Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Mīlestības, ne naudas dēļ. Saruna ar Latvijas telpu futbola izlases kapteini Germanu Matjušenko © DIENA

Telpu futbols varbūt nav tik populārs sporta veids kā futbols, basketbols vai hokejs, tomēr arī tas ir interesants un skatāms, uzsver viens no visu laiku labākajiem mūsu spēlētājiem Germans Matjušenko (31). Ilgu laiku viņš telpu futbolu spēlējis vien tāpēc, ka to ļoti mīl, bet nesen divus gadus arī ieguva iespēju izbaudīt, kā ir būt profesionālim. Tagad Latvijas valstsvienības kapteinis sev izvirzījis mērķi mēģināt sasniegt simt izlasē aizvadītu spēļu. Par rekordistu viņš var kļūt jau gaidāmajā Eiropas čempionātā, tomēr tad vajadzēs palīdzēt komandai izkļūt no apakšgrupas, kas noteikti tai ir pa spēkam, jo pēdējā laikā tiek rādīts arvien pārliecinošāks sniegums.

Grupējumiem pa vidu © DIENA

Latvijas biatlona izlase ir sadalījusies vairākos grupējumos, secina komandas sportiste Sanita Buliņa. Tomēr, ja vasaras laikā atmosfēra starp sportistiem bijusi samērā saspringta, sākoties sezonai, tā uzlabojusies. Alūksniete šīs sezonas ievadā pierādīja, ka viņu norakstīt nevajag, un ar IBU kausa posmā izcīnītu sesto vietu izpildīja iekšējās atlases normatīvu dalībai olimpiskajās spēlēs. Tāpēc jau nākammēnes viņai būs iespēja piepildīt lielas daļas sportistu sapni.

Sportista cikla virsotnē. Saruna ar pasaules čempioni Tīnu Graudiņu © DIENA

Trejdeviņas jūras un okeāni bija jāšķērso, lai tālajā Austrālijā noskaidrotu, ka pasaules labākie pludmales volejbola dueti top Baltijas jūras piekrastes smalkajās smiltīs. Zviedri Dāvids Omans un Jūnatans Hellvigs apliecināja savu galveno favorītu statusu pasaules čempionāta vīriešu sacensībās, bet Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova pārsteidza sieviešu turnīrā. Lai gan Latvijas komanda jau vairākus gadus ir starp vadošajām savā sporta veidā, pasaules mēroga turnīros laurus plūkt līdz šim nebija izdevies. Līdzīgi kā pirms trim gadiem, kad ap šo pašu laiku satikāmies ar Tīnu Graudiņu uz garāku sarunu, no jūrmalnieces joprojām staro pārliecība un mērķtiecība, bet nav ne miņas no pārspīlētas bravūras un pompa. Tā vairāk raksturīga amerikāņiem, kuru vidē bieži vijas arī Latvijas sportistes ceļojums dzīvē un sportā. Simboliska pietura tajā varētu būt pēc divarpus gadiem Losandželosā, bet līdz tai vēl jātiek.

Pavērt vieglatlētikas apvāršņus. Intervija ar treneri Māri Urtānu © DIENA

Viens no spilgtākajiem Latvijas vieglatlētiem šajā gadsimtā bijis Māris Urtāns, kurš vairāk nekā divdesmit gadu dominēja lodes grūšanas sektorā, bet nu savas zināšanas nodod jaunajai paaudzei. Tieši šogad viņa vadībā nozīmīgus panākumus guvuši Toms Samauskis un Emīls Dzilna, tomēr trenerim skābu pēcgaršu atstājis ieguldītā darba novērtējums, par ko viņš sāpi šovasar izkliedza arī sociālajos tīklos. Urtāns neslēpj, ka joprojām ir pārdomās par trenera karjeras turpinājumu, tomēr labi redzams, ka sporta veids viņam rūp, tādēļ sarunas laikā netrūkst emociju par tajā notiekošo un pa akmentiņam tiek arī esošo un bijušo kolēģu dārziņos. Starp Lāčplēša un neatkarības proklamēšanas dienām satiekamies Cēsīs, kur risinājušies būtiski notikumi latvijas valstiskuma veidošanā, tomēr Māris neslēpj, ka viņa ikdienā tas būtiskas korekcijas neievieš. "Protams, svētku sajūta ir un pat treniņa gaisotnē jūtams tāds pacēlums, tomēr sportā ļoti svarīgs ir sistemātisks darbs. Arī šajās dienās no sporta zāles agrāk neizejam. Kad darbiņš padarīts, tad varam palūkoties, kas apkārt notiek. Ir skaisti."

Skolotājs pēc kara. Saruna ar hokeja leģendu Sandi Ozoliņu © DIENA

Ilgu laiku bijis kluss, kautrīgs un par sevi nepārliecināts, šobrīd Sandis Ozoliņš ir kļuvis par spilgtāko oratoru mūsu hokejā. Turklāt cieņu pret sevi viņš nav nopelnījis tikai ar runām, jo cita tāda kalibra Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāja Latvijai vēl nav bijis. Neskatoties uz piedzīvotajām traumām un atkarībām, sapni, ko sauc par hokeja spēlēšanu, uzbrūkošais aizsargs bija spējīgs turpināt līdz pat 41 gada vecumam, bet šobrīd klusībā joprojām cer, ka izdosies atgriezties galvenā trenera amatā. Iespējams, pirmais solis uz to būs darbs Latvijas izlases kolektīvā jau pavisam drīz gaidāmajās Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs.

