Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 23,9% no IKP un ir samazinājusies tikai par 0,3%, kas ir statistiski nenozīmīgi. Lielāko daļu pelēkās ekonomikas jeb 44% veido tieši aplokšņu algas. To vakar ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina
SSE Riga profesora un biedrības Business Against Shadow Economy valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.
Valsts pētījumu programmai Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai veltīs 251 536 eiro, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais rīkojuma projekts.
Kreditēšanas attīstību Latvijā kavē ēnu ekonomika, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Tiklīdz Valsts prezidents izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs (UR) sāks likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus, pirmdien preses konferencē paziņoja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko klimatu, investori joprojām ir nobažījušies par jautājumiem saistībā ar cīņu pret tādiem finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem kā korupcija un ēnu ekonomika, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūrām un savlaicīgu tiesvedību krimināllietās, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka. Viņš arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina SSE Riga profesora un biedrības Business Against Shadow Economy valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums. Salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.
2018.gadā, valsts iestādēm sadarbojoties ar nozarēm, panākts būtisks progress ēnu ekonomikas apkarošanā, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju norādīja Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Edijs Ceipe.