Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 20. decembris
Minjona, Arta

Rūta Kesnere

Ceļa karte, lai nenomaldītos

Valdība ir apstiprinājusi Valsts kancelejas sagatavoto stratēģiju par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2020.–2021. gadam. Tās mērķis ir Covid-19 saslimstības strauja samazināšana un izplatības novēršana Latvijā, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju veselību un attīstot drošību, labklājību, un saglabājot ekonomiku un tās izaugsmi ilgtermiņā.

Covid-19 pašizolācija viesnīcās

No valsts budžeta varētu novirzīt 742 000 eiro Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanai viesnīcās – ar šādu pieteikumu klajā nācis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), un šo priekšlikumu ir atbalstījusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa, kas lemj par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem.

No 1. janvāra sarežģītāk un dārgāk

No nākamā gada 1. janvāra vairs nebūs brīvas cilvēku, preču un pakalpojumu kustības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību, tostarp Latviju. Šā gada 31. decembrī beidzas Brexit pārejas posms, kas nozīmē, ka Lielbritānija tiek pielīdzināta trešajām valstīm un vairs nedarbojas kopējais Eiropas Savienības regulējums.

2021. gada budžeta pretrunas

Saeimas vairākumam – 63 deputātiem – balsojot par, bet 32 – pret, ir apstiprināts nākamā gada budžets, kura izskatīšana parlamentam prasījusi vēsturiski ilgāko laiku – 78 stundas.

Bez nozaru ierobežojumiem

Valdība ir izdarījusi vairākus grozījumos atbalsta instrumentos Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmējiem. Būtiskākais: atbalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumi, kuriem salīdzinājumā ar augustu, septembri un oktobri ir vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20% (sākotnēji bija paredzēts kritums 50%).

Maina pārvaldības stratēģiju

Covid-19 izplatības dēļ 9. novembrī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11. janvārim un 1.–4. klases skolēniem varētu piešķirt garākas ziemas brīvdienas, attiecīgi vēlāk nedaudz pagarinot mācību gadu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijā ūdelēm nav konstatēts Covid-19

Pašreizējos Covid-19 izplatības apstākļos par inficēšanās perēkļiem ir kļuvušas ūdeļu fermas. Līdz šim par inficētiem kažokzvēriem to audzēšanas fermās ir paziņojušas Dānija, Spānija, Nīderlande, ASV, Itālija, Zviedrija un Lietuva.

Vai maksāt mazāk Latgalē?

No nākamā gada 1. janvāra Latvijā pieaugs minimālā alga – no pašreizējiem 430 eiro bruto līdz 500 eiro bruto. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šogad minimālo algu saņem nedaudz vairāk par 2% vispārējā nodokļu režīmā nodarbināto. Uz to, ka minimālās algas paaugstināšana, īpaši ņemot vērā Latvijas ļoti augsto darbaspēka nodokļu slogu zemu apmaksātiem strādājošajiem, būs liels izaicinājums, norādījuši vairāki uzņēmēji reģionos, īpaši Latgalē. Tas skaidrojams ar to, ka ir liela plaisa starp Rīgas un reģionu ekonomiskajiem rādītājiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā vidējā alga, piemēram, Rīgā bija 1266 eiro, bet Latgalē – 807 eiro.

Ienākumu zīlēšana politiķu gaumē

Valsts pārvaldes neizpratne par to, kas ir bizness un kā rodas ienākumi, palielināts administratīvais slogs un šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem – tā Dienas aptaujātie eksperti komentē likumprojekta grozījumus, kas paredz, ka 2021. gadā pašnodarbinātajiem būs jāprognozē, vai to ienākumi ceturksnī sasniedz minimālo sociālo iemaksu objektu (trīs minimālās mēnešalgas).

Ministrs kā privāts politiķis

Ārkārtas situācijas laikā valdība ir noteikusi darbības ierobežojumus vairākām nozarēm, tostarp ēdinātāji vairs nevar apkalpot klientus uz vietas, ēdienu drīkst piedāvāt tikai līdzņemšanai vai piegādāt. Tāpat strādāt nedrīkst skaistumkopšanas nozare, izņemot frizierus. Savus pakalpojumus vairs nevar sniegt arī tūrisma un izklaides industrija. Lai arī tas ir valdības lēmums, kurš balstīts epidemiologu un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumos, tomēr viens no tās locekļiem, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), ir sācis rosīgas aktivitātes, lai lobētu ierobežojumu skartās nozares un panāktu, ka tās var atsākt strādāt.

Alkoholam jā, mēbelēm – nē

Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu šā gada 9. novembrī valstī ir ieviesti vairāki epidemioloģiskie ierobežojumi. Tajā skaitā ir noteikts ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, tāpat ir noteikts, ka strādāt nedrīkst veikali, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 10 000 kvadrātmetru.

Ienākumu pārbaudi uztic VID

Pēc ļoti aktīviem sociālo darbinieku protestiem, kuros ieklausījās arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) un Valsts prezidents Egils Levits, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paziņoja par lēmumu maiņu.

Krīzes atbalsts 116 miljonu vērtībā

Līdz ar ārkārtas situācijas pasludināšanu šā gada 9. novembrī valdība ir apstiprinājusi vairākus atbalsta mehānismus uzņēmumiem un darbiniekiem, kas darbosies līdz šā gada 31. decembrim.

Vai izdzīvos tikai stiprākais?

Līdz ar ārkārtas situācijas noteikto ierobežojumu spēkā stāšanos Dienas aptaujāto ēdināšanas uzņēmumu un spa viesnīcu tālākās darbības stratēģijas ir gana dažādas. Tiesa, visi aptaujāti arī ļoti gaida šodienas valdības lēmumu par konkrētiem atbalsta mehānismiem un kritērijiem.

Uzņēmumu un darbinieku atbalstam novembrī paredzēti 49 miljoni eiro

Ārkārtējā situācija, kas ilgs līdz 6. decembrim, nozīmē, ka daudziem uzņēmumiem, piemēram, viesmīlības un pasākumu rīkošanas jomā, sava darbība būs jāaptur vai vismaz ievērojami jāierobežo. Uzņēmumu darbības ierobežojumi varētu skart aptuveni 50 000 strādājošo, lēš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Valdība opozīcijas priekšlikumus noraida

Izskatot Saeimas deputātu, ministriju un citu institūciju priekšlikumus valsts budžeta projekta 2. lasījumam (kopā 170 priekšlikumu), valdība atbalstīja tikai tos priekšlikumus, kurus iesniegušas koalīcