Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Māris Zanders

Zanders: Gatavojamies auru laikam!(15)

Finanšu ministrs, uzrunājot Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, lūdza deputātus nesolīt vēlētājiem «tās lietas, kas nav izdarāmas». No Vilka puses loģisks aicinājums, kas droši vien tikpat neizbēgami netiks uzklausīts. Vēlēšanu gads taču! Savukārt solīšana tikpat tradicionāli izraisīs vai nu neticību potenciāli aplaimotajos, vai nepatiku par populismu ar partijām nesaistītos ekonomistos un finansistos. Jautājums: kāpēc politiķi tā dara? Atbilde it kā pašsaprotama: lai apmuļķotu cilvēkus un atkal iesēstos deputātu krēslos.

Zanders: Gadsimtiem sena brāļu tautu mīlestība?(27)

Gadījumā, ja grib nokaitināt kādu lielkrievu šovinistu, kurš dedzīgi apsveic Krimas aneksiju un vispār uzskata ukraiņus par nepateicīgiem "jaunākajiem brāļiem", iesaku parunāt par pirmo krievu grāmatizdevēju Ivanu Fjodorovu. Lieta tā, ka Fjodorovs savu misiju varēja veikt, pateicoties tā laika magnātam Hodkēvičam.

Zanders: Bez baltiem cimdiem(62)

Savulaik, kad amerikāņi nomušīja Osamu bin Ladenu, jādomā, maz bija tādu optimistu, kuri cerēja, ka nu terorismam vai islāma ekstrēmismam pielikts punkts. Un patiesi - nosacītais līderis un simbols fiziski likvidēts, viņa aizstāvētās idejas un metodes plaukst un zeļ. Līdzīgi ar Krievijas impēriskumu: ja kādam liekas, ka visa ļaunuma sakne un virzītājspēks ir Putins, tad tas ir diezgan naivi.

Zanders: Jauna seja(4)

Valdības darba kārtībā nonākuši vairāki būtiski jautājumi (energoefektivitātes rīcības plāns, priekšlikumi būvniecības publiskajos ūdeņos regulējumam u. c.), kas tieši skar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbības sfēru. Tāpēc jauna ministra drīza apstiprināšana ir īpaši aktuāla, jo tieslietu ministre nevar ilgstoši mēģināt "nosegt" arī VARAM jautājumus.

Zanders: Kā sapurgāt debates(21)

Patrāpījās aklai vistai mieža grauds... Šis teiciens nāk prātā, noliekot blakus Ukrainā un Krievijā notiekošo un maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Parasti piedāvājuma vēlētājiem formulēšana EP priekšvēlēšanu kampaņās partijām rada galvassāpes - EP iespējas un darba specifika ļaudīm mazāk zināma, nav sevišķi interesanta, savukārt "stingri" aizstāvēt nacionālās intereses sola visi.

Zanders: Par skaidru valodu(8)

Likteņa ironija: kad Saeima nobalsoja par pašreizējo Ministru kabinetu, daudziem likās - ļoti iespējams, arī pašai koalīcijai, - ka šīs valdības galvenais uzdevums būs puslīdz mierīgi, sarunvalodā izsakoties, neizdarot straujas kustības, nodzīvot līdz parlamenta vēlēšanām rudenī. Straujuma kā dāma un inteliģents cilvēks droši vien rupjus komentārus par nepateicīgo likteni zem deguna sev nebubina, tomēr nepārprotami - iepriekš iecerētais ritms, stils un risināmo problēmu loks no pašiem politiķiem neatkarīgu iemeslu dēļ nu vairs neder.

Zanders: Uz ko cer Rietumeiropa?(54)

Raugoties no nelielas Austrumeiropas valsts viedokļa, kurai ir smaga vēsturiskā pieredze un pamatoti saasināta apdraudētības sajūta, Rietumeiropas valstu mīņāšanās patiešām efektīvu sankciju pret Krieviju noteikšanā liekas satraucoša. Ja tikai tādēļ, lai bizness neciestu zaudējumus, turpat deguna galā tiek faktiski akceptēts vienas valsts uzbrukums citai valstij, rodas jautājumi par šādu kompromisu robežām.

