Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 13. jūnijs
Uva, Ainārs, Zigfrīds

Mārtiņš Apinis

Starp inflāciju, likmēm un ekonomisko izaugsmi

Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.

Rūpniecībā straujš kāpums

Atšķirībā no daudzām citām – problēmu un ierobežojumu nomāktām – tautsaimniecības nozarēm apstrādes rūpniecība turpina samērā veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, ne vien uzrādot produkcijas izlaides apjoma kāpumu, bet arī kļūstot par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Jāpiebilst, ka pandēmijas laikā nedaudz palielinājusies arī apstrādes rūpniecības daļa valsts iekšzemes kopproduktā.

Jaunos algu rekordos(4)

Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.

Viens solis, lai atgrieztos plusos

Raugoties uz pozitīvo situācijas attīstību Latvijas ražojošajā sfērā, var šķist, ka ekonomikā Covid-19 radītā krīze kļuvusi par pagātni. Tomēr pozitīvisms vairāk ir saistīts ar iespējām ražot un saražoto pārdot ārzemju partneriem. Savukārt vietējā ekonomikā situāciju par daudzsološu saukt nevar.

Darba tirgus zigzagi

Ir pamats cerēt uz jūtamu situācijas uzlabošanos jau tuvākajā laikā.

Tumst finanšu padebeši(5)

Atsevišķu hedžfondu bankrots, sabrukums kriptovalūtu tirgū – tie varētu būt atsevišķi notikumi, tomēr iegūst draudīgāku ēnu, ja raugāmies uz tiem kā funkcionējošas mozaīkas gabaliņiem finanšu tirgū un galu galā arī pasaules ekonomikā.

Šķobās kriptovalūtu tirgus

Pavasaris atnācis ar jaunām vēsmām pasaules ekonomikā un finanšu tirgos, un izņēmums nav arī kriptovalūtu tirgus. Ja runājam par tā populārāko un centrālo elementu ar nosaukumu Bitcoin (bitkoins), tad pēc savas cenas vēsturiskā maksimuma sasniegšanas aprīļa vidū pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā tas (salīdzinot ar savas cenas augstāko punktu) bija zaudējis gandrīz 40% vērtības, vienai bitmonētai tirgus apritē atrodoties zem 40 000 ASV dolāru jeb nepilnu 33 tūkstošu eiro robežas.

Sadzīvo ar pandēmiju

Varētu domāt, ka straujā Covid-19 izplatība, par kuru pēdējā laikā tiek ziņots no tādām lielām valstīm kā Indija un Brazīlija, veicinās investoru bēgšanu no šīm valstīm, izraisot vispārēju valūtas krīzi un ekonomisko sabrukumu, tomēr tā nenotiek. Minēto valstu tautsaimniecības acīmredzami ir iemācījušās sadzīvot ar Covid-19 krīzi, un šo valstu biržu indeksi aizvien ik pa laikam sasniedz jaunus vēsturiskos maksimumus. Vienlaikus gan var rasties jautājums par izejvielu, pārtikas produktu un ražošanas komponenšu piegādi no šīm valstīm.

Mazāk ļaujas spontāniem pirkumiem

Covid-19 atnākšanas radītie kontrasti Latvijas tautsaimniecībā nav bijuši izdevīgi patēriņa kredītu portfelim. Zūdot drošībai par rītdienu un pirkumiem kļūstot pārdomātākiem nekā iepriekš, samazinājusies banku patēriņa kredītos izsniegtā naudas summa.

Arī "afterbreksitā" ir kāpums

Latvijas preču eksporta apjoms uz Apvienoto Karalisti (AK) turpina pieaugt arī pēc tam, kad šī valsts ir pametusi Eiropas Savienību (ES). Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, eksporta apjoms, rēķinot eiro izteiksmē, kāpis par 31,8%.

Krītam aizvien dziļāk?

Koronavīrusa nedienas turpina vajāt Latvijas tautsaimniecību, tomēr ne tādā mērā, lai ļautos milzīgam pesimismam. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais aprēķins liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī mūsu valsts ekonomika ir piedzīvojusi lielāku kritumu nekā pērn ceturtajā ceturksnī.

Maksājumu kartēs mazāki kredītlimiti

Globālā Covid-19 pandēmija neiet secen arī banku biznesam, kura ieņēmumi balstās uz dažādiem procenta maksājumiem, tajā skaitā uz ienākumiem, ko rada kredītkaršu izmantošana. Attiecībā uz kredītkartēm tirgus situācija ir kontrastu pilna, piemēram, pieprasījums pēc pašām kartēm var pat samazināties. Tajā pašā laikā ir ziņas, ka atsevišķos periodos, piemēram, pagājušā gada pēdējā ceturksnī, kad notiek gatavošanās Ziemassvētku vai Jaungada apdāvināšanai, darījumu aktivitātei bija tendence strauji augt.

