Polija, pārņemot Baltijas Jūras valstu padomes
(BVJP) prezidentūru, uzlabos Baltijas jūras reģiona civilo aizsardzību vides jautājumos, strādās
pie piesārņojuma novēršanas, kā arī stiprinās kultūras un ekonomisko reģiona
sadarbību, otrdien medijiem pavēstīja Polijas ārlietu ministra vietniece Henrika Moščicka-Dendis. Viņa gan norādīja, ka BVJP neiesaistās tieši militāro
konfliktu risināšanā, tomēr "Ukrainas konflikts ir ietekmējis kopējo sadarbību".
Pirms deviņām dienām avarējušās Lietuvas lidmašīnas An-2 iespējamo izcelšanu no Baltijas jūras dzelmes paredzēts uzticēt Nīderlandes kompānijai Mammoet, pirmdien paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs. Vienlaikus viņš norādījis, ka par svarīgāko uzdevumu tiek uzskatīta bojāgājušo pilotu izcelšana, bet pati lidmašīna, iespējams, tiks atstāta guļam dzelmē.
Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. "Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, - esam minerālūdens lielvalsts," uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.
Baltijas jūras dzelmē nogrimušās Lietuvas civilās lidmašīnas An-2 pārmeklēšanā, ļoti iespējams, atrasts viena pazudušā pilota līķis, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Pirmdien atsākta virs Baltijas jūras sestdien vakarā pazudušās Lietuvas lidmašīnas An-2 - kukuruzņika - meklēšanas operācija, pavēstīja Lietuvas armijas pārstāvji.
Igaunija līdz ar Latviju un Lietuvu atteikusies piedalīties kopīgās robežsardzes mācībās ar Krieviju, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Krievijas iznīcinātājs Su-27 neitrālajā gaisa telpā virs Baltijas jūras bīstami tuvu pielidojis ASV izlūkošanas lidmašīnai RC-135 un gandrīz ar to sadūries, vēsta izdevums The Washington Free Beacon.
Polijas aizsardzības ministrs paudis bažas par pieaugošo Krievijas bumbvedēju aktivitāti virs Baltijas jūras, tomēr izslēdzis iespēju par karaspēka turēšanu paaugstinātā kaujas gatavībā.
Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema atzinusi, ka nesenās ziņas par militāro aktivitāti Baltijas jūrā ir "satraucošas", un uzsvērusi, ka ir "šokēta" par situāciju, informē interneta portāls TheLocal.Tas vēsta, ka Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT raidījumā viņa atzinusi, ka liels daudzums Krievijas militāro lidmašīnu pēdējās nedēļas laikā ir bijušas aktīvas Baltijas jūras reģionā, mazāk nekā mēnesi pēc ziņām par iespējamā ārvalstu peldlīdzekļa atrašanos Stokholmas arhipelāgā.
Krievijas militārās aktivitātes pieaugums Baltijas jūras reģionā raisa satraukumu, svētdien vakarā telekanāla SVT ēterā atzina Zviedrijas ārlietu ministre Margota Vallstrēma. Vienlaikus viņa solīja, ka Zviedrija savu teritoriju aizsargās.
Krievijas karakuģi un militārais helikopters starptautiskos ūdeņos Baltijas jūrā augustā un septembrī draudējis Somijas jūras pētījumu kuģim Aranda. Abi incidenti notikuši pie Zviedrijai piederošās Gotlandes salas, kur Krievijas karakuģi mēģinājuši neļaut somu pētnieku kuģim iekuģot starptautiskos ūdeņos, sestdien pavēstīja Somijas Vides institūts (SYKE).