Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 29. aprīlis
Raimonds, Laine, Vilnis

Anna Strapcāne

Iedvesmai vajadzīgs impulss - stāsts, kas liek celties

Iedvesmai vajag impulsu. Vienalga, vai tas ir skaists saulriets, kāda pamudinājums vai personas izstāstīts stāsts. Ar impulsu var pietikt, lai sasniegtu pat necerētus augstumus. Dienas mediju mērķis, uzsākot iniciatīvu Iedvesma, ir šo impulsu nodot citiem. Gan publiskajās Iedvesmas dienās, gan Iedvesmas stundās Latvijas skolās plānots dalībniekiem nodot izcilu personību stāstus, bet Iedvesmas balvai jebkurš var izvirzīt sev zināmos jaunos cilvēkus, kas savā jomā guvuši panākumus. Būtībā tas ir deleģējums viņiem savu stāstu stāstīt tālāk, jo ar aplausiem nekas nebeidzas.

Uz starptautisko skolēnu olimpiādi par "saziedotu" naudu; VISC sola risinājumu(7)

Veicināt, nevis nodrošināt skolēnu dalību starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs - tāds līdz šim bijis Valsts izglītības satura centra uzstādījums (VISC). Realitātē tas nozīmē - lai aizbrauktu uz Starptautisko fizikas olimpiādi Mumbajā Indijā vai matemātikas olimpiādi Čhīangmai Taizemē, par ceļu un citiem izdevumiem skolēnu vecākiem jāmaksā pašiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Kad pavasaris alerģijas dēļ ir ienaidnieks(1)

"Ļoti augsts bērza putekšņu līmenis Latvijā! Īslaicīgs lietus uz neilgu laiku samazina putekšņu daudzumu līdz vidējās koncentrācijas robežai. Liels bērza putekšņu daudzums ir sagaidāms vēl (vismaz) divas trīs nedēļas," šāds paziņojums ir atrodams Latvijas Universitātes Aerobioloģijas laboratorijas lapā sociālajā tīklā _Facebook.

Bērniem ar pārtikas alerģiju jāpaļaujas uz ziedojumiem(18)

Ikviens priecājas par to, ka sabiedrība ir atsaucīga un ir gatava ziedot savus līdzekļus, ja valsts par kaut ko parūpēties nevar vai nevēlas. Īpaši tas attiecas uz bērnu veselību. Izskan ne viens vien lūgums ziedot naudu bērnu speciāliem pārtikas maisījumiem, kas nepieciešami smagu pārtikas alerģiju un citos gadījumos, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Ģimenēm jāpaļaujas uz ziedojumiem

Ikviens priecājas par to, ka sabiedrība ir atsaucīga un ir gatava ziedot savus līdzekļus, ja valsts par kaut ko parūpēties nevar vai nevēlas. Īpaši tas attiecas uz bērnu veselību. Izskan ne viens vien lūgums ziedot naudu bērnu speciāliem pārtikas maisījumiem, kas nepieciešami smagu pārtikas alerģiju un citos gadījumos. Ārsti uzskata, ka visiem šiem maisījumiem jābūt valsts kompensētiem, lai daļa bērnu nepaliktu «aiz strīpas». Valsts programmu gan paplašināt tagad nav plānots.

Kāju vēnu saslimšanas var būt viltīgas

Pavasara mēneši ir tie, kad arī ārsti īpaši uzsver nepieciešamību cilvēkiem rūpēties par kājām. Protams, par kāju vēnām jādomā arī ziemā, bet, pēc mediķu novērojumiem, pirms vasaras pacienti ir vairāk motivēti. Lai gan daļa pie speciālista nāk tieši estētisku apsvērumu dēļ, lielākajai daļai tomēr ir kāju vēnu problēmas. Turklāt jau pirmās pazīmes ir iemesls, lai meklētu palīdzību.

