Lai novērstu infekciju saslimstības un tālākus izplatības riskus, valsts ir ieviesusi vakcinēšanās prasību bērniem no piecu gadu vecuma, taču tie pret savu gribu netiek iekļauti eksperimentālajos pētījumos, "Latvijas Vēstnesī" publicētajā atbildē uz vairāku bērnu vecāku iesniegumiem skaidro Veselības ministrija (VM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Latvijas Universitāte (LU) un biedrība "Glābiet bērnus" pētīs Covid-19 pandēmijas ietekmi uz bērnu veselību un attīstību, aģentūru LETA informēja LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore un biedrības "Glābiet bērnus" valdes priekšsēdētāja Inguna Ebela.
Jaunāko jeb 5-11 gadus veco bērnu vakcinēšana pret Covid-19 norit nesteidzīgi - līdz šim pirmo poti saņēmuši 1223 bērni, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati par vakcinēto skaitu līdz 26.decembrim ieskaitot.
Vairākās aptaujās, kas veiktas ar mērķi noskaidrot aptuveno vecāku īpatsvaru, kuri plāno pret Covid-19 vakcinēt savus bērnus, uzrādās relatīvi zems procents vecāku, kas to plāno darīt, liecina Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas preses konferencē sniegtā informācija.
Saslimšana ar Covid-19 vislielākos riskus var izraisīt gados vecākiem cilvēkiem, taču bērniem šīs slimības gaita pārsvarā norit viegli, tāpēc prioritāri pret Covid-19 būtu jāvakcinē vecvecāki un bērni ar hroniskām saslimšanām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.
Liepājas slimnīcā pagājušajās brīvdienās ar Covid-19 stacionēti trīs bērni kopā ar mammām, aģentūrai LETA apstiprināja Liepājas reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.
Visticamāk, attālināto mācību ietekmē, kad bērni retāk pārvadāti ar automašīnām un uzturējušies publiskajā telpā, šogad deviņos mēnešos samazinājies avārijās Latvijā bojāgājušo bērnu skaits, ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomē norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.