Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Politika

Saskaņas eksperiments © DIENA(35)

Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča vadībā, ar jauniem līderiem un latviešu politiķiem sarakstos Saskaņa gatavojas uzvarai Saeimas vēlēšanās. "Mēs būsim valdībā," ir paziņojuši tās vadītāji. Notiekošais pamodinājis latviskās partijas, kas sākušas mobilizēties, "lai nepieļautu prokremlisko spēku nākšanu pie varas"

Bordāna paša partija © DIENA(40)

No politiskā spēka, par kuru 12. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 0,7% vēlētāju, Jaunā konservatīvā partija ir izaugusi par organizāciju ar vairāk nekā 1000 biedriem. Tā guva pārsteidzošus panākumus Rīgas domes vēlēšanās, cerot uz ne mazāku veiksmi arī 13. Saeimas vēlēšanās. JKP ir ideoloģiski radniecīga valdības partijām, bet visvairāk var apdraudēt Nacionālo apvienību.

Jaunie zaļie raiņi © DIENA(34)

Sociāldemokrāti Latvijā ziedulaikus piedzīvoja pirms 20 gadiem, kad iekļuva Saeimā un ar vienu ministru piedalījās valdībā. Dažus gadus vēlāk LSDSP uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās. Neizturējusi pārbaudi ar varu un nokausēta iekšējos strīdos, LSDSP ietekmi zaudēja. Taču arī 13. Saeimas vēlēšanās vismaz divus sarakstus pieteiks tā laika sociāldemokrāti.

Latvijas Reģionu apvienība apņēmusies izlauzties © DIENA(56)

Pēc gandrīz četriem opozīcijā aizvadītiem gadiem Latvijas Reģionu apvienība (LRA) apņēmusies izlauzties no tās. Apvienība vēlas ne tikai iekļūt Saeimā, bet arī valdībā. Taču tad tai jābūt gatavai vienoties par kompromisiem ar Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī panākt Vienotības ietekmes mazināšanos. Tieši tāpēc, iespējams, par LRA premjera kandidātu nominēts Edvards Smiltēns.

Sargsuns iznācis no būdas © DIENA(35)

Grūti iedomāties divus tik atšķirīgus cilvēkus kā Artuss Kaimiņš un Inguna Sudraba. Viens otru viņi labprātāk redzētu ejam, nevis nākam. Taču gan vienam, gan otram ir zināmi nopelni, ievedot 12. Saeimā divus jaunus politiskos spēkus. Tagad Kaimiņš un Sudraba ir pie frakcijām nepiederošie deputāti ar ambīcijām startēt arī nākamās Saeimas vēlēšanās.

Tīra politika par lielu naudu © DIENA(25)

Apvienība Attīstībai/Par! šonedēļ oficiāli pieteica savu dibināšanu. Pirms pusgada tās līderi Daniels Pavļuts un Juris Pūce nevarēja iedomāties, ka politisko spēku konsolidācija beigsies ar šādu rezultātu, taču tagad ar to ir apmierināti. Apvienība sevi redz kā alternatīvu pašreizējai valdībai.

Taņas atgriešanās © DIENA(48)

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka ir atteikusies no mandāta Eiropas Parlamentā un atgriezusies Latvijā, lai palīdzētu partijai iekļūt Saeimā. Līdz Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī palicis mazāk nekā pusgads. SestDiena sāk stāstīt par politiskajiem spēkiem, kas gatavojas tajās pieteikt savus sarakstus.

Kučinskis nostiprina ZZS ietekmi © DIENA(21)

Citu partiju vājums ļāva Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) pirms diviem gadiem pārņemt varu, kurā tā ir nostiprinājusies premjera Māra Kučinska vadībā un vairs nav gatava to zaudēt.

Glābj saplosīto Vienotību © DIENA(10)

Vēl nav nojaušams, vai Vienotības līderim Arvilam Ašeradenam izdosies izpildīt apņemšanos atjaunot partiju. Taču priekšsēdis ieies vēsturē jau ar to vien, ka viņam pietika drosmes ierosināt partijas dibinātājas Solvitas Āboltiņas izslēgšanu no Vienotības.

Mazāk kara, vairāk zaļumbaļļu! Priekšvēlēšanu programmu dīvainības © DIENA(10)

119 pašvaldībās šogad kopumā iesniegti 599 vēlēšanu saraksti. Vieni savā novadā sola reāli paveicamus darbus, citi vēlētājam apgalvo, ka uzvaras gadījumā izstāsies no NATO un atgriezīs apritē latu. Lai gan priekšvēlēšanu programmas var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem partiju dokumentiem, reizēm neko vairāk par smaidu tās neraisa

Vispirms saimniecība, tad dvēsele. Saruna ar Babītes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci © DIENA(1)

Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.

