Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Trešdiena, 1. maijs
Ziedonis

Anna Strapcāne

Lai blakus būtu mamma(2)

Ar BKUS Vecāku mājas vadītāju Ilzi Jozēnu sarunājas Anna Strapcāne. 

Lai sirds būtu vesela, jāmaina dzīvesveids

Sirds un asinsvadu slimības ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām gan visā Eiropas Savienībā, gan tieši Latvijā - pie mums tas joprojām ir galvenais nāves iemesls. Taču skarbi jāsaka, ka cilvēki paši pie tā savā ziņā ir vainīgi. Sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētiskajiem faktoriem, bet galvenokārt no paradumiem un dzīvesveida.

Par ugunsdrošību valsts līmenī nedomā

Pēdējo gadu laikā ugunsgrēku skaits Latvijā ir pieaudzis. Ja 2012. gadā kopumā bijušas 8536 ugunsnelaimes, tad pērn vairāk nekā 10 tūkstoši, bet gadu iepriekš vēl par diviem tūkstošiem vairāk. Tajā pašā laikā daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas, secinājusi Valsts kontrole (VK). Lielākie pārmetumi tiek veltīti Iekšlietu ministrijai (IeM), kas tagad sola situāciju mainīt.

Reģionu slimnīcām atņem par labu Rīgai(22)

Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris Dienai norāda, ka stāsts šoreiz ir par ambulatorajiem izmeklējumiem, atzīmējot, ka «diezgan nopietni ir aplasīta nauda visdažādākajās pozīcijās», bet nekāds skaidrojums nav sniegts. Slimnīcā atliek vien minēt, kādi ir iemesli. Turklāt iepriekš gan Veselības ministrija (VM), gan Nacionālais veselības dienests (NVD) solīja, ka finansējums paliks iepriekšējā gada līmenī. Zvīdris kā iespējamo iemeslu min papildu naudas piešķiršanu Austrumu slimnīcai, kas patiesībā sanākusi pārdale – laukiem atņēma, lai iedotu Rīgai.

Uzsvars uz atkritumiem

Pirms astoņiem gadiem Lielās talkas rīkošana bijusi riskanta, nezinot, vai tai būs atsaucība, tagad organizatori to jau sauc par sava veida kultūras pasākumu un kopā sanākšanu un joko, ka šai dienai vajadzētu kļūt par valsts svētkiem. Šogad grābekļus rokās visi būs aicināti ņemt pēc mēneša - 23. aprīlī, kad ar devīzi «Latvijai BŪT zaļai!» atkal tiks iedzīvināts Latvijas mērķis virzīties uz zaļāko valsti pasaulē.

Kompromiss, kas risina sekas, ne cēloņus

Triju gadu atstrādāšanas termiņš un reģionālie līgumi kā bonuss, lai medicīnas studentu uzņemtu rezidentūrā, ir sava veida kompromiss, ar ko daļa gan nav apmierināti. Studenti uzstāj - tā ir cīņa ar sekām, nevis cēloņu meklēšana. Viņi joprojām cer uz vilinošiem piedāvājumiem no reģioniem, nevis piespiedu metodēm.

Ar solījumiem nepietiek

Pirms nedēļas Veselības ministrija sapratni rada ar lauku ģimenes ārstiem, tomēr vēl nedēļu vēlāk, pašam ministram ierodoties Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) biedru kopsapulcē, tas nav izdevies ar lielāko daļu nozarē strādājošo. Viņi sadarbības memorandu negrasās parakstīt arī turpmāk, turklāt sola pat protesta akcijas. Pēc atbalsta tagad ģimenes ārsti vērsīsies pie valdības vadītāja.

Ar skatu uz reģionu varēs dabūt priekšroku(3)

Katru gadu vien 6-8% rezidentu izvēlas specializēties un strādāt ārpus galvaspilsētas. Rezultātā Rīgas reģionā strādā 71% Latvijas ārstu, tāpēc nav noslēpums, ka speciālistu trūkums laukos ir nopietna problēma jau daudzus gadus. Ja sākumā Veselības ministrija (VM) vēlējās to risināt savā ziņā piespiedu kārtā, jaunos ārstus sūtot uz reģioniem, tad tagad atrasta cita pieeja. Bet arī šoreiz studenti nav gatavi ministrijas noteikumus ievērot.

Aukles atbalstīt grib, skaidrības nav(1)

Vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldības dārziņā un viņi apmeklē privāto bērnudārzu, šobrīd vairs jāuztraucas nav. Lai gan valsts atbalsts līdz ar vasaru tiks pārtrauks, obligāts pašvaldību uzdevums ir vecākus atbalstīt. Citādi ir ar auklēm. Jau tagad tā ir pašvaldības brīva izvēle. Turklāt pat tur, kur šis atbalsts bijis līdz šim, lielā daļā gadījumu nav skaidrības, kā būs turpmāk.