Kad pavasaris alerģijas dēļ ir ienaidnieks

«Ļoti augsts bērza putekšņu līmenis Latvijā! Īslaicīgs lietus uz neilgu laiku samazina putekšņu daudzumu līdz vidējās koncentrācijas robežai. Liels bērza putekšņu daudzums ir sagaidāms vēl (vismaz) divas trīs nedēļas,» šāds paziņojums ir atrodams Latvijas Universitātes Aerobioloģijas laboratorijas lapā sociālajā tīklā _Facebook.

Vieni saņem, citi tikai cer(15)

Skolotāji šobrīd ir saņēmuši skaidru signālu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), ka viņu atalgojums no 1. septembra palielināsies. Tikmēr augstskolu akadēmiskajam personālam un bērnudārzu audzinātājiem atliek paļauties uz to, ka izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (Vienotība) izdosies pārliecināt, pirmkārt, valdību par papildu finansējumu, otrkārt, pašvaldības par sistēmas maiņu.

Vairāk, bet mazākam skaitam

Šogad pašvaldības lēmumus par skolu slēgšanu vai kādu citu reorganizāciju pieņemt vairs nevar, jo par izmaiņām jāpaziņo vismaz sešus mēnešus iepriekš. Tomēr tuvākā gada laikā tas notiks biežāk, jo tikko Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pabeigtais jaunais pedagogu darba samaksas modelis pastiprināti mudina pašvaldības domāt par skolu tīkla optimizāciju.

Veselībai nauda būs, ja spēlēs pēc noteikumiem(22)

Savu plānu VM iedala vairākās daļās. Pirmkārt, sākta veselības pakalpojumu finansēšanas un pieejamības pārskatīšana. Būtībā tas nozīmē, ka beidzot skaidri tiks definēts, kurus veselības aprūpes pakalpojumus valsts apmaksā saskaņā ar budžeta iespējām. Pakalpojumu groza ietvaros tiks izvērtēti pakalpojumu tarifi, kuri patlaban neatbilst patiesajām izmaksām.

Nauda būs, ja spēlēs pēc noteikumiem

Papildu finansējums veselības aprūpei būs tikai tad, ja tiks spēlēts pēc noteikumiem, kas šajā gadījumā nozīmē strukturālas reformas. Tā atkārtoti arī pēc tikšanās ar mediķu organizāciju pārstāvjiem uzsver valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS). Paši mediķi Veselības ministrijas (VM) rīcības plānu pašreizējā redakcijā joprojām neatbalsta, uzskatot, ka tajā jāparādās konkrētam finansējumam. Tas nozīmē, ka gan ģimenes ārsti, gan citi nozarē strādājošie tik un tā protestēs un, ja kompromisu neatradīs, plāno paust neuzticību premjerministram.

Grausti kā spēļlaukumi(17)

Vienas dienas laikā ar pāris minūšu starpību Valsts policijai nācās reaģēt uz diviem izsaukumiem, kad bērni, staigājot pa pamestām ēkām, krituši no vairāku stāvu augstuma un ar smagām traumām nogādāti slimnīcā. Diemžēl aprīļa sākumā kāds jaunietis, krītot no pamestas augstceltnes, miris. Tajā pašā laikā sociālajos tīklos jaunieši pat dalās ar bildēm un stāstiem par bīstamo ēku apmeklējumiem.

Grausti kā spēļlaukumi

Vienas dienas laikā ar pāris minūšu starpību Valsts policijai nācās reaģēt uz diviem izsaukumiem, kad bērni, staigājot pa pamestām ēkām, krituši no vairāku stāvu augstuma un ar smagām traumām nogādāti slimnīcā. Diemžēl aprīļa sākumā kāds jaunietis, krītot no pamestas augstceltnes, miris. Tajā pašā laikā sociālajos tīklos jaunieši pat dalās ar bildēm un stāstiem par bīstamo ēku apmeklējumiem. Pašvaldībai atliek vien turpināt cīņu ar graustu īpašniekiem.

Diennakti pastiprināti kontrolēs ātruma pārkāpējus

Kārtējais negadījums uz Tīnūžu-Kokneses šosejas notika vakar. Frontāli saduroties kravas mašīnai un vieglajai automašīnai, gāja bojā divi cilvēki. Negadījuma iemesls vēl nav zināms, bet, tuvojoties siltajam laikam, Valsts policija (VP) jau vērš uzmanību uz to, ka pārgalvībai uz ceļiem nav vietas. Līdz ar labajiem laikapstākļiem rodas maldīgs priekšstats, ka nekas slikts notikt nevar, bet tieši atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana joprojām ir viens no galvenajiem smagu ceļu satiksmes negadījumu iemesliem.