Andrejs Ence, kurš valda Babītē kopš 1991. gada jūlija, savu novadu sauc par pēdējo pieturu pirms lidostas, taču patiesībā viņam Latvijas pašvaldību vairākuma problēmas ir svešas – cilvēki novadā tikai nāk klāt, nevis brauc prom, un ceļu asfaltēšanā sunim jau pārkāpts. Atšķirībā no daža cita Pierīgas novada Encem šajā laikā, treknos gadus ieskaitot, ir izdevies izvairīties no haosa apbūvē – tas arī tāpēc, ka laikus tika izstrādāti skaidri spēles noteikumi, un tie tiek ievēroti par spīti dažubrīd jūtamajam spiedienam kaut ko mainīt.

Kurš no mums ir populists © DIENA(4)

Jau astoņus gadus Rīgas domes sienā nav nācies urbt caurumu naglas iedzīšanai, lai pakārtu bijušā mēra portretu. Visticamāk, pašreizējais domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņa) ir pārliecināts, ka paliks arī uz nākamo termiņu, kaut daži signāli liecina, ka simtprocentīga šī pārliecība nav. Izvairīšanās no nevēlamiem jautājumiem un dažbrīd lieks asums retorikā atklāj plaisas visādi citādi gludajā mēra tēlā

Rubrika Aizsēdējušies? - Mēra krēsls kā dzīvesveids. Saruna ar Aivaru Lembergu © DIENA(2)

Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, smagos noziegumos apsūdzētais un daudzās apsūdzībās attaisnotais Aivars Lembergs Ventspils pašvaldību vada ilgāk, nekā pastāv atjaunotā Latvijas valsts.

Rubrika Aizsēdējušies? - Tonis nav jānosaka satelītvīriņiem © DIENA

Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.

Monvīds Švarcs (Vienotība) 1994. gadā kļuva par Gaigalavas pagasta padomes vadītāju, bet no 2009. gada ir Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.

Rubrika Aizsēdējušies? - Saruna ar Madonas novada domes vadītāju Ceļapīteru © DIENA(2)

Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.

Andrejs Ceļapīters (Vienotība) 1994. gadā kļuva par Praulienas pagasta priekšsēdētāju, pēc tam bija Madonas mērs, bet no 2009. gada ir Madonas novada domes vadītājs.

Pašvaldību vēlēšanas: Aizsēdējušies? © DIENA(5)

Vairāki vietējie līderi pašvaldībā strādājuši vēl pirms neatkarības atjaunošanas, bet SestDiena par atskaites punktiem iezīmēja 1989. gadu, kad bija pirmās demokrātiskās vietējās vēlēšanas, kā arī 1991. gadu – togad notika pašvaldību reorganizācija, atsakoties no tāda padomju laika mantojuma kā izpildkomitejas un lēmējvaru ne tikai formāli, bet pēc būtības uzticot deputātu padomēm. Līdz tam galvenie noteicēji bija izpildkomiteju priekšsēdētāji.

Nestāvēs uz vietas © DIENA(6)

Pirms četriem gadiem Baibas Brokas vadībā Nacionālā apvienībaļoti labi nostartēja Rīgas domes vēlēšanās. Tomēr, kad viņas politiskā karjera sāka virzīties augšup, politiķei neizsniedza pielaidi valsts noslēpumam, kas būtiski mainīja viņas dzīvi. Pārvarējusi tolaik piedzīvoto, Broka piekritusi vēlreiz kandidēt Rīgas domes vēlēšanās kā saraksta līdere

Uz skatuves Bondars © DIENA(3)

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars ir viens no populārākajiem Rīgas mēra kandidātiem. Viņš ir arī ambiciozākais. Taču ir iespaids, ka viņš visu laiku jūtas kā uz skatuves. Nav viegli saprast, kāds politiķis ir tad, kad priekškars aizveras. Zinātāji teic, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Bondara amata pienākumi lika atrasties otrajā plānā, viņš bijis citāds

Partijai paklausīgs līderis © DIENA(4)

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Armands Krauze ir radis darīt to, ko partija liek. Tagad tā viņam uzticējusi būt par kandidātu saraksta līderi Rīgas domes vēlēšanās. Taču daudzkārt vieglāk būtu viņu iztēloties lauku vidē, kur Krimuldas novadā Krauzem ir arī sava saimniecība, nekā Rīgas mēra amatā.