Tēma / Diena / Tēma / Diena

Tagad pilsēta ir mežs © DIENA

Mežabrāļu pētnieks Zigmārs Turčinskis par savu jauno monogrāfiju Ziemeļlatgales Neatkarības vienība, to, kāpēc okupācijas varai noķert nacionālos partizānus kļuva arvien grūtāk, un par to, kad cilvēks mežā neslimo.

Staļina krusta karš pret Kristu Glābēju © DIENA

Pirms 90 gadiem Maskavas centrā tika uzspridzināta Kristus Glābēja katedrāle – kādreizējais Krievijas impērijas simbols un viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem pasaulē

Izrāviens ar ātrumu un jaudu © DIENA

Pilna mēroga kvantu dators spēs to, ko nespēj šodienas datori, un būs krietns attīstības lēciens zinātnē. Tiesa, līdz šādas iekārtas tapšanai un pilnvērtīgam lietojumam nāksies vēl pagaidīt aptuveni 10 līdz 15 gadu.

Izrāva no vākiem! © DIENA

Grāmatas Avota laiks autors Aivars Kļavis un laikabiedri par perestroikas un atmodas laika spilgtāko žurnālu.

Mūžīgais nacionālais jautājums © DIENA

Ko patlaban nozīmē daudz piesauktais un visādi locītais nacionālisma jautājums Latvijā? Vai politiķi, lietojot un strīdoties par šo jēdzienu, domā vienu un to pašu? Un galu galā – ko tad īsti saprotam ar nacionālu stāju un nacionālismu ikdienā?

Lauku rapsodija trīs izpildījumos © DIENA

Vēl virsrakstā šim rakstam varētu likt Regīnas Ezeras grāmatas Pati ar savu vēju nosaukumu, jo savs ceļavējš ir visām trim sievietēm: Laimai Grigonei (31), Andai Svarānei (52) un Laurai Kalnājai (32). Viņu dzīvē ir kas kopīgs – lauku vide. Bet ne tikai tā. Laima un Anda ir keramiķes, Laimas un Lauras ikdiena ir ļoti saistīta ar zirgiem, bet Anda un Laura dzīvo vienā pagastā.

Tikšanās pie Tangaņikas ezera © DIENA

Pirms 150 gadiem amerikāņu žurnālista Henrija Mortona Stenlija vadītā ekspedīcija Udžidži pilsētā pie Tangaņikas ezera uzgāja leģendāro Āfrikas pētnieku un misionāru Deividu Livingstonu, no kura nekādas vēstis nebija saņemtas jau vairākus gadus, tādēļ daudzi viņu uzskatīja par mirušu

Digitālais izdzīvošanas komplekts © DIENA

Gan šodien, gan nākotnē svarīgākās ir un būs digitālās prasmes – to dzirdam teju ik uz soļa. Daļu sabiedrības tas iedvesmo, daļu – biedē un dzen mazvērtības kompleksos. Tomēr, konkretizējot, kas tad īsti ir tas minimums, kas digitāli būtu jāzina un jāprot ikvienam XXI gs. cilvēkam, redzam, ka patiesībā daudz ko jau mākam.

Dižāko prātu ražas svētki © DIENA

No mēģinājumiem labāk izprast sabiedrību līdz tam, kā mēs uztveram pasauli caur pieskārienu, un klimatam – tik dažādi ir zinātnieku pētījumi, kas šogad ļāvuši saņemt prestižo Nobela prēmiju.

Personīgā medmāsa uz plaukstas locītavas © DIENA

Laikā, kad nokļūšana ārsta kabinetā bija apgrūtināta, tehnoloģiju ražotāji cītīgi strādāja, lai viedie pulksteņi spētu lietotājiem pēc iespējas vairāk pastāstīt par viņu veselības stāvokli. SestDiena apkopo paveikto un lielākos jaunumus.

Plānotājs noderēs vismaz iekuram © DIENA

Gaidāmo jauno albumu 21. oktobrī Prāta vētra prezentēs ar koncertfilmu, bet uz tikšanos ar Latvijas klausītājiem klātienē cer nākamgad. Tikmēr grupas dalībnieks Māris Mihelsons (46) stāsta par šī laika dīvainībām un procesu, kā albums tapis.

Lāčausis atgriežas © DIENA

Lāčus Latvijā sastop arvien biežāk. Ja šī tendence turpināsies, Latvijas populācija var izpildīt tos kritērijus, kas ļautu sākt lāču medības. Taču mednieku starpā netrūkst nepacietīgo, kuri baidās līdz šim priekam nenodzīvot.

Vajag uzrunāt, nevis pierunāt © DIENA

Daugavpilī ar vakcinēšanos nav nemaz tik traki, kā izskatās pēc statistikas, ir pārliecināti tie, kas iesaistīti šai procesā.

Vielas pietiktu operetei © DIENA

Muzikālas apvienības darbošanos var vadīt arī pēc Agile principiem, zina Jānis Pētersons no grupas Citi zēni, kurš apņēmies pats sev pierādīt, ka karjera IT nozarē un sapnis par mūziku viens otram netraucē.

Aigars Apinis (48) no Tokijas paraolimpiskajām spēlēm mājup atveda bronzu diska mešanā. Tā viņam ir jau devītā paraolimpiskā medaļa. Pirmā uz Latviju atceļoja 2000. gadā no Sidnejas. Lai Latvijā taptu paraolimpiskais centrs, Apinis ir nomērķējis arī uz 2024. gada spēlēm Parīzē.

Kundziņsalas skolas ēkā atgriezīsies bērnu balsis un rosība, bet zobārsta ar kājminamo urbi gan te vairs nebūs.

Nereti lepojamies ar savu valsti kā vienu no zaļākajām pasaulē, taču vai tā tiešām ir? Lai saprastu patieso situāciju, jau vairākus gadus notiek dabas skaitīšana. Tās laikā ne tikai atklātas daudzas jaunas sugas un pat kāda ala, bet nācies arī atzīt, ka nereti situācija ir sliktāka, nekā līdz šim šķitis.

No Baltijas ceļa līdz Latvijas neatkarībai de facto.

Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kuru pandēmija ar visām no tās izrietošajām sekām būs mainījusi līdz nepazīšanai. Lai arī tūristu un vietējo ceļotāju kritums ir dramatisks, mazo naktsmītņu īpašnieki Latvijā sūdzēties nevar, drīzāk otrādi – šis ir pļaujas laiks, jo cilvēki teju raujas ārā no savām ierastajām četrām sienām.

Jau kādu laiku arī Latvijas pilsētās ir pieejami atsevišķi konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Dalīta šo atkritumu vākšana visās Eiropas Savienības valstīs jāievieš jau tuvāko gadu laikā. Kāpēc tas ir svarīgi, un ar ko atšķiras šādi nodalītu atkritumu tālākais ceļš?

Šodien

Tēma