Jauna pieeja un izrāviens dzīvības apdrošināšanā

Covid-19 un ar tās apkarošanu izraisītā iedzīvotāju paradumu maiņa kļuvusi par mūsdienu ekonomikas spoguli. Kamēr daļa tautsaimniecības nozaru ir nonākušas dziļā krīzē, tikmēr citas aizvien spēj ģenerēt izaugsmi. Līdzīgi procesi ir novērojami arī apdrošināšanā – kamēr ar pārvadājumiem un ceļošanu saistīto apdrošināšanas veidu parakstītās prēmijas sarukušas, tikmēr dzīvības un veselības apdrošināšanā ir vērojams kāpums. Pieaugot ekonomiskajai nenoteiktībai pasaulē un rodoties grūtībām paredzēt tālāko attīstību, lielāka interese ir arī par dažādu risku apdrošināšanu. Par to, kādas norises piedzīvojis apdrošināšanas tirgus Covid-19 pandēmijas laikā, stāsta kompānijas Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Inflācija pasaulē kāpj(2)

Pasaules ekonomiskās norises aizvien uzskatāmāk vedina domāt, ka inflācija ir atgriezusies uz palikšanu. No ekonomistu un uzņēmēju viedokļa neliela inflācija ir laba, jo liecina par augošu pieprasījumu, kas palielina naudas apriti tautsaimniecībā, ļaujot kāpināt peļņu un ieguldīt attīstībā.

Var stimulēt ar nodokļiem

Uzkrājumu veidošana Latvijā nesokas ne tikai tāpēc, ka mūsu valstī kopējais algu līmenis ir zems, turklāt daudziem trūkst izpratnes par investīciju lietderīgumu, bet arī motivējošu elementu trūkuma dēļ. Rezultāts ir visai bēdīgs, un pat tie cilvēki, kuru rocība iepriekš ir bijusi plaša, mainoties ekonomikas konjunktūrai, var nonākt pie sasistas siles. Līdz ar to šobrīd, iespējams, ir vērts diskutēt, ka varbūt valstij būtu izdevīgāk motivēt iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas kultūru nekā vēlāk domāt par pabalstu izmaksu.

Cer uz lielākām prēmijām

Covid-19 atnākšana ir izraisījusi krasus kontrastus apdrošināšanas tirgū – daļa sektoru piedzīvojusi kritumu, bet vienlaikus atsevišķos segmentos ir vērojams apjomīgs kāpums. Apdrošināšanas tirgus norises var uzskatīt par ekonomikas spoguli.

Eksporta tirgus uzplūdi un atplūdi

Mūsu valsts ekonomiskās attīstības kontekstā saņemam ne tikai sliktas, bet arī labas ziņas. Viena no tām ir saistīta ar labajiem preču eksporta datiem, kuri liecina par aizvien jaunu rekordu sasniegšanu. Latvijas eksportam talkā nereti nāk arī atsevišķi vietējie aspekti, piemēram, kārtējās graudu rekordražas ievākums. Sevišķi vēl tad, ja cenas pasaulē pieaug, un tā noticis arī šoreiz, piemēram, kviešu cenai Čikāgas preču biržā gada laikā pieaugot apmēram par 20%.

Inflācija var atgriezties uz palikšanu

Covid-19 pandēmijas ietekmē mainoties pasaules ekonomikai, vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju varēja izbaudīt prieku, ko nes patēriņa cenu lai arī neliela, bet tomēr samazināšanās.

Neseko pasaules tendencei(1)

Laikā, kad pasaules vadošie biržas indeksi sasniedz aizvien jaunus aktivitātes punktus, Latvijas akciju tirgus ar īpašu pircēju aktivitātes pieaugumu neizceļas, un tā vērojama vienīgi attiecībā uz atsevišķu emitentu akcijām. Latvijas biržas indekss šā gada pirmajā ceturksnī ieslīdzis mīnusos, atskaites periodā sarūkot par 1,36%.

Konveijeriem zūd ātrums

Daudzsološos rūpniecības rādītājus, kādi bija vērojami pērn rudenī, šogad ir nomainījuši mazāk priecīgi dati. Kopumā Latvijas rūpniecības produkcija šā gada februārī, rēķinot salīdzināmajās cenās, ir bijusi par 1,5% lielāka nekā atbilstošajā mēnesī pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Taču šis ekonomiskās krīzes apstākļiem visai solīdais sniegums ir panākts uz elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares rēķina, kuras veikums arī tiek ieskaitīts kopējā rūpniecības produkcijas izlaidē. Šajā sfērā apjomi gada laikā ir pieauguši par 8,8%, ko var saistīt ar to, ka nupat aizvadītā ziema ir bijusi aukstāka nekā iepriekšējā.

