Kamēr vecākajam brālim hokejs īpaši neiepatikās, Armands Apsītis (16) to iemīlēja uzreiz un nebaidās teikt, ka tagad šis sporta veids ir viņa dzīve. Pretēji daudziem saviem vienaudžiem viņš nesteidzas ar došanos uz ārzemēm un kā tuvāko mērķi izvirzījis spēlēšanu Latvijas virslīgā. Bet apzinās, ka, lai to paveiktu, nepārtraukti jāiegulda smags darbs – hokejs ir vienas lielas grūtības, ko pārvari un baudi.
Ilggadējais hokeja treneris Guntis Bāliņš (63) un zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis (44) no biedrības Hokeja atbalstam par to, kāpēc hokeja veterāniem par finansiālu atbalstu bieži pat svarīgāk ir, lai par viņiem atceras, šogad sasniegtajiem Latvijas jaunatnes hokeja ziedu laikiem un gaidāmo pasaules čempionātu.
Kaut savulaik visā Latvijā bija iemantojis īpatnēja trenera slavu un arī šobrīd pāris stundu paietu, kamēr viņš dramatiskā stilā izstāstītu visus gadījumus, kuros, kā pats saka, tikko paglābies no nāves, vieglatlētikas trenera Māra Grīvas ieguldījums gan titulētu audzēkņu, gan gluži vienkārši labu cilvēku izaudzināšanā ir milzīgs. Pirms 46 gadiem viņš līdz olimpiskajam zeltam aizveda šķēpmetēju Daini Kūlu, tomēr visu spēcīgu sportistu uzskaitījums būtu ļoti garš un to vidū ir arī četri paša bērni.
Karjeru noslēgt 22 gadu vecumā ir nepareizi, uzskata visu laiku latvijas labākā svarcēlāja Rebeka Ibrahima (27). Pirms sešiem gadiem viņa iemīlējās, bet nesaņēma tajā atbalstu no treneriem, kaut pati uzskata, ka šādi priecīgi jaunumi snieguši motivāciju trenēties pat vēl vairāk. Kad kā ķirsītis uz kūkas sekoja Tokijas olimpisko spēļu pārcelšana par gadu, ventspilniece savu līdzšinējo dzīvi nogrieza kā ar nazi un pazuda no publiskās vides. "Nevaru pateikt, ka no sporta aizgāju ar prieku – tas notika ļoti negaidīti un ātri, tāpēc nebiju tam gatava," saka sportiste, kura pērn savās atgriešanās sacensībās izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā. Kaut šobrīd atlabst pēc abu ceļgalu operācijām, viņa ir apņēmības pilna kvalificēties Losandželosas olimpiskajām spēlēm, kas nozīmētu atgriešanos zem pieciem apļiem pēc iespaidīgu 12 gadu prombūtnes.
Pēc četru gadu pārtraukuma 9. un 10. maijā Biķernieku autotrasē Rīgā atgriezīsies pasaules labākie rallijkrosa braucēji, tomēr šoreiz ne vairs pasaules čempionāta formātā. Lai iegūtu jaunu elpu, sacensības nākamos divus gadus risināsies kā Eiropas čempionāts, tomēr pirmie soļi sperti ļoti daudzsološi. Par gaidāmo Euro RX of Latvia posmu stāsta tā rīkotājs Jānis Bergs.
Basketbola klases dibinātājs Kristaps Kozlovskis (45) par to, kā noturēt vecāku ambīcijas, kuras bieži vien ir lielākas nekā viņu bērniem, kā izaudzināt labus spēlētājus apstākļos, kad jaundzimušo skaits arvien samazinās, un par ASV studentu sporta piedāvātajiem miljoniem.
Vēl pavisam nesen Latvijas sieviešu futbola izlase atradās Nāciju līgas zemākajā līmenī, taču šobrīd tā jau spēlē starp Eiropas 32 spēcīgākajām komandām un mērojas spēkiem ar kontinenta eliti. Šo izrāvienu īsā laikā devušas drosmīgas pārmaiņas – jauna galvenā trenere Liene Vāciete un jaunas līderes laukumā. Izlasē sevi skaļi piesaka gan Anglijā rūdītā kapteine Monika Estere Štube, gan 17 gadus vecā Gabriela Annija Andersone, kura jau debitējusi Itālijas A sērijā, kamēr vārtos arvien drošāk nostiprinās Elza Renāte Strazdiņa. Straujā paaudžu maiņa un augošais profesionāļu skaits liek runāt ne tikai par veiksmīgu rezultātu, bet arī jaunu Latvijas sieviešu futbola attīstības posmu.
Latvijas biatlonisti šogad pasaules junioru čempionātā beidzot atgriezās uz goda pjedestāla, pārtraucot vairāk nekā četrus gadu desmitus ilgušo pauzi. Taču šī stāsta sākums meklējams vēl agrāk – laikā, kad sporta veids vēl bija tālu no mūsdienu precizitātes un Latvijas atlēti tikai veidoja savu vietu pasaules kartē. Ar trim pasaules junioru čempionāta zelta godalgām pirmais to iezīmēja Jānis Čaurs, kļūstot par vienu no savas paaudzes spilgtākajiem čempioniem, tomēr arī pilnvērtīgi piedzīvojot sistēmas skarbo pusi.
Pirmajā džudo treniņā Ričards Ķīsis (15) ar apbrīnu vēroja vecāko sportistu prasmes, toties šobrīd viņš jau spēj izpildīt toreiz redzēto un gūst motivāciju no tā, ka pats kļuvis par paraugu jaunākajiem sportistiem.
Jau astoņpadsmito sezonu arī Latvijā desmitiem braucēju sacenšas folkreisā jeb iespējā ar minimālām izmaksām izmēģināt savus spēkus autosportā. Par folkreisa vasaras kausa sezonu, kas 2. un 3. maijā sāksies Tepera autotrasē Smiltenē, stāsta Latvijas Automobiļu federācijas krosa komisijas folkreisa nodaļas vadītājs Viesturs Saukāns.
Olimpiskās spēles ir vieta, kur iet uz maksimumu un riskēt, līdz ar to sportistiem nereti jāstartē arī traumētiem. Lielai daļai šādu olimpiešu savus mērķus sasniegt neizdodas, savukārt citi, spītējot kavēkļiem, gūst dzīves spilgtākās emocijas. 20 gadus pēc sava pirmā šorttreka treniņa Roberts Krūzbergs Milānā izcīnīja neatkarīgās Latvijas pirmo ziemas olimpisko medaļu ārpus renes sporta, kaut jau pašā pirmajā skrējienā traumēja ceļgala saiti. Kad emocijas par vēsturisko godalgu nedaudz nosēdušās, ventspilnieks turpina cerēt, ka izcīnītais panākums palīdzēs jau tuvākajās nedēļās atbildīgajām personām pieņemt lēmumu par šorttreka treniņa centra izveidi Latvijā.
Latvijas sportisti piedalījās jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, bet pirmās medaļas kaklā kāra vien 1980. gadā. Toreiz tika gūts arī pirmais zelts, ko kamaniņu sporta sacensībās ļoti pārliecinoši izcīnīja Vera Zozuļa. Viņas uzvara kļuva par atskaites punktu sporta veidam, kas Latvijā bija ienācis vien nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Kopš tā laika joprojām mūsu braucēji ikkatrās sacensībās ir starp reāliem medaļu pretendentiem.