Zanders: Mobilizācija(55)

Tēmā "ko Krievijas agresija pret Ukrainu nozīmē Lavijai?", šķiet, esam nedaudz iesprūduši. No vienas puses, retais noliegs problēmas nozīmi, bet, no otras puses, nekur tālāk par bažām vai nedaudz apokaliptiskām noskaņām arī netiekam.Līdz ar to, ja mēģinām uztaustīt kādus konkrētus jautājumus un atbildes, pirmais, pie kura nonākam, ir - kā mums veicas ar ekspertiem drošības jautājumos? Proti, šobrīd tēmu negribot ir monopolizējuši sociālo zinātņu un radošo profesiju pārstāvji.

Meņģelsone: Nevajag dramatizēt Ukrainas notikumu sekas Latvijā(64)

Lai arī publiski izteikti brīdinājumi, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā Latvija no visām Eiropas Savienības valstīm varētu ciest vissmagāk, no uzņēmēju viedokļa šādi skaļi paziņojumi ir pārsteidzīgi, jo viņi pierādījuši prasmi ātri pārorientēties uz citiem tirgiem, intervijā Dienai saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Zanders: Kad smiekli nemaz vairs nenāk(8)

Mēs diezgan pavirši, toties bieži (16.marta kontekstā jo īpaši) lietojam tādus apzīmējumus kā "radikāļi", "ekstrēmisti", vairākumā gadījumu ar tiem saprotot marginālas grupas, kas it kā pauž "normāliem cilvēkiem" nepieņemamus uzskatus un speciāli "velk uz kašķi". Radikāļi mums lielākoties asociējas ar viņu vizuālajām un audio izpausmēm - skaļi piketi, plakāti utt.

Zanders: Nodomi labi, bet...(33)

Ažiotāža ap 16. martu mudina kārtējo reizi aicināt amatpersonas padomāt, kā viņu publiskie izteikumi - lai cik labi nodomi, pieņemsim, ir to pamatā - izskatās, kā mēdz teikt, no malas.

Zanders: Ar deklarācijām nepietiks(29)

Neatkarīgi no tā, kādas tieši būs Rietumu sankcijas pret Krieviju un cik nervoza būs Kremļa pretreakcija, ir skaidrs, ka notiekošais ietekmēs Latvijas IKP šogad un nākamgad, attiecīgi arī mūsu budžeta iespējas izdevumu daļā. Dažu banku analītiķi jau novērojuši ārvalstu tiešo investīciju plūsmas samazināšanos Latvijā, kas, ja runa ir par investoriem, kuri orientējas uz bijušās PSRS tirgu, ir saprotami.

Zanders: Krupis būs jānorij(50)

Dīvaini: tik ilgi dzīvodami blakus Krievijai, mēs, šķiet, esam pārsteigti, uz ko šī valsts ir spējīga, un nu nezinām, kā reaģēt. No vienas puses, tiek vīstītas dūrītes un runāts par Krievijas televīzijas kanālu "izslēgšanu" Latvijas teritorijā, no otras puses, valdības locekļi publiski pavēsta, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju esot "ļoti nevēlamas".

Zanders: Ziema sākās martā(14)

Krievijā t. s. biezo literatūras žurnālu tradīcijas ietvaros turpina iznākt arī ikmēneša Tautu draudzība (Družba narodov). No PSRS laikiem mantotais nosaukums, protams, jokains, tomēr žurnāls krievu valodas lietotājiem sniedz kaut nelielu priekšstatu par to, kas notiek gruzīnu, turkmēņu, moldāvu u. c. nacionālajās literatūrās. Pēdējā numurā, kā nojaušat, labākajās ziloņkaula torņa tradīcijās ir ukraiņu autoru tulkojumi. Tā teikt, Krima liesmās, bet mēs par Karpatu dabas skaistumu...

Zanders: Sapinušies vārdos(37)

Ukrainas notikumu kontekstā pēdējās dienās dažādu partiju politiķi bieži norāda, ka šiem notikumiem, lūk, vajadzētu atgādināt, cik bīstama var būt sabiedrības sašķeltība, un nu gan naski jāstrādā, lai Latvijas sabiedrība būtu vienotāka. To visu jau dzirdējām - gan no t.s. latviešu partiju, gan Saskaņas centra puses - drīz pēc referenduma par otro valsts valodu.

