciešami seši mēneši, lai vienotos par kārtējo "lielo koalīciju" ar sociāldemokrātiem. Turklāt arī tas vēl ne tuvu nav Eiropas rekords.

Neizzūdošais jaunavības kults © DIENA(5)

Daudzās valstīs visā pasaulē sievietes un meitenes tiek piespiestas veikt jaunavības pārbaudi, kurai nav nekāda zinātniska un medicīniska pamatojuma, taču tā var radīt sāpes un emocionālas ciešanas pārbaudāmajām,

Represijas aiz reformu fasādes © DIENA(4)

Žurnālists Džamals Hašogi 2. oktobrī sveiks un vesels iegāja savas dzimtās valsts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, lai nokārtotu ar laulības šķiršanu saistītus dokumentus. Viņš no turienes vairs neiznāca. 59 gadus veco vīrieti konsulāta telpās sagaidīja un aukstasinīgi nogalināja no Rijādas atsūtīta slepkavnieku brigāde, kas noziegumu, visticamāk, pastrādāja Saūda Arābijas augsta ranga amatpersonu uzdevumā.

Krievijas slepeno dienestu ēna © DIENA(25)

Lai arī pastāv radikāli atšķirīgi viedokļi par Krievijas militārā izlūkdienesta – dēvēta par Galveno izlūkošanas pārvaldi – kompetenci, eksperti ir vienisprātis, ka šis savulaik leģendārais un vienlaikus biedējošais slepenais dienests ir atgriezies un atkal izvērš aktivitātes aiz Krievijas robežām.

Meklē populisma avotu © DIENA(30)

Desmit gadu pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes izskan vērtējumi, ka tā ir vainojama pie populisma pieauguma Rietumos. Citi domā, ka tas ir pārāk vienkāršots uzskats.

Serebreņņikova arests. Neatkarīga prāta bīstamība © DIENA(7)

Šā gada 11. septembris, Maskava. "Jūsu godība, cilvēkam, kurš nav pastrādājis noziegumu, nebūtu jāatrodas mājas arestā. Tas ir acīmredzami," apsūdzētais Maskavas pilsētas tiesas zālē – 49 gadus vecais teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs – atgādināja, ka nu jau vairāk nekā gadu atrodas savā dzīvoklī. Viņa paša vārdiem sakot – lielākais sods, ko Krievijas tiesu vara var piespriest, ir atņemt iespēju viņam strādāt.

Bēgt no bezcerības © DIENA(2)

ANO apgalvo, ka pēdējo gadu laikā Venecuēlu ir pametuši vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. Viņi bēg no trūkuma un bada - Venecuēlā gandrīz 90% no 31 miljona Venecuēlas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet vidusšķira vairs nepastāv.

Pelēči pret lopkopjiem © DIENA(5)

Rietumeiropā strauji savairojušies savulaik gandrīz izmirušie vilki, kuri mēdz uzbrukt ganāmpulkiem. Lopkopji prasa ierobežot vilku populāciju, bet dzīvnieku aizstāvji aicina uz mierīgu līdzāspastāvēšanu ar pelēčiem.

Mūsdienu autoritārisms ungāru gaumē © DIENA(15)

eptembra sākumā Eiropas Parlaments (EP) oficiāli atbalstīja sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju par Eiropas Savienības (ES) pamatvērtību pārkāpumiem. Tas notika atbilstoši ES līguma 7. pantam, un šis lēmums iezīmē centienus panākt izmaiņas Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna īstenotajā politikā. Tikmēr kādreizējais liberālis Orbāns pakāpeniski slīgst aizvien dziļākā autoritārismā.

Demokrātijas bāka apdzisusi © DIENA(26)

Mjanmas demokrātijas un cilvēktiesību ikona Auna Sana Su Či 1991. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par drosmi un pašaizliedzību nevardarbīgi pretoties brutālam militāristu režīmam, kas pusgadsimtu ieslodzīja, spīdzināja un nobendēja tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Apbalvojuma piešķīrēji cildināja viņas centienus Mjanmā "izveidot demokrātisku sabiedrību, kurā valstī pārstāvētās etniskās grupas dzīvotu saskaņā viena ar otru".