Labs darījums veselībai © DIENA

Sākot nodarboties ar skriešanu, apkārt esošie cilvēki sākumā tev būs svešinieki, bet 5–10 gadus vēlāk viņi būs gandrīz vienīgie tavi draugi, stāsta viens no Latvijas labākajiem taku ultramaratonistiem Andris Ronimoiss. Viņš nebija sportojis nopietnā līmenī, bet 30 gadu vecumā pēkšņi izvirzīja mērķi kļūt par vienu no pasaulē labākajiem, kas noveda pie uzvaras Pasaules kausa posmā un 11. vietas pasaules čempionātā taku skriešanā. Tomēr, lai sāktu skriet, nevajag obligāti domāt par ultramaratoniem, jo tam pievērsties un uzlabot savu veselību ir iespējams gandrīz ikvienam no mums. "Pamatu, lai mēs dzīvotu ilgi un veselīgi, skriešana attīsta ļoti labi," uzsver komandas Supervaroņu treniņi treneris. "Sākumā ir jāpaskrien arī lēni, lai pēc tam varētu skriet ātri. Katrs var būt skrējējs, un katrs var būt supervaronis."

Starp šķēpmešanas haizivīm. Saruna ar pasaules vicečempioni Aneti Sietiņu © DIENA

No piemājas dīķa pļavas Mērniekos līdz klusā okeāna piekrastei Tokijā ar vienlīdz lielu apņēmību šķēpu gatava lidināt Anete Sietiņa, kura šoruden kļuva par ceturto Latvijas vieglatlēti uz pasaules čempionāta goda pjedestāla. Lai gan sudraba vērtais metiens tika veikts teju pēc spriedzes filmas cienīga scenārija, vidzemniece nebūt neraujas starmešu gaismā un priecājas, ja par viņu runā darbi, nevis fotogrāfijas vai ieraksti mūsdienās pasauli pārņēmušo soctīklu sapņu un iedomu pasaulē. «Esmu šeit. Pavisam īsta!» uzsver sportiste, kuras šāda mēroga panākums bija nepieciešams visai Latvijas vieglatlētikas saimei, lai atgādinātu par savu nozīmi pašmāju sportā. Anete ir pārliecināta, ka tas var kļūt par sākumu kaut kam jaunam un skaistam.

Uz Latvijas izlasi viņš pirmoreiz tika izsaukts jau 2021. gadā, bet debiju piedzīvoja tikai šogad. Pirmajā spēlē Krišjānis Zviedris savus vārtus atstāja neskartus un palīdzēja uzvarēt Andorā, bet otrā dažas dienas vēlāk jau notika leģendārajā Vemblija stadionā pret futbola dzimteni Angliju. Tagad vārtsargs ir gatavs mēģināt angļus pārsteigt savā laukumā un apzinās, ka arī no viņa daudz atkarīgs, lai Latvijas futbola izlasi savās mājās sāktu vairāk godāt un mīlēt. Tikmēr kuldīdznieka pārstāvētā Riga FC komanda straujiem soļiem dodas pretim pirmajam Latvijas čempionu titulam četru gadu laikā un 30. oktobrī arī centīsies trešo reizi vēsturē triumfēt Latvijas kausa izcīņā.

Kaut Romans Vainšteins allaž bijis pretrunīga personība, neviens nenoliegs, ka tieši pirms 25 gadiem viņš guva vienu no lielākajiem mūsu sporta sasniegumiem, izcīnot neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmo zeltu pasaules čempionātā olimpiskajā sporta veidā. Savulaik viņš uzskatīja, ka nekad vairs nedzīvos dzimtenē, bet nu jau teju desmit gadus bauda mierīgu klusumu Kuldīgā. Mierīgu, ja neskaita palikšanu bez autovadītāja tiesībām braukšanas reibumā dēļ un 41 dienas pavadīšanu ieslodzījumā Itālijā alimentu nemaksāšanas lietā. "Biju kārtējo reizi cerējis būt laimīgs un vecumdienas pavadīt ģimenē, bet man tas neizdevās," saka sporta leģenda.

Savus karjeras mērķus nevajag atmest, pārliecināta pagājušā gada Latvijas labākā sportiste Kitija Laksa. Viņa pirmoreiz uz Sieviešu Nacionālo basketbola asociāciju (WNBA) sāka reāli tēmēt jau studiju laikā 2019. gadā, tomēr to izdevās realizēt vien šovasar, sasniedzot 29 gadu vecumu. Jau no pirmajām spēlēm Kitija pierādīja, ka pasaules prestižākajā dāmu līgā nav nejauša ienācēja, kaut regulārā turnīra otrajā pusē jāpārvar priekšā salikti šķēršļi. Šādi šķēršļi jāuzveic arī Latvijas izlasei, kas šogad atkal nespēja kvalificēties Eiropas čempionātam, tomēr viena no komandas līderēm uzsver, ka nu jau kārtējā neveiksme sniedz tikai papildu motivāciju.

Šodien