Skudra: Kremļa propaganda Ukrainas jautājumā nebija prasta(73)

Ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru Ojāru Skudru sarunājās Māris Zanders.Dažkārt saka, ka mūsdienās konfliktā uzvar tas, kurš uzvar informatīvajā karā. Vai šis priekšstats attiecināms arī uz Ukrainu, un, ja tā, kurš, jūsuprāt, tajā uzvar?Iesākumā gan gribētu atzīmēt, ka t.

Zanders: Pirmie secinājumi(16)

Latvijas "labākajās" tradīcijās sabiedrības aktīvā daļa, šķiet, gatava sastrīdēties par to, kā vajag un kā nevajag reaģēt uz notikumiem Ukrainā. Vieniem liekas, ka pašmāju politiķi ir bijuši pārāk piesardzīgi, citiem, tieši otrādi, - ka pārāk histēriski. (Saskaņas centra pārstāvju izteikumi ir cits, atsevišķi aplūkojams "stāsts".) Kādam liekas, ka emociju uzvirmojumi sociālajos tīklos ir lieki, ņemot vērā, cik maz tie ietekmē vai palīdz, vēl kādam šķiet, ka, ja Ukrainas notikumi netiktu uztverti par Latvijas pašas problēmu fonu, reakcija būtu klusāka utt.

Zanders: Par vārda brīvību un robežām(25)

Laiku pa laikam daļā Latvijas sabiedrības aktualizējas jautājums par izteikšanās brīvības robežām - vai nu ir runa par okupācijas fakta publisku noliegšanu, vai kādu citu tēmu. Tradicionāli ir divas nostādnes. Pirmā: ikvienam ir tiesības uz viedokli, bet... Otrā: kamēr nenotiek aicināšana uz vardarbību vai naida kurināšana, ierobežojumu nedrīkst būt, pat ja viedoklis mums liekas aizvainojošs un aplams. Un abām nostādnēm ir trūkumi.

Zanders: Vieglprātība vai provokācija?(87)

Saprotot, ka cilvēka atmiņa ir īsa, tomēr nav skaidrs, kā vērtēt ziņu, ka arī šā gada 16. martā, ļoti ticams, piedzīvosim situāciju, kad leģionāru piemiņas gājienu tā pretinieki speciāli cenšas sabojāt, izmantojot skaņu pastiprinošas ierīces. Vai nu kādam atmiņas zudums ir sasniedzis jau tik bīstamu līmeni, ka jāšaubās par šo personu rīcībspēju, vai arī jārunā par apzinātu provokāciju.

Zanders: Diagnoze - politiķis?(11)

Ekspremjera biroja vadītājas iecelšana lidostas valdes locekļa amatā izraisījusi gan zināmu sabiedrības šūmēšanos, gan amatpersonu (Saeimas spīkere, premjerministre) aizrādījumus, ka šāda šūmēšanās neesot taisnīga - tad sanākot, ka politiķis ir profesija, kas faktiski liedzot cilvēkam strādāt (lasi - saglabāt līdzšinējo ieņēmumu līmeni), ja viņš nav pārvēlēts vai pats nolēmis savu darbību politikā pārtraukt.

Zanders: Novēršanās no mantojuma(7)

Latvijas valsts pārvaldē ir nelāga tradīcija: ja, mainoties ministriem, ministrija nonāk citas partijas pārziņā, jaunatnācējs uz pārmetumiem atbild, norādot, ka viņš nav vainīgs pie priekšgājēja kļūdām, neizdarītajiem darbiem utt. Savukārt konkrētajai nozarei no šādām atklāsmēm, protams, vieglāk nekļūst. Minēto modeli šobrīd pilnā krāšņumā redzam Izglītības un zinātnes ministrijā. Ja pieņem, ka neveiksmes būs vienmēr, vai tomēr būtu kādi instrumenti, kas vismaz mazinātu informatīvo putru?

Zanders: Demokrātijas trūkums Briselē(30)

Saistībā ar notikumiem Ukrainā Eiropas Savienībai (ES) pēdējās nedēļās izteikti pārmetumi par pārāk izvairīgu, novēlotu utt. nostāju. Iespējams, Ukrainas gadījumā kritika ir pamatota, toties ir tēmas, kurās ES politiskā vadība, ar to saprotot Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi, ir gana naska uz viedokļu paušanu un spiediena izdarīšanu. Tiesa, par šīm tēmām kungi varēja tieši paklusēt, jo paustais demonstrē dīvainu izpratni par nāciju pašnoteikšanās tiesībām un kvēlu vēlmi šīs tiesības ignorēt kaut kādu "lielās politikas" kombināciju vārdā.

