Tēma / Diena / Tēma / Diena

Kulinārie kari no boršča līdz dolmai © DIENA

Borščs, kebabs, šakotis, dolma un vēl virkne citu ēdienu, kas tiek uzskatīti par neatņemu kādas tautas nacionālās virtuves sastāvdaļu, vienlaikus ir arī cēlonis kaismīgiem strīdiem par to izcelsmi un "vienīgo īsteno" piederību. Daži no šiem strīdiem ieguvuši pat starpvalstu konflikta mērogu.

Tu esi slepenās varas marionete © DIENA

Visas sazvērestības teorijas balstās uz apgalvojumu, ka ir kāds noslēpums, kāda nezināma lieta, ko no plašākas sabiedrības kāds cits slēpj. Jautājums ir: kas ir šie slepenie spēki, kuri slēpj faktus par vakcīnām, par tehnoloģijām un pat Zemes formu? Kas ir tie, kuri nopelna uz tautas nezināšanas un nevarēšanas rēķina? Izķidājot sazvērestības teorijas un meklējot, kuri tad ir tie visuvarošie ļaundari, pārsteidzoši bieži izrādās, ka pie visa tiek vainoti ebreji.

Ziemassvētku galds laiku lokos © DIENA

Pelēkie zirņi ar speķi, cepetis ar štovētiem kāpostiem, pīrāgi, piparkūkas un mandarīni – tieši šie ēdieni lielākajai daļai cilvēku saistās ar Ziemassvētku svinību galdu.

Sazvērestības teorijas: 5G mūs zombē un inficē © DIENA

Karstākā sazvērestības teorija 2019. gadā bija saistīta ar jauno telekomunikāciju tehnoloģijas izrāvienu un mobilo sakaru kompānijām, kuras visā pasaulē cītīgi sāka darbu pie 5G bāzes staciju izveides un uzstādīšanas. Proti, gan Latvijā, gan virknē citu pasaules valstu uzliesmoja mīti un baumas, ka 5G ir kaitīgs veselībai. Gada laikā izplatījās stāsti, ka jaunā tehnoloģija cilvēkus padarīs slimus, izceps no iekšpuses, radīs vēzi, izskalos smadzenes un pat saslimdinās ar Covid-19...

Bez ballītes neiztiks © DIENA

Lai arī pandēmija ietekmējusi pilnīgi visus dzīves aspektus, izklaide ir tā sfēra, kurā aizliegumus izjūtam visvairāk – gluži vienkārši tāpēc, ka socializēšanās ir dabiska cilvēka vēlme un palīdz pārdzīvot visas citas nebūšanas. Šķiet, pašreizējā situācija šajā jomā arī labi parāda kopējo ainu un noskaņojumu, kas sabiedrībā valda saistībā ar pandēmiju un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem.

Velokašķis Čaka ielā © DIENA

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz transporta infrastruktūras hierarhiju: gājējs–velobraucējs sabiedriskais transports–privātais autotransports. Pamatmērķis ir panākt, lai rīdzinieki izvēlētos braukt ar velosipēdu, ietu kājām vai izmantotu sabiedrisko transportu. Taču, šķiet, šobrīd nekas cits galvaspilsētas iedzīvotājus nešķeļ tik ļoti kā dažādie viedokļi par pagaidu velojoslu eksperimentu Marijas un Aleksandra Čaka ielā. Vajag vai nevajag? Tā ir laba, progresīva ideja vai, gluži otrādi, – muļķīga un nepārdomāta? Kuram taisnība?

Kilograms ādas uz asfalta © DIENA

Spilgtu ierakstu Latvijas riteņbraukšanā šovasar atstājušais Toms Skujiņš (29) stāsta par izcīnīto otro vietu Tour de France posmā, dopingu velosportā, matemātiku un ieceri nopirkt māju Kolorādo.

Kas ir, tas ir, kas nav, tas nav © DIENA

Piezīmēm par Latvijas seriālu aktualitātēm kā virsrakstu lieku frāzi no Alvja Hermaņa projekta Aģentūra – šajā daudzsēriju mākslas filmā, kas visiem tagad uz mēles, pavīd arī šis vadoņa Kārļa Ulmaņa citāts. Spārnotajai frāzei gan seriālā ir šķietami dekoratīva jēga – tā kalpo kā sienas noformējuma elements tik lielisko, tik pašvērtīgo Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieru apdzīvotajā un Hermaņa konstruētajā realitātē, vārdā Aģentūra.

Videozvani dzen pie plastiskā ķirurga © DIENA

Ilgstoši skatoties uz savu attēlu datora ekrānā, cilvēkos rodas vēlme uzlabot seju. Reizēm nenāk par ļaunu paskatīties uz sevi no malas. Taču ilgstoša skatīšanās acīmredzot nav īpaši vēlama. Vismaz tā var secināt no Ziemeļamerikas pieredzes, kur strauji pieaudzis pieprasījums pēc sejas plastiskajām operācijām.