Ja nebūs speciālistu, būs vien jāgaida arī bērniem

Lai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) tiktu uz konsultāciju pie kardiologa, jāgaida rindā 107 dienas, ģenētiķa konsultācija jāgaida 108 dienas, bet acu ārsts ir pieejams apmēram pēc 155 dienām. Slimnīcā stāsta, ka rindu jautājums tiek risināts un ir rezultāti, taču speciālistu trūkuma dēļ nevar cerēt, ka rindas pazudīs, - tās joprojām būs garas.

Mediķi ar plašiem piketiem un mītiņiem grib panākt papildu līdzekļus nozarei

Līdz pat prasībai par Saeimas atlaišanu - tik tālu gatavi iet veselības aprūpes nozarē strādājošie, ja valsts budžetā netiks rasts papildu finansējums samilzušo problēmu risināšanai. Pagaidām līdztekus ģimenes ārstu protestiem maijā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir gatava aicināt mediķus un sabiedrību iestāties par tūlītēju situācijas maiņu.

Par kaitēm aicina pa tiešo zvanīt ministram(14)

Maijā ģimenes ārsti protestēs. Akciju rīkos gan pie Ministru kabineta, gan savās praksēs, pacientiem norādot, lai problēmu gadījumā viņi zvana uz veselības ministra un premjerministra biroja tālruņiem. Tieši laikā, kad tiek gatavots ministrijas rīcības plāns, ģimenes ārstus uztrauc, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Tomēr ne visiem šķiet, ka protests šobrīd ir produktīvākā rīcība, jo par kopējo nozares finansējumu šādā veidā cīnīties var, bet ne par "sīkumiem".

Par kaitēm aicina pa tiešo zvanīt ministram

Maijā ģimenes ārsti protestēs. Akciju rīkos gan pie Ministru kabineta, gan savās praksēs, pacientiem norādot, lai problēmu gadījumā viņi zvana uz veselības ministra un premjerministra biroja tālruņiem. Tieši laikā, kad tiek gatavots ministrijas rīcības plāns, ģimenes ārstus uztrauc, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Tomēr ne visiem šķiet, ka protests šobrīd ir produktīvākā rīcība, jo par kopējo nozares finansējumu šādā veidā cīnīties var, bet ne par «sīkumiem».

Nākamajā dienā jau amputēja

«No medicīniskā viedokļa ir izdarīts viss nepieciešamais,» šādi skan slimnīcas atbilde uz kāda 88 gadus veca pensionāra ģimenes sūdzību par viņam nepareizi noteiktu diagnozi. Pašlaik pensionārs ir slimnīcā ar amputētu kāju, bet viņa ģimene ir sašutusi par ārstu kļūdām un nevērīgo attieksmi. Kuram šoreiz ir taisnība, varēs pateikt tikai Veselības inspekcija (VI), kas patlaban konkrēto gadījumu vērtē.

Gandrīz astoņsimt bēgļu vietā līdz šim tikai divas ģimenes(16)

Latvija apņēmās divu gadu laikā uzņemt 776 patvēruma meklētājus. Process gan ir iekavējies, jo atvestas tikai divas ģimenes. Lai visus cilvēkus varētu uzņemt vienmērīgi divos gados, Latvijā jau būtu bijis jābūt vismaz 80 patvēruma meklētājiem. Atbildīgās institūcijas gan apgalvo, ka iekavēto atgūsim un turpmāk katru mēnesi uzņemsim vismaz 30 cilvēku, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Gandrīz astoņsimt bēgļu vietā līdz šim tikai divas ģimenes

Latvija apņēmās divu gadu laikā uzņemt 776 patvēruma meklētājus. Process gan ir iekavējies, jo atvestas tikai divas ģimenes. Lai visus cilvēkus varētu uzņemt vienmērīgi divos gados, Latvijā jau būtu bijis jābūt vismaz 80 patvēruma meklētājiem. Atbildīgās institūcijas gan apgalvo, ka iekavēto atgūsim un turpmāk katru mēnesi uzņemsim vismaz 30 cilvēku.

