Ēdinātāji bažīgi gaida ziemu
Dienas aptaujātie ēdinātāji ar bažām gaida rudens/ziemas sezonu un prognozē būtisku apgrozījuma kritumu. Arī Latvijas Restorānu biedrība apgalvo, ka bez zināma valsts atbalsta ēdinātāji izdzīvot nevarēs.
Rūta Kesnere
Maksājumu slogs pieaugs
Gaidāmajā sezonā rēķins par siltumu rīdziniekiem palielināsies par 27%.
Mazāk tērē, mazāk maksā
Lai arī šogad, salīdzinājumā ar 2020. gadu, elektroenerģijas cena biržā ir pieaugusi par vairāk nekā 100 procentiem, tomēr tas nenozīmē, ka tik liels elektrības cenas kāpums ir arī mājsaimniecībām.
Atbildīga ir Baltkrievija
Latvija irākiešiem medicīnisko palīdzību neatsaka un ģimenes nešķir.
Darba kārtībā piemaksas
Saskaņā ar likumu oktobrī gaidāma kārtējā pensiju indeksācija, kas nozīmē, ka pieaugs pensija vai tās daļa līdz 470 eiro.
Pasūtītāji var sekmēt karteļus
Iepirkumos nelikumīgu vienošanos sekmē zemākās cenas princips.
Pagaidām iztiek bez kareivīguma
Valsts iestāžu prioritārie pieprasījumi nākamā gada budžetā veido teju vienu miljardu septiņsimt tūkstošus eiro. Finanšu ministrijas piedāvātā fiskālā telpa ir 300 miljoni eiro.
Covid-19 testu apmaksa šķeļ deputātus
Koalīcijas partiju ieskatā nevakcinētiem deputātiem par testiem jāmaksā pašiem.
Pensiju sistēma prasa aktīvu dalību
Pensiju plāna izvēlei – riskam un atdevei – ir svarīga nozīme gaidāmās pensijas apmērā.
Dzīvokļa iegāde kā investīciju veikšana
Pērkot nekustamo īpašumu, jādomā par tā vērtību ilgtermiņā, kas nedrīkst samazināties.
Muceniekos var dzīvot pusgadu
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu četrās pierobežas pašvaldībās no 11. augusta pēdējo divu dienu laikā Latvijas robežu nav šķērsojis neviens robežpārkāpējs, bet no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēta 91 persona, informē Valsts robežsardze. Tomēr ir jautājums, kas notiks ar tiem nelikumīgajiem imigrantiem, kuri Latvijā ieradušies līdz 11. augustam.
Dažiem grib lielāku vienlīdzību
"Budžeta veidošanas sarunu laikā aktualizēšu piedāvājumu ieviest terminētu samazināto PVN nozarēs, kuras Covid-19 pandēmijas radītās krīzes dēļ cietušas visvairāk – izmitināšanas pakalpojumu, ēdināšanas un iekštelpu sporta nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem," paziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Viņš piedāvā minētajām nozarēm samazināt PVN līdz 5%, kas būtu spēkā divus gadus. Jāatgādina, ka viesmīlības nozare (izmitināšana un ēdināšana) jau kopš pandēmijas sākuma ir iestājusies par samazinātu PVN, taču līdz šim dzirdīgas ausis politiķos nav atradusi. Arī vairums aptaujāto ekonomistu ir bijuši noraidoši.
Būvniekiem 16 miljonu eiro sods
Teju astoņus gadus būvfirmas savstarpēji sadalīja publiskos iepirkumus.
Miljona vērts stimuls vakcinēties
Veselības ministrija lūdz valdībai piešķirt teju pusotru miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai veicinātu vakcinācijas pret Covid-19 aptveri. Valdība jau šodien lems par līdzekļu piešķiršanu.
Mācības sola atsākt klātienē
Valdības uzstādījums ir, lai jaunajā mācību gadā skolas atsāk darbu klātienē, pēc tikšanās ar Latvijas skolu direktoriem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Skolotāji: LIZDA mūs pazemo
Dienas aptaujātie pedagogi ir nemierā ar arodbiedrības veikto aptauju.