Spārnotās Latvijas vārdā © DIENA

Tieši pirms simt gadiem, 1920. gada 23. novembrī, kādā Rīgas dzīvoklī tika dibināts Latvijas aeroklubs – organizācija, kuras pirmie desmit darbības gadi līdzinās dēku romānam ar detektīva elementiem. Lai tiktu pie lidošanas, organizācijas biedri bija gatavi gan rīkot balles un aviācijas svētkus, gan ievest trofeju lidmašīnas no ārzemēm, gan būvēt tās paši. Sapņi sapinās ar naudas problēmām un kontrabandu, bet organizācijas nākamie gadi – ulmaņlaiks – to pacēla milzīgas ietekmes augstumos. Aeroklubam bija 25 tūkstoši biedru, simt nodaļu teju katrā Latvijas pagastā, un tautas aviācija bija dotēta, cienīta un mīlēta – katra indivīda un ''valsts aizsardzības labā''.

Leģenda ir panākta © DIENA

Britu Formula 1 pilots Lūiss Hamiltons pēc izcīnītajiem tituliem ir noķēris vācieti Mihaelu Šūmaheru, bet uz F1 sliekšņa jau mīņājas Mihaela dēls Miks Šūmahers un igaunis Jiri Vipss.

Apbružāta, bet patiesa pilsētas seja © DIENA

XXI esot pilsētu gadsimts, uzskata slavenais britu pilsētplānotājs Čārlzs Landrijs. Mūsdienās vairāk nekā 70% Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, ne vairs laukos. Tomēr pilsētu centru aktualitāte, kas bija, piemēram, pirms desmit gadiem, šobrīd zūd. Centru izkonkurē apkaimes, jo tas kļūst aizvien neērtāks ne tikai dzīvošanai, bet arī darbam un izklaidei, norāda VEF kvartāla valdes loceklis Gatis Vanags. Tagad cilvēki izvēlas dzīvot un strādāt klusākās un tīrākās vietās, ar ērtāku infrastruktūru. Radošie kvartāli, kas nu jau kādu laiku sevi spilgti iezīmējuši arī Latvijas galvaspilsētā, ir tie, kas rada tādu vidi un līdz ar to maina arī cilvēka attiecības ar pilsētu.

Roņi nomet svaru © DIENA

Pelēko roņu un zvejnieku attiecības Latvijas piekrastē pēdējos gados samilst, viena brīnumlīdzekļa kompromisa panākšanai nav, nepieciešama kompleksa un zinātniski pamatota pieeja.

Ledus ēveles pavēlnieks © DIENA

Siguldā divas nedēļas nogales pēc kārtas norisināsies Pasaules kausa izcīņas sacensības skeletonā un bobslejā. Jānis Skrastiņš jau divpadsmit gadu rūpējas par trases ledus kvalitāti.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne par Covid-19 ietekmi uz azartspēļu biznesa ienākumiem, totālu aizliegumu nevēlamību un par inspekcijas sociālo kampaņu pašatteikušos personu reģistra popularizēšanā.

Deputātu kompensācijas nonāk zem lupas ik reizi, kad kāds deputāts tiek pieķerts negodprātīgā rīcībā. Šoreiz arī SestDiena nolēma papētīt apmaksāto labumu sarakstus, un atklājās klasika. Daudziem deputātiem, kuri saņem kompensācijas, amatpersonas deklarācijā nemaz nav norādīts, ka viņi īrētu dzīvokli vai viņiem piederētu auto. Tāpat tiek mainīta dzīvesvieta, kas ļauj saņemt lielāku kompensāciju, un kovidlaiks ne visu deputātu paradumos ieviesis korekcijas

Kāda padomju laika anekdote vēsta par tehniskā progresa nepieciešamību. Padomju līderis Brežņevs partijas kongresā sola, ka pēc pieciem gadiem katram padomju pilsonim būs savs zaporožecs, pēc desmit gadiem – katram sava volga, bet pēc divdesmit gadiem – katram sava personiskā lidmašīna. Kāds uzdod Brežņevam jautājumu, kāpēc padomju pilsonim būtu nepieciešama personiskā lidmašīna. Brežņevs atbild: "Nu, piemēram, jūs dzīvojat Omskā, bet Maskavas centrālajā universālveikalā pēkšņi izmet desu…"

Vides problēmu risināšanu vēl aizvien daudzi cilvēki uzskata par bagātu dīvaiņu izklaidi brīvajā laikā, jo esot taču daudz svarīgāku lietu – ekonomika, drošība, veselība. Tomēr jāatceras, ka labi vides apstākļi gādā par to, lai uzņēmējdarbībai pietiktu resursu, lai cilvēku mājokļus nenonestu plūdi, lai varētu dzert ūdeni, kas neizraisa caureju, un arī lai varētu elpot gaisu, kas neliek klepot.

Latvijas profesionālajiem sportistiem jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Viena daļa dzīvo mainīgā režīmā, jo Covid-19 pandēmijas dēļ iestājusies piespiedu dīkstāve, bet ir arī tādi, kuri joprojām ir darba meklējumos.

Esot tāds sens latviešu ticējums: ''Ja mežā ierauga lāci, tajā dienā interese par sēnēm zudīs.'' Kad nu ir noslēdzies desmitais laikraksta Diena un a/s Latvijas valsts meži rīkotais fotokonkurss Dienas sēne, varam diezgan droši teikt, ka senajiem latviešiem nebija taisnība. Lai gan šogad ziņu par lāču savairošanos un tātad arī ieraudzīšanu Latvijas mežos bija daudz vairāk nekā iepriekšējos gadus, konkursam Dienas sēne 12 nedēļās, no 24. jūlija līdz 18. oktobrim, tika iesūtīts nevis mazāk, bet divreiz vairāk sēņu fotogrāfiju – 737, kamēr pirms gada to bija 319.

Šodien

Tēma