Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns par caurumiem debesīs, paredzamo un pārsteidzošo Trampa Ukrainas politikā un par to, kas mums tagad jādara.
Sen pagātnē tie laiki, kad īsts krogs skaitījās tikai tāds, kurā var dabūt ne tikai ēst un dzert, bet arī pa muti. Nu, varbūt tikai Liepājā kā Latvijas nesaķemmētākajā pilsētā pa kādam tādam ir palicis, bet galvu ķīlā nevar likt i par to.
Dzejnieks Jānis Peters (1939. gada 30. jūnijs–2025. gada 27. janvāris) atstājis dzejoļus un dziesmas, kuras dziedās, kamēr vien dzīvos latviešu tauta, kā arī milzumu materiāla saviem biogrāfiem, pat visu līdz galam nepateikdams
Strādāju par jaunāko klašu audzinātāju un esmu secinājis, ka daudz vairāk par pedagoģiskajā institūtā piecos studiju gados iemācīto man noder tās iemaņas, kuras guvu divos suņu dresūras kursa gados.
Simtreiz saki sievietei, ka
viņa ir skaista, – aizmirsīs.
Vienreiz pasaki, ka viņa ir
resna, – atcerēsies visu
mūžu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka
ziloņiem ir ļoti laba atmiņa
Jānis Peters vienmēr ir bijis dzejnieks, arī tad, kad spēlējis citas lomas: publicistu, kultūras funkcionāru, kompartijas cekas locekli, atmodas modinātāju, "gaišo spēku", diplomātu, barinu, arī periodos, kad ir publicējis par daudz vai nerakstījis nemaz, kad paša būvētajā tautiskajā laika mašīnā ceļojis pa Latvijas pagātni, modinādams mirušos nākamības vārdā, kad politikā šķitis saistāmies ar Krievijai simpatizējošām partijām…
Ārlietu ministre Baiba Braže par gatavību sastrādāties ar ASV jauno administrāciju, par to, kas jādara ne tikai bruņotajiem spēkiem, un to, kas Latvijā ir labāks nekā citur.