Kad ar burkānu vien nepietiek
Obligāta vakcinācija nav cilvēktiesību pārkāpums, atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Nepiespiest strādāt mazāk
Šā gada septembrī Spānija izmēģinās brīvprātīgu pilotprojektu pārejai uz saīsināto – četru dienu – darba nedēļu. Eksperimentā, kas ilgs gadu, piekrituši piedalīties 200 uzņēmumu ar kopējo darbinieku skaitu 6000.
Ēnu ekonomikas kāpums ir likumsakarīgs
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā Rūtai Kesnerei.
Karstums nebija postošs
Šogad, neraugoties uz lielo karstumu, pārtikas raža solās būt visai laba, Dienai teic aptaujātie lauksaimnieki, kas norāda, ka gandrīz lielāka "kaitniece" par svelmaino vasaru bijusi ļoti aukstā ziema. Vislielākās bažas vairākiem zemniekiem rada nevis klimatiskie apstākļi, bet daudzie kaitēkļi un darbaroku trūkums.
Iedarbīga būs nevis reklāma, bet ziņa par sekām nevakcinējoties
Psiholoģijas zelta likums – cilvēkiem būtiskāks šķiet zaudējums nekā iespēja kaut ko iegūt – būtu piemērojams, arī domājot par vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanu, Dienai norāda sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un RSU docente un komunikācijas speciāliste Vita Savicka.
1,82 miljardus vērts reformu plāns
Latvijai būs pieejams finansējums ekonomikas zaļajai un digitālajai pārveidei.
Cenu velns nav tik melns
Augot graudu cenām, baltmaize varētu sadārdzināties par pieciem centiem.
Latvijas nelaime ir zemās algas. Saruna ar labklājības ministru Gati Eglīti
Labklājības ministrs Gatis Eglītis stāsta, ka no 2023. gada rosinās ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā. Intervijā Rūtai Kesnerei viņš norāda, ka valstij tas izmaksātu 300 miljonu eiro.
Kavē e-paraksta neesamība
Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ir sarežģīta gados vecākiem cilvēkiem.
Uzsvars likts uz izglītošanu
Ņemot vērā vakcinācijas pret Covid-19 gauso tempu, valdība līdztekus burkānam (priekšrocības vakcinētajiem, loterijas utt.) ir nolēmusi lietot arī pātagu – noteikt, ka būs nozares, kurās vakcinācija ir obligāta. Tas nozīmē, ka tajās strādājošajiem līdz 15. septembrim būs jāiegūst vakcinācijas sertifikāts.
Varēs pieprasīt vakcinēties
Veselības aprūpe, sociālās aprūpes centri, izglītība, dažādi valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi klātienē – tās ir nozares, kurās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 tiks noteikta par obligātu, lai pildītu darba pienākumus (kādu laiku to varēs aizstāt pārslimošanas fakts).
Uz skolu jebkurā gadījumā
Viedokļi par to, vai līdz rudenim izdosies sasniegt 80% pedagogu vakcinācijas aptveri, kas varētu būt priekšnoteikums, lai varētu atsākt mācības klātienē, ir atšķirīgi. Pašlaik vakcinēti ir 54% pedagogu – 42% pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo, 57% vispārējās izglītības iestāžu skolotāju un 74% augstskolu mācībspēku.
Būvniekiem draud zaudējumi
Publiskie pasūtītāji negrasās mainīt iepriekš noslēgto līgumu cenas.
Saredz neatbilstību Satversmei
Ar 1. jūliju, neraugoties uz vērienīgiem uzņēmēju organizāciju un dažādu nozaru asociāciju protestiem, ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kuru kopumu dēvē par nodokļu reformu. Galvenie iebildumi ir tieši pret minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, pret ko asi iestājušies arī sociālās jomas eksperti.