Atgūšanās var būt lēnāka, nekā cerēts

Modelēt ekonomiskās prognozes augstas nenoteiktības apstākļos ir sarežģīts un nepateicīgs darbs. Sevišķi tad, ja krīzes situācijā tiek cerēts uz straujiem uzlabojumiem, bet galarezultāts izrādās krietni vien pieticīgāks. Šobrīd ir bažas, ka šāds scenārijs varētu būt attiecināms uz nākamajā gadā sagaidītajiem atveseļošanās tempiem.

Rietumu rūpniecība nespēj atgūties

Uzliesmojot Covid-19 pandēmijai, globālā ekonomika saskārusies ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem, kuru rezultāts ir planētas iedzīvotāju patēriņa struktūras izmaiņas.

Tirdzniecības apjomi turpina kristies

Aktīvāka vakcinēšana pret Covid-19 un līdz ar to paredzamā pulcēšanās ierobežojumu mazināšanās ir tūrisma, atpūtas, ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumu galvenā cerība, lai varētu atsākt darbību normālā režīmā.

Banku sektorā riskanto prognožu laiks(1)

Covid-19 atnākšana ir mainījusi ekonomiskos nosacījumus, sagādājot problēmas arī banku sektoram. Galvenās iezīmes varētu būt visai līdzīgas bankām lielajās Rietumu ekonomikās un tepat Latvijā. No vienas puses, bankas piedzīvo naudas plūdus, kas saistīti ar ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu, kura veicina noguldījumu apjomu pieaugumu, no otras puses, šo piesaistīto noguldījumu naudu patlaban ir grūtības izvērst daudzos lielos un kvalitatīvos aizdevumu projektos.

Priekšlaicīga pensiju līdzekļu izņemšana draud ar lielāku nabadzību

Pensiju 2. līmenis un tā lietderība Latvijā aizvien bijusi diskutabla tēma, taču arī pie kaimiņiem nav savādāk. Piemēram, Igaunijā jau ilgāku laiku noritējusi diskusija par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu, turklāt leģitīmas kļuvušas ieceres šajā pensiju līmenī uzkrāto izņemt pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, protams, samaksājot atbilstošo nodokli. Eksperti Latvijā šādas ieceres neiesaka īstenot, pretējā gadījumā mūs valsts iedzīvotājiem vecumdienas varētu būt pat stipri skaudrākas, nekā varētu šķist patlaban.

Preču biržu uzvaras gājiens

Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvajām metodēm ir process, kas ne vienmēr ir izdevīgs visiem. Piemēram, zemās procentu likmes ir labvēlīgas tiem, kas aizņemas, savukārt sliktas tiem, kas vēlas kaut ko uzkrāt ar tradicionālajām, konservatīvajām metodēm, piemēram, banku termiņnoguldījumiem. Jāņem vērā, ka ieguldījumiem paredzētā nauda meklē aizvien jaunas, investīciju ziņā riskantākas alternatīvas, kas sola potenciālu peļņu. Tādējādi, iepludinot naudu finanšu tirgos, ir jārēķinās ne tikai ar to, ka aizņemties kļūs vieglāk, bet arī ar finanšu aktīvu – riskantāka investīciju reitinga parāda vērtspapīru, akciju, nekustamo īpašumu un izejvielu – cenu kāpumu.

Gan ekonomikai, gan akciju tirgiem

Ekonomista Miltona Frīdmena pirms pusgadsimta paustā helikopteru naudas teorija, ka tautsaimniecības stimulēšanu varētu veicināt, mājsaimniecībām vienkārši uzdāvinot naudu, Covid-19 pandēmijas laikā kļuvusi par realitāti.

Zemo likmju laikmets paver plašākas investīciju iespējas

Ekonomikas stimulēšana ar centrālo banku īstenoto obligāciju pirkumiem ilgst jau aptuveni desmitgadi. Līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību pasaulē šāds monetārais atbalsts uzņem apgriezienus. Tas liek sarukt aizdevuma likmēm gan banku kreditēšanā, gan tad, ja nauda tiek piesaistīta ar parādu vērtspapīru starpniecību, izlaižot obligācijas vai parādzīmes. Tas paver iespējas dažādot naudas piesaistes veidus arī lielākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem.