Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Šis gads Latvijas ekonomikā noteikti būs viens no veiksmīgākajiem pēc krīzes periodā, un jau šī gada nogalē Latvijas ekonomika varētu pārsniegt pirmskrīzes augstāko līmeni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi par +5,8%, un ir diezgan ticami, ka trešajā ceturksnī Latvija būs ja ne visstraujāk augošā, tad vismaz viena no trim straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā (ES). Tādējādi par Latvijas ekonomiku šogad piepildās visoptimistiskākās izaugsmes prognozes, un šobrīd jau sagaidu, ka ekonomika izaugsme šogad būs robežās starp 4,5% un 5%.
"Vienmēr var labāk" (lasi - ātrāk) ir tiešā veidā attiecināms uz šī brīža Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. IKP kāpums trešajā ceturksnī par 5,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Turklāt tas nav tik daudz bāzes efektu dēļ (pērn trešais ceturksnis nebija īpaši spēcīgs), cik ļoti jestra bijusi arī ceturkšņa izaugsme, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ekonomikai augot par 1,5% pret otro ceturksni.
Šī gada trešajā ceturksnī ekonomika gada griezumā augusi par 5,8%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos – pat par 6,2%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bijis 1,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekšējo trīs ceturkšņu vidējam tempam. Vērtēju, ka šogad IKP kopumā augs par 4,5%; līdzīgs temps gaidāms arī nākamgad.
Precizētais IKP pieaugums 2. ceturksnī ir izrādījies par 0,1 procentpunktu mazāks nekā sākotnējā vērtējumā jeb 4%. Tas ir krietni mazāk nekā Igaunijā, kurš šis rādītājs bija 5,7%. Taču sezonāli izlīdzinātais pieaugums gada griezumā abās valstīs bijis krietni līdzīgāks, attiecīgi 4,8% un 5,2%. Acīmredzot valstisko svētku atzīmēšana maijā un vasaras saulgriežu prieki IKP pieauguma izteiksmē mums ir maksājuši ļoti dārgi!
Jaunākie IKP dati priecē acis, Latvijas ekonomika ir iegājusi straujākas izaugsmes fāzē, tā vairākus gadus atpakaļ neskatīties. 1.ceturksnī IKP pieaugums sasniedza 4%, nedaudz straujāk nekā sākotnējā novērtējumā (3,9%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu IKP auga par 1,6%. IKP gada pieauguma tempu turpmākajos ceturkšņos bremzēs darba dienu skaits, taču sagaidāms, ka kāpums tomēr būs ļoti līdzīgs 1.ceturkšņa rezultātam vai lielāks, jo pieņemsies spēkā cikliskā augšupeja, ko veicinās kreditēšana, Eiropas Savienības (ES) fondi, līdzīgi procesi kaimiņvalstīs, kā arī visas eirozonas ekonomikas sasilšana.
Ekonomikas pieaugums 1.ceturksnī ir paātrinājies pat straujāk nekā bija gaidīts, sasniedzot 3,9% gada griezumā. Pret iepriekšējo periodu IKP pieaudzis par 1,5%.
Precizētie IKP dati ir atnesuši krietnu devu pārsteigumu, jo liecina par labāku ekonomikas veikumu, nekā vēl nesen uzrādīja ātrais novērtējums. Rezultātā 2016. gadā iekšzemes kopprodukts ir kāpis par 2%. Galvenais izaugsmes virzītājs bija mājsaimniecību patēriņš, kas pērn pieauga par 3%. Valdības galapatēriņš pieauga par 3%, bet lielākais šķērslis bija kritums investīcijās par 11%. Gads eksportā iesākās grūti, bet uz gada beigām situācija uzlabojās. Rezultātā eksports pērn ir audzis par 4% - preču eksports par 2%, pakalpojumu eksports par 4%.
Pasaules Banka savās jaunākajās prognozēs par pasaules ekonomikas izaugsmi lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 3,1%, kas ir straujākā izaugsme Baltijas valstīs.
Statistiķu preses relīze par ceturkšņa IKP ātro novērtējumu parasti nesatur daudz informācijas, tāpēc bieži rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Jo īpaši tas sakāms par šodien vēstīto.
Ātrais novērtējums liecina, ka šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 0,5%. Tikmēr salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu izaugsme, no otrajā ceturksnī uzrādītājiem 2%, ir noslīdējusi līdz 0,8%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
