Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Ziņas

Aprites ekonomika – no idejas līdz ieradumam!

Lai gan šis koncepts nav jauns, aprites ekonomika gūst arvien lielāku atsaucību, jo tam ir milzu potenciāls sniegt labumu gan cilvēkiem, gan videi. No patērētāju viedokļa aprites ekonomika ietver tādus pamatprincipus kā patēriņa apjoma samazināšana, dalīšanās, pārveidošana, salabošana, atgriešana un brīdī, kad lietai vairs nav iespējams atrast pielietojumu – šķirošanai tālākai pārstrādei. Šī sistēma tiek uzskatīta par pievilcīgu risinājumu daudzām vides problēmām, kuras rada pārmērīgs patēriņš un atkritumu daudzums.

Latvija varētu uzņemt piecus miljonus tūristu gadā © DIENA

Mūsu valstij nepieciešams pašreizējai situācijai atbilstošs zīmols ārvalstu tūristu piesaistei, un šis zīmols varētu būt New Nordic, ko latviešu valodā var tulkot kā Jaunā Ziemeļvalsts. Šādu ideju nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022 izteica Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, tūrisma uzņēmuma BalticVision vadītājs un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.

Praktiskos darbus vajag © DIENA

Nav noslēpums, ka pasaules attīstību kopš industriālās revolūcijas lielā mērā ir veicinājušas inovācijas, zinātnes un intelekta kapacitāte. Latvijā, no vienas puses, ir partiju saukļi par nepieciešamību būtiski mainīt izglītības sistēmu un saturu, lai veidotu zināšanu sabiedrību. No otras, – STEM disciplīnas nav atradušas vietu politiskajā darba kārtībā.

Centrālās bankas turpina cīņu ar inflāciju © DIENA

Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad rekordtempā, cenšoties ierobežot cenu pieaugumu, palielinājusi visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno refinansēšanas operāciju likmi, aizdevumu iespējas uz nakti likmi un noguldījumu iespējas likmi.

Coface Baltijas 50 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 8 Latvijas kompānijas

Baltijas valstu lielāko uzņēmumu Top 50 vidū ir 8 uzņēmumi no Latvijas, liecina starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” dati. Rezultāti liecina, ka Latvijas uzņēmumu skaits reitingā palicis nemainīgs, Igaunijas - palielinājies no 10 līdz 14, savukārt no Lietuvas topā šogad iekļuvuši 28 uzņēmumi - par četriem mazāk nekā pērn. Baltijas valstu ekonomiskie riski nav mainījušies - lai gan gada sākumā visas valstis tika novērtētas labāk, šobrīd kara Ukrainā negatīvo seku dēļ Lietuvai un Latvijai ir A4 reitings, savukārt Igaunijai nedaudz augstāks - A3 reitings. “Coface” eksperti piebilst, ka Baltijas valstīs turpina strauji augt enerģijas un pārtikas cenas, kas noved pie dzīves līmeņa pazemināšanās, ietekmējot gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus.

Bezdarbs maina virzienu © DIENA

Uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopējā augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmējusi nodarbinātību 2022. gada trešajā ceturksnī, palielinot bezdarba līmeni līdz 6,9%.

Pastāv valsts atbildība © DIENA

Krāpniecisku darījumu rezultātā zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Taupīt – ne tikai lētāk, bet arī dabai draudzīgāk © DIENA

Gluži vai kā gribēdams pasaudzēt mūsu maciņus no energoresursu cenu kāpuma, šis rudens līdz novembra vidum bija neparasti silts, tomēr ir skaidrs, ka par apkuri un elektrību maksāsim vairāk nekā senāk. Cik maksās siltums, cik elektrība, kā ietaupīt – to ir sākuši rēķināt līdzi pat tie cilvēki, kas līdz šim vienkārši samaksāja par patērēto, neiedziļinoties, kā veidojas maksājamā summa.

AT Senāts: valstij rūpīgāk jāvētī prasības sakaru pakalpojumu iepirkumos © DIENA

Augstākās tiesas Senāts, izskatot administratīvo lietu sūdzībā par sakaru pieejamības un to kvalitātes kritērijiem publiskā iepirkumā, secinājis, ka valsts pārvaldes institūcijām rūpīgāk jāvērtē kādi kritēriji tiek izvirzīti publiskajos iepirkumos, pretējā gadījumā nepilnības var kaitēt brīvai konkurencei pakalpojumu tirgū.