Putina pensiju problēma © DIENA(15)

Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte pirmo reizi kopš Krimas aneksijas 2014. gadā ir ievērojami sarukusi. Tas nav saistīts ar ekonomiskajām problēmām, amatpersonu korupciju vai rietumvalstu sankcijām. Ilgstoši ļoti augstais iedzīvotāju atbalsts valsts līderim ir samazinājies, jo valdība šovasar paziņoja par plāniem palielināt pensionēšanās vecumu. Lēmums ir izraisījis sašutumu sabiedrībā un plašus ielu protestus, kas ir spējuši apvienot gan prokremliskās partijas, gan tā dēvēto nesistemātisko opozīciju ar galveno Putina kritiķi Alekseju Navaļniju priekšgalā. Ieceres pretinieki uzskata, ka politiķi vēlas miljoniem krievu atņemt ļoti nozīmīgu ienākumu avotu, bet daudzi pusmūžu sasniegušie baidās, ka varētu nemaz nenodzīvot līdz pensijai.

Kā remdēt filmslāpes Venēcijā © DIENA

Pasaules vecākā kinofestivāla dienaskārtībā ir tikai filmas. Turklāt darbi, kas nebaidās ne no "vecā" pārrakstīšanas un izcelšanas saulītē, ne nākotnes, pie kuras vēl tikai pierodam.

Pēdējais dumpinieks © DIENA(4)

Pagājušās nedēļas nogalē 81 gada vecumā no galvas smadzeņu vēža aizsaulē aizgāja Džons Sidnijs Makeins III. Viņš bija pazīstams kā aktīvs Krievijas un arī ASV prezidenta Donalda Trampa kritiķis, un tāpēc gan Latvijā, gan citās Austrumeiropas valstīs īpaši svarīgs ir jautājums, kas ieņems mirušā politiķa vietu ASV senātā.

Apspiešana vai brīva izvēle? © DIENA(54)

Bijušais Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Boriss Džonsons nesen izraisīja asas viedokļu sadursmes, paziņojot, ka musulmaņu sievietes, kas valkā tradicionālās seju pilnībā aizsedzošās galvassegas, izskatās pēc "vēstuļu kastītēm" un "banku laupītājiem". Viņš šos salīdzinājumus minēja savā komentārā par Dānijā ieviestajiem ierobežojumiem seju nosedzošam apģērbam, kas neļauj identificēt tā valkātāju. Dānija ir pēdējā no Eiropas valstīm, kur ir stājušies spēkā šādi ierobežojumi. Laikā, kad galēji labējie un populisti veikli izmanto vēlētāju bailes no terorisma, imigrācijas un vienkārši svešādā, vēršanās pret musulmaņu sieviešu ģērbšanās ieradumiem ir kļuvusi par populāru tendenci Eiropas politiskajā dienaskārtībā.

Ķīnas dilemma © DIENA(16)

Pasaules visvairāk apdzīvotā valsts Ķīna vēlas būt pirmrindniece zaļās enerģijas izmantošanā, vienlaikus ķīniešu strauji augošā apetīte pēc gaļas sekmē globālo sasilšanu.

Augusta kara desmitgade © DIENA(14)

Šā gada 8. augustā apritēja desmit gadu kopš Gruzijas mēģinājuma atgūt kontroli pār prokrievisko Dienvidosetiju un tam sekojoša Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Gruzijā. Šis konflikts, kas iegājis vēsturē kā Piecu dienu karš jeb Augusta karš, joprojām tiek vērtēts pretrunīgi, bet tā sekas turpina spēlēt ļoti svarīgu lomu gan Krievijas un Gruzijas attiecībās, gan Gruzijas ārpolitikā.