Aukles atbalstīt grib, skaidrības nav

Vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldības dārziņā un viņi apmeklē privāto bērnudārzu, šobrīd vairs jāuztraucas nav. Lai gan valsts atbalsts līdz ar vasaru tiks pārtrauks, obligāts pašvaldību uzdevums ir vecākus atbalstīt. Citādi ir ar auklēm. Jau tagad tā ir pašvaldības brīva izvēle. Turklāt pat tur, kur šis atbalsts bijis līdz šim, lielā daļā gadījumu nav skaidrības, kā būs turpmāk.

Ar skatu uz reģionu varēs dabūt priekšroku

Katru gadu vien 6-8% rezidentu izvēlas specializēties un strādāt ārpus galvaspilsētas. Rezultātā Rīgas reģionā strādā 71% Latvijas ārstu, tāpēc nav noslēpums, ka speciālistu trūkums laukos ir nopietna problēma jau daudzus gadus. Ja sākumā Veselības ministrija (VM) vēlējās to risināt savā ziņā piespiedu kārtā, jaunos ārstus sūtot uz reģioniem, tad tagad atrasta cita pieeja. Bet arī šoreiz studenti nav gatavi ministrijas noteikumus ievērot.

Skolotāji vairs negaida, bet iet citu ceļu(35)

Divu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) netiekot galā ar pedagogu darba samaksas modeli, alternatīvu variantu izstrādājis Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa. Šī modeļa pamatprincipus atbalsta arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), iesaistoties arī tā pilnveidē.

Lietuvas skolotāja streika laikā: Dzīves izaicinājums uzlabot pedagoga profesijas prestižu(5)

Kopš pirmdienas Lietuvā vairāk nekā divsimt izglītības iestāžu sākušas beztermiņa streiku, izglītības darbiniekiem pieprasot algas palielinājumu. Taču problēma ar darba samaksu izglītības nozarē nav vienīgā Latvijas līdzība ar Lietuvu. Gaužām vienāds scenārijs ir arī attiecībā uz bērnudārzu jautājumu, un arī kaimiņvalstī skolotāja profesijas prestižs bālē. Par to stāsta lielākās pirmsskolas izglītības iestāžu ķēdes Six Senses International Group Baltijas valstīs dibinātāja un Lietuvas valdības padomdevēja izglītības jautājumos Austeja Landsberģiene.Fragments no intervijas:

Jāuztver katra skaņa no daudzslāņainā pīrāga

Ja kādā no interneta meklētājiem ievada vārdus «dzirdes problēmas», atveras daudzi raksti, taču uzreiz redzams, ka šīs problēmas skar ne tikai gados vecākus cilvēkus, kā dažreiz tiek domāts, bet arī bērnus, jauniešus un vidēja gadagājuma cilvēkus. To Dienai apstiprina arī ārsti un piebilst, ka bieži tā pat ir arodslimība, jo ausis no liela trokšņa nogurst un rodas ar dzirdi saistīti traucējumi. Turklāt problēmas cilvēks var radīt arī pats, piemēram, lietojot tā sauktos ausu kociņus, kas patiesībā nav paredzēti ausu tīrīšanai.

Lielāku gripas aktivitāti negaida

Vēl pagājušajā nedēļā Latvijā gripas intensitāte samazinājās vidēji par 24,4%, bet šonedēļ atkal gripa pieņēmusies spēkā. Saslimušo skaits palielinājies Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Jelgavā tie bijuši pat 230 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Turklāt speciālisti vēl neprognozē epidēmijas beigas.

Kvotu ietvaros sagaidīja vēzi(130)

"Tiem, kam ir minimāla alga un mazās pensijas, medicīna ir liegta. Tu esi nolemts nāvei, ja nav naudas, ko uzreiz samaksāt," saka Regīna Bērziņa. Viņa ir viena no tiem, kas saskārusies ar absurdo kvotu sistēmu. Būtībā gaidot rindu uz izmeklējumiem, viņa sagaidīja vēzi. Sieviete zaudēja krūti, un nu priekšā ir ķīmijterapijas kurss, kam līdzmaksājumus viņa, visticamāk, segt nespēs.

Iekustināts ledus pārmaiņām(15)

Savā ziņā iekustinājusi ledu. Tā var teikt par Cēsu Jaunās sākumskolas direktori Danu Narvaišu, kura bija iekļuvusi to piecdesmit pedagogu vidū, kuri šogad pretendēja uz starptautisko skolotāju balvu The Global Teacher Prize. Uzvaru viņa šogad vēl neizcīnīja, bet tas licis sarosīties citām skolām un pedagogiem, kuri viņas īstenoto praksi un skolas pieeju tagad grib iekļaut savā vidē un mācību procesā. 

Finansēs pilnā apmērā, bet mazāk

Mainoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzstādījumam, nākamajā studiju gadā valsts finansēto studiju vietu skaits varētu samazināties par 10%. No pašām augstskolām būs atkarīgs, cik lielā mērā tas ietekmēs jaunos studētgribētājus, tikmēr panākta sapratne - esošos studentus tas neskars.

Iekustināts ledus pārmaiņām

Savā ziņā iekustinājusi ledu. Tā var teikt par Cēsu Jaunās sākumskolas direktori Danu Narvaišu, kura bija iekļuvusi to piecdesmit pedagogu vidū, kuri šogad pretendēja uz starptautisko skolotāju balvu The Global Teacher Prize. Uzvaru viņa šogad vēl neizcīnīja, bet tas licis sarosīties citām skolām un pedagogiem, kuri viņas īstenoto praksi un skolas pieeju tagad grib iekļaut savā vidē un mācību procesā.

