Lai arī saules aizsarglīdzekļi lietoti, saulesmīļi tomēr reizumis nejūt mēru un pēc ūdensmalā vai pļavā pavadītas dienas attopas ar sarkanu, sūrstošu, dažkārt pat čulgojošu ādu. Kā izvairīties no šādas situācijas un kā pareizi rīkoties.
Daudz nepatīkamu pārsteigumu var sagādāt sīkas traumas – tulznas, sasitumi, kukaiņu kodumi! Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza atgādina, ka vasarā vajadzētu būt gataviem jebkurai no tām un zināt, kā traumas pareizi kopt, lai iespējami ātri sadzītu.
Vairums – 79% – Latvijas iedzīvotāju zina, kā rīkoties, ja piesūkusies ērce, liecina Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. “Pareizai ātrai rīcībai, lai vispirms konstatētu un tad noņemtu ērci, ir nozīmīga loma un būtu vērts ikvienā ģimenē pārbaudi pēc atgriešanās no meža vai pastaigas dabā iedibināt par pašsaprotamu ieradumu un pārrunāt šos jautājumus. Taču pats galvenais ir būt vakcinētiem pret ērču encefalītu,” atgādina neirologs, VCA Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks.
Daudz nepatīkamu pārsteigumu var sagādāt sīkas traumas – tulznas, sasitumi, kukaiņu kodumi! Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza atgādina, ka vasarā vajadzētu būt gataviem jebkurai no tām un zināt, kā traumas pareizi kopt, lai iespējami ātri sadzītu.
Zāļu cenu reforma, ko ieplānojusi Veselības ministrija (VM) un kas definēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 803 un Nr. 899 grozījumos, paredz, ka lētākās zāles kļūs dārgākas, bet dārgākās vairs var nebūt pieejamas. Šādu viedokli Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) līdzās daudzām citām nozares organizācijām un ministrijām šonedēļ sniegusi par publiskajai apspriešanai nodotajiem tiesību aktu projektiem.
Lai nu kam, bet sirdskaitēm vajadzētu mest līkumu gados jauniem pieaugušajiem. Tomēr ir pētījumi, kas uzrāda visai bīstamas tendences. Par to iemesliem un iespējām, kā no sirds un asinsvadu slimībām izvairīties, stāsta VCA Aura Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabineta ārsts, kardioloģijas rezidents P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Māris Lapšovs un Mēness aptiekas sertificētā farmaceite Juta Namsone.
Ko visbiežāk redzam Jāņu apsveikumos? Protams, ozollapu vaiņaga ieskautu zeltainu ķimeņu siera rituli! Simbolizējot sauli, šādi paaudžu paaudzēs esam godinājuši saulgriežu laiku, kad dienas ir brīnišķi garas, gaišas un siltas. Sīkāk par sieru un tā vērtību veselībai “Veselības centru apvienības” sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane un “Mēness aptiekas” sertificēta farmaceite Juta Namsone.
Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts. Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.
Vasara vairumam ir atvaļinājumu, dārza svētku, ceļojumu un festivālu laiks, taču no atpūtas baudīšanas tā itin viegli var pārvērsties par īstu pārbaudījumu sirdij, ja neievērosi mērenību. Ko sirds “ņems ļaunā” un kas jādara, lai neriskētu ar tās veselību?
Ik gadu Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām mirst aptuveni 15 000 – iedzīvotāju*. “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāji Latvijā lielākoties apzinās tradicionālos sirds veselību ietekmējošos riska faktorus, bet ir maz informēti par tā dēvētajiem netradicionālajiem, tai skaitā vides, faktoriem un to iespējamo ietekmi uz sirdi.
Klimata izmaiņu atnestais siltums radījis labvēlīgus
apstākļus odu invazīvo sugu
izplatībai Eiropā, kas varētu
būt vainojama pie inficēšanās gadījumu skaita pieauguma ar Denges drudzi un
citiem vīrusiem, vēsta BBC.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) trešdien vainoja četras rūpniecības nozares - tabakas, intensīvi apstrādātu pārtikas produktu, fosiliju degvielas un alkohola rūpniecību, ka tās izraisa 2,7 miljonu cilvēku nāves gadījumus gadā.