Zanders: Nezaudēt informatīvajā karā(39)

Apmēram pirms gada kāda Rīgas grāmatnīcu ķēde, kas specializējas Krievijā izdoto grāmatu tirdzniecībā, īpašnieku personā pieņēma lēmumu netirgot tādas grāmatas, kas, viņuprāt, parāda Krieviju neglaimojošā gaismā. Protams, šāda pašcenzūra ir, maigi sakot, dīvaina, it īpaši, ja tā skar pat daiļliteratūru (nekāda "dekadentiskā" Vladimira Sorokina mūsu plauktos!).

Zanders: Jauns spēlētājs politiskajās vārdu kaujās?(21)

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība paziņojusi, ka veidos reklāmas kampaņu pret pašreizējo Latvijas deputātu Eiropas Parlamentā (EP) pārvēlēšanu EP, jo uzskata, ka šie politiķi esot "rupji ignorējuši iedzīvotāju vajadzības pēc kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes". Protams, var strīdēties, cik vispār EP deputāti var ietekmēt veselības nozares budžeta veidošanu un sadali kādā no dalībvalstīm, tomēr šoreiz, šķiet, arodbiedrību vairāk aizvainojis tas, ka deputāti nav atbildējuši uz nozares nevalstisko organizāciju (NVO) vēstuli 2012.

Zanders: Kur ir sarkanās līnijas?(11)

Lai cik skeptiski daudzi no Latvijā dzīvojošajiem vērtē mūsu politiķus un valsti (ko nu kurš ar to saprot), jādomā, ka vairākums vismaz sevī ir pārliecināti, ka, "kaut kas tāds" kā Ukrainā notiekošais Latvijā nav iespējams. Līdz ar to mūsu attieksme objektīvi ir mazliet virspusēja šausmināšanās kā par jebkuru situāciju, kad bojā iet cilvēki un redzama naida, nežēlības utt.

Zanders: Atrast adatu siena kaudzē(6)

Valdība noraidījusi KNAB sagatavoto Lobēšanas atklātības likuma projektu. Ministri MK Komitejas sēdē minēja savus argumentus, tomēr projekta lielākais trūkums, iespējams, ir tas, ka ir ārkārtīgi grūti definēt, kas ir "lobisms" un kādi faktori vispār ietekmē lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē.

Zanders: Valsts pati gādā, lai to ienīstu(202)

Politiķi nereti sūdzas par sabiedrības pārliecīgu pesimismu - gan vērtējot tieši politisko varu Latvijā, gan valsts funkcionēšanu vispār. Var piekrist - mēs bieži vispārinām, pēc atsevišķiem nejēgām vai maitām spriežam par visu profesionālo grupu utt. Tomēr dažkārt valsts pārstāvju vienaldzība, trulums, varētu pat teikt - ļaunums sasniedz kaut kādu metafizisku līmeni, kas naidīgo attieksmi izskaidro.

Zanders: Nošķirt darbu no populisma(19)

Laikapstākļus paredzēt kļūst arvien grūtāk, taču vēlēšanu tuvuma pazīmes ir nesatricināmas. Politiķos mostas nevaldāma vēlme aplaimot vēlētājus ar uzrunām, sava viedokļa izklāstiem visās likuma atļautajās formās un ne tikai. Vairumā gadījumu elektorāts šīs pazīmes labi zina. Tomēr ir viena politiķu aktivitātes forma, ko bieži ierindo starp vēlēšanu tuvuma pazīmēm, lai gan šāda iekļaušana ir strīdīga.

Zanders: Pilsētu attīstība. Drošu recepšu nav(9)

Ideja par kādas ministrijas pārcelšanu prom no Rīgas nav jauna - savulaik dzirdētas visai vērienīgas konstrukcijas (Satiksmes ministrija - Ventspilī, Zemkopības - Jelgavā utt.). Nav jaunums arī pašu ministriju noraidošā attieksme. Tomēr Cēsu mēra ierosinājums pārcelt Kultūras ministriju (KM) uz viņa vadīto pilsētu aplūkojams plašākā kontekstā - kā pilsētas XXI gadsimtā mēģina noturēt vai - vēl labāk - vairot aktivitāti tajās, savu atpazīstamību utt. Diemžēl jāteic, ka veiksmīgu piemēru ir maz.