Mainīt praksi un iztikt bez rentgena

Lai gan jau iepriekš bijis zināms par rentgena starojuma saikni ar lielāku ļaundabīgo audzēju veidošanās risku, tagad šis jautājums nonācis pastiprinātā mediķu uzmanībā. Tieši pēdējo gadu dati apliecina, ka bērni saņem krietni lielāku radioloģisko starojumu, nekā būtu nepieciešams. Turklāt daudzās ārstniecības iestādēs rentgena un datortomogrāfijas izmeklējumi ne vienmēr tiek veikti pamatoti.

Vāgnera notis, briljanti un servīzes(43)

No apmainīšanās ar dāvanām augstu amatpersonu starpā neviens nevēlas atsacīties – tas ir sens un nostiprināts rituāls, kas tuvina. Pēc pilnvaru termiņa beigām dāvanas tiek novērtētas naudas izteiksmē un amatpersonai ir iespēja tās iegādāties savā īpašumā. SestDiena noskaidro, ko un pēc kādiem apsvērumiem, atstājuši amatu, izvēlas izpirkt vai, tieši otrādi, atstāt valsts īpašumā bijušie premjeri un prezidenti.

Sadalot 10 miljonus eiro, vietām lielāks ieguvums ārstiem, citur māsām(4)

Lai celtu ārstniecības personu atalgojumu, pērn izcīnīti papildu 10 miljoni eiro. Veselības ministrijā toreiz solīja - valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas šogad pieaugs vidēji par septiņiem procentiem, savukārt māsām - pat par 10 procentiem. Realitāte katrā slimnīcā gan atšķiras - citur vairāk iegūst ārsti, citur māsas.

Šķielē krievu skolu virzienā(101)

Mazākumtautību skolās Latvijā pagājušajā mācību gadā mācījās gandrīz 29% skolēnu. Par to, vai vispār jābūt iespējai skolēniem iegūt izglītību valsts un pašvaldību skolās, mācoties, piemēram, krievu valodā, tiek runāts katru reizi, mainoties valdībai. Iepriekš gan minētas konkrētas lietas un noteikti termiņi, tagad plāna aprises ir izplūdušas. Tomēr jaunā valdība un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) apņēmies izstrādāt plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā. Turklāt šķiet, ka šoreiz tam vairāk ir gatavas arī pašas skolas.

Par skolu tīklu liek domāt ne tikai valdības spiediens, bet reālā situācija

Skolu tīkla optimizācija notiks, un ar to sabiedrībai ir jārēķinās - tā uzskata jaunās valdības vadītājs Māris Kučinksis (ZZS), un viņam cieši blakus šajā jautājumā stāv arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Taču valdības nostāja nav galvenais iemesls, kāpēc pašvaldības izlemj skolas apvienot vai slēgt, - to spiež darīt reālā situācija, un šādu lēmumu vēl būs daudz.

Šķielē krievu skolu virzienā

Mazākumtautību skolās Latvijā pagājušajā mācību gadā mācījās gandrīz 29% skolēnu. Par to, vai vispār jābūt iespējai skolēniem iegūt izglītību valsts un pašvaldību skolās, mācoties, piemēram, krievu valodā, tiek runāts katru reizi, mainoties valdībai. Iepriekš gan minētas konkrētas lietas un noteikti termiņi, tagad plāna aprises ir izplūdušas. Tomēr jaunā valdība un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) apņēmies izstrādāt plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā. Turklāt šķiet, ka šoreiz tam vairāk ir gatavas arī pašas skolas.

Deputāti onkoloģiju noturēs kā prioritāti vēl trīs gadus(2)

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti vārdus ir apstiprinājuši darbos un vakar parakstījuši memorandu par onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupas dibināšanu. Vēlmi aizstāvēt pacientu intereses apliecinājuši 20 deputāti, arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).Apakškomisijas priekšsēdētājs un atbalsta grupas vadītājs Romualds Ražuks (Vienotība)_ Dienai _norāda, ka viens no galvenajiem uzdevumiem būs onkoloģiju noturēt kā prioritāti vēl vismaz trīs gadus.

Deputāti onkoloģiju noturēs kā prioritāti vēl trīs gadus

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti vārdus ir apstiprinājuši darbos un vakar parakstījuši memorandu par onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupas dibināšanu. Vēlmi aizstāvēt pacientu intereses apliecinājuši 20 deputāti, arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Iepriekš populārāki vadītāji, tagad speciālisti

Jau vairākus gadus Ēnu diena tiek rīkota ar konkrētu mērķi - popularizēt darba tirgū pieprasītākās profesijas un radīt izpratni par nozaru prasībām. Šogad tas ir izdevies, un skolēni vēlas ēnot ne tikai pilotus, bet arī programmētājus. Pasākuma organizatori gan uzsver - ar vienu dienu gadā nepietiek, skolās nopietni jādomā par karjeras izglītību.