Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Taivāna ģeopolitisko kaislību centrā © DIENA

Novembra sākumā oficiālā vizītē Taivānā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā pirmoreiz ieradās Eiropas Parlamenta delegācija, savukārt šonedēļ Taivānu, tiesa gan – neskaidrā statusā, apmeklēja ASV kongresmeņu delegācija. Abas vizītes prognozējami izraisīja vētrainu komunistiskās Ķīnas diplomātisko reakciju, kura tās uzskata par "vienas Ķīnas" principa pārkāpšanu un atbalstu Taivānā pie varas esošajiem neatkarības pasludināšanas piekritējiem, kurus Pekina dēvē par separātistiem.

Kvalitatīvas iztēles badā © DIENA

Sarunās ar dažādu jomu cilvēkiem aizvien biežāk secinām, ka pandēmija patiešām izgaismojusi būtiskas problēmas valsts pārvaldē visplašākajā nozīmē. Jau daudzkārt sabiedrības sašutumu izraisījuši nesaprotamie, pretrunīgie un brīžiem pat bezjēdzīgie lēmumi saistībā ar vīrusa apkarošanu un tā ietekmes mazināšanu ekonomikā. Taču tikpat lielu neizpratni, sevišķi pēdējā gada laikā, raisa politiķu un ierēdniecības lēmumi par dažādu publisko aktivitāšu un kampaņu saturu

Gan pareizi, gan greizi soļi © DIENA

Tātad ir nolemts – sākot ar 15. novembri, tiek atcelti stingrie ierobežojumi jeb lokdauns, kas mūsu valstī bija spēkā no 21. oktobra.

Ne tikai migrantu krīze © DIENA

Nedēļas sākumā jaunā stadijā pārgāja migrantu krīze uz Baltkrievijas un Polijas (bet potenciāli arī uz Lietuvas un Latvijas) robežas. Baltkrievijas pusē tika iedarbināta nosacītā smagā artilērija – nokļūt Eiropas Savienībā (ES) tīkotāju masu gājiens uz kāroto robežu.

Bez sertifikāta neesi gaidīts © DIENA

Latvijas sabiedrībai jāgatavojas tam, ka no 15. novembra publiskā sektora darbiniekiem, kā arī visiem tiem, kuriem darbā jāsastopas ar lielu cilvēku skaitu, jābūt Covid-19 sertifikātam, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu. Savukārt visiem klātienē strādājošajiem sertifikāts būs nepieciešams no 15. decembra, turklāt gan publiskajā, gan privātajā sektorā. (Detalizēta informācija atrodama vietnē covid19.gov.lv un Valsts darba inspekcijas mājaslapā).

Nenotikušā lokdauna pāragrais gals © DIENA

Tieši pēc nedēļas, 15. novembrī, valdība, vismaz spriežot pēc pagaidām uzņemtā kursa, ir nolēmusi, par spīti mediķu un ekspertu iebildēm, sabiedrību laist tā dēvētajā zaļajā režīmā, tomēr saglabājot daļējus ierobežojumus. Līdz ar to šobrīd sabiedrības saprātīgā daļa ir spīlēs starp valdības nesaprātīgumu un pietiekoši lielas sabiedrības daļas neprātu mirt, toties izglābties no uzspiestās vakcīnas.

Liekulības gadatirgi © DIENA

Pēc vasaras atvaļinājumiem rudens ir tipisks dažādu sanākšanu, konferenču, arī intensīvu valstu parlamentu sesiju periods. Latvijā tas ir laiks, kad jāpieņem nākamā gada valsts budžets.

Klimata ģeopolitika © DIENA

Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā notiekošās ANO klimata konferences COP26 politiskā daļa uzskatāmi liecina – lai arī nepieciešamību aktīvi rīkoties, lai panāktu klimata neitralitāti, atzīst visas nozīmīgākās pasaules valstis, uzreiz vairāku iemeslu dēļ vienošanās par vienotiem standartiem un rīcību ir gandrīz neiespējama.