Jaunietis vien katrs septītais(26)

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 276 817 jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem un pēdējo divdesmit gadu laikā to skaits ir būtiski sarucis. Ja iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā kopš 1990. gada ir samazinājies aptuveni par ceturtdaļu, tad jauniešu skaits - par 42%.

Jaunietis vien katrs septītais

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 276 817 jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem un pēdējo divdesmit gadu laikā to skaits ir būtiski sarucis. Ja iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā kopš 1990. gada ir samazinājies aptuveni par ceturtdaļu, tad jauniešu skaits - par 42%.

Tiesībsarga bažas apspriež darba grupās

Februāri tiesībsargs Juris Jansons iesāka, uzskaitot cilvēktiesību pārkāpumus veselības aprūpē - pati kvotu sistēma, atteiktās transplantācijas, milzīgie pacientu līdzmaksājumi un medicīnas personāla nesamērīgi ilgā nodarbināšana, nemaksājot par virsstundām. Viņš aicināja sabiedrību neklusēt, bet Veselības ministriju (VM) novērst konstatētās problēmas. Jautājumi tiešām tika aktualizēti, taču reāla risinājuma joprojām nav - izveidotas gan vairākas darba grupas.

Tūkstošiem «paldies» par ikdienas sirds siltumu(1)

Uz slimnīcu ierasti dodas pie ārsta. Mēs sakām saviem draugiem, ka gaidāma ārsta vizīte, darbā paziņojam, ka šodien nebūsim, jo būsim ārsta kabinetā. Nevar bieži dzirdēt, ka kāds paziņo, ka dosies uz slimnīcu pie māsas. Bet pie šīm māsām dodas gan. Viņas ir ne tikai ārsta labās rokas, bet arī ļoti būtisks atbalsts pacientam.

Uz gadatirgu, lai atrastu sev darbu

Pērn Latvijā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan kopējais bezdarba līmenis noslīdēja līdz 9,9%, Latvijas rādītāji arvien ir augstākie Baltijas valstīs. Šobrīd gan prognozes ir pozitīvas, sliecoties domāt, ka aizvien vairāk cilvēku atradīs darbu. Turklāt tieši šobrīd daudzās vietās Latvijā notiek vakanču gadatirgi, aizpildot samērā lielu brīvo darba vietu skaitu.

Brauktu, ja varētu pabraukt(11)

Runājot par skolu tīkla sakārtošanu, bieži var dzirdēt pārmetumus par to, ka pašvaldības savā starpā nevar vienoties un netālu viena no otras darbojas skolas ar ļoti mazu bērnu skaitu. Šajā gadījumā stāsts ir cits. Vienoties izdevies Amatas un Vecpiebalgas pašvaldībām, lai abas skolas apvienotu, bet problēmu joprojām netrūkst. Iebilst vecāki, jo ceļu stāvoklis ir tik slikts, ka bērnus uz skolu nogādāt ir grūti. Līdzīgas situācijas gan ir arī citur – skola it kā tuvu, bet ceļš neizbraucams, otrdien lasāms avīzē Diena.

Brauktu, ja varētu pabraukt

Runājot par skolu tīkla sakārtošanu, bieži var dzirdēt pārmetumus par to, ka pašvaldības savā starpā nevar vienoties un netālu viena no otras darbojas skolas ar ļoti mazu bērnu skaitu. Šajā gadījumā stāsts ir cits. Vienoties izdevies Amatas un Vecpiebalgas pašvaldībām, lai abas skolas apvienotu, bet problēmu joprojām netrūkst. Iebilst vecāki, jo ceļu stāvoklis ir tik slikts, ka bērnus uz skolu nogādāt ir grūti. Līdzīgas situācijas gan ir arī citur - skola it kā tuvu, bet ceļš neizbraucams.