Atlikta demisija, dalīta atbildība © DIENA

Visās garajās Saeimas debatēs ar iepriekšparedzamo iznākumu par veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) demisiju zīmīgākais bija, ka viņu neaizstāvēja neviens koalīcijas partneris – ne no Jaunās Vienotības, ne Nacionālās apvienības, ne Jaunās konservatīvās partijas. Pat ne no paša Pavļuta partnera Latvijas attīstībai, par premjeru Krišjāni Kariņu nemaz nerunājot. Tikai uzticamās partijas biedres Inese Voika un Vita Tērauda kāpa tribīnē, lai pateiktu, ka veselības ministram jāturpina strādāt.

Aktualitāte – digitālais eiro © DIENA

Valdība šajā nedēļā uzklausīja informāciju par Eiropas Centrālās bankas digitālā eiro projekta izpētes sākšanu. Ierēdnieciskais definējums ir tāds, ka digitālais eiro būs "tā turētāja prasība pret eirosistēmu digitālā formā". Latvijas Bankas pētījums Maksājumu radars atklāj, ka par digitālo eiro ir dzirdējuši 29% mūsu valsts iedzīvotāju.

Veca dziesma jaunās skaņās © DIENA

Ietekmīgajā izdevumā The Economist 23. oktobrī bija lasāms virsraksts Oktobra revolūcija, pie kam pēdējā tika vērtēta ļoti atzinīgi, paužot pārliecību par revolūcijas turpināšanos. Runa publikācijā gan nav par kādiem vēsturiskiem notikumiem, bet šā gada oktobrī Austrumeiropā piedzīvoto, kur "beidzot" ir sākusies pretošanās "sliktajai valdībai" ("At last, a backlash against bad government in Eastern Europe").

Energoburbuļa beigu fāze © DIENA

Jaunās apkures sezonas atnākšana un ar to saistīto rēķinu aplūkošana un apmaksa nevienam vien liek nepatikā saraukt uzacis, sevišķi vēl tad, ja straujajam sadārdzinājumam nav sekojis adekvāts ienākumu pieaugums.

Atkal sašķeltības piemērs © DIENA

Latvijas iedzīvotāji bieži un nereti arī pamatoti kritizē gan valdošo koalīciju par haotisku lēmumu pieņemšanas procesu, gan jaunos politiskos spēkus par bezatbildību, kultivējot nevakcinēšanos pret Covid-19.

Tukšo solījumu meistari © DIENA

Vērojot valdības un ierēdniecības aizvien haotisko un brīžiem pat histērisko darbošanos Covid-19 apkarošanas jomā, visizteiktāk acīs krīt tas, ka, neskatoties uz pastāvīgām, daudzās stundās mērāmām krīzes vadības un cita veida svarīgām sanāksmēm, patiesībā ne valdībai, ne ierēdniecībai nav bijis un joprojām nav precīza rīcības plāna nevienā jomā.

Politiskās kalkulācijas izglābj Pavļutu © DIENA

Pēc veselības ministra piektdienas izlīguma (kā viņš pats to vismaz pasniedz) ar mediķu arodbiedrībām, kuras bija pieprasījušas Daniela Pavļuta (A/P) demisiju, valdība palikusi aizšautā stāvoklī, kad šķietams krīzes atrisinājums patiesībā nozīmē arī visai problemātisku šīs situācijas iekapsulēšanu, nevis atrisinājumu. Bet tas savukārt nesola valdības rīcībspējas palielināšanos.

Nesatricināmais kurss © DIENA

Nedēļas vidū bez rezultātiem noslēdzās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksme, kuras dalībnieki, līdzīgi kā pirms tam dalībvalstu premjerministri ES samitā, nespēja vienoties par ilgtermiņa pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai.

Sabiedrības kauninātāju caurās bikses © DIENA

Nekad iepriekš politiķu un sabiedrības attiecībās plaisa, patiesībā dziļš un plats bezdibenis, nav bijusi tāda kā šobrīd. Pat neskatoties uz nu jau salīdzinoši necilā skaitā pārstāvēto valdošās koalīcijas politiķu vēl atlikušo atbalstītāju izmisīgajiem pūliņiem publiskajā vidē uzturēt kaut cik pamanāmu atbalsta fonu šai valdībai un politiķiem kopumā.

Valsts atbalsts un vakcīnas © DIENA

Diskusiju raidījumos un sociālo tīklu virtuālajos plašumos notiekošās kaujas pēdējā laikā vērpjas ap vakcinācijas tēmu. Kā jau bijis ar daudzām tēmām, arī šoreiz agresīvu pārspīlējumu netrūkst abu virzienu galējo radikāļu izpausmēs. Lai arī racionāla izvēle ir vakcinēties pret Covid-19, tas, ja kāds nav vakcinējies, nenozīmē, ka būtu noniecināms viss, ko šis cilvēks ir paveicis savā profesionālajā jomā. Taču pasludināt nevakcinēšanos par brīvības izpausmi un lamāt tos cilvēkus, kuri vakcinējušies, noniecinot viņu zināšanas un sasniegumus, arī ir visai destruktīva rīcība.

Erdogana teātris © DIENA

Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.

No Mēness nokritušie politiķi un ministri © DIENA

Nedēļa ir tikai vidū, bet tā dēvētās politiskās elites pašslavināšanās jau ir sasniegusi apogeju ar premjeru, kurš no Saeimas tribīnes slavē valsts nākamā gada budžetu, ko veselības aprūpes speciālisti nosaukuši par situāciju drīzāk pasliktinošu, ar veselības ministru, kurš iestudētā fotosesijā apzvana viņa tiešas atbildības dēļ nesavakcinētus pensionārus, un ārlietu ministru, kurš šo jauko procesiju noslēdz, vienkārši nokrītot no Mēness un paziņojot, ka viņam amatā nu jau esot apritējuši desmit gadiņi.

Valsts tēls Covid-19 laikā © DIENA

Laiku pa laikam Latvijā tiek aktualizēts temats par valsts tēlu. Jāatceras, ka valdības sēdē 31. augustā tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ziņojums, kas paredz, ka "Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus".

Polijas un Briseles strīdam, kas pagājušā nedēļā īpaši asi izpaudās Eiropas Parlamenta debatēs Strasbūrā, nebūt nav tikai viena puse, ko uzsver liberāli noskaņotie politiķi.

Saeimā šonedēļ nonāks vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, ka tiem, kuri bez medicīniska attaisnojuma nav vakcinējušies pret Covid-19 un vēlāk saslimuši, pašiem būtu jāapmaksā savi ārstēšanās izdevumi.

Nedēļas sākumā ietekmīgais britu laikraksts The Financial Times publiskoja plašu rakstu ar nosaukumu NATO paplašina fokusu, lai cīnītos pret uzlecošo Ķīnu (Nato to Expand Focus to Counter Rising China), balstītu uz Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga interviju izdevumam.

Pēc pilnīgi liekas nedēļu ilgušas minstināšanās, kas atkal būs maksājusi dzīvības, valdība spēra vienīgo loģisko soli, kas bija iespējams pašreizējā situācijā ar straujo Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās un ārstu izmisuma pilnajām prognozēm, – uz četrām nedēļām ieviesa striktus sociālās dzīves ierobežojumus.

Mūsu valdībai ar vakcinācijas pret Covid-19 organizēšanu īpaši labi nav veicies.

Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies pērn jau piedzīvotais ķīviņš par kārtējām kāda ieskatā absurdām vai neefektīvām metodēm, kas novedīs pie klasikas – aiz kokiem (detaļām un taktiskajiem soļiem) tiks pazaudēts skats uz mežu (mērķiem, prioritātēm un stratēģisko plānu).

Aizvadītajās dienās de facto tika pārtrauktas Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātiskās attiecības, kuras kopš 2014. gada (notikumiem Ukrainā) jau tāpat pastāvēja tikai ļoti ierobežotos apmēros, un arī šie apmēri ik pa brīdim tika ierobežoti vēl vairāk. Rezultātā no 1. novembra vienīgā oficiāli joprojām pastāvošā diplomātiskā platforma paliks padome NATO – Krievija, kura gan tāpat pastāv vairs tikai uz papīra un nekāda reāla sadarbība nenotiek.

Eiropas Savienībā (ES) vērojama sabiedrības novecošana – pensionāru īpatsvars pieaug, iedzīvotāju vidējais vecums palielinās, jauniešu, kas sāk savu karjeru, skaits samazinās.

ZZS: Kariņam nekavējoties jāpublisko rīcības plāns lokdauna gadījumā vai jāatkāpjas

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) nekavējoties publiski jāskaidro detalizēts valdības rīcības plāns pilnīga "lokdauna" gadījumā vai jāatkāpjas, par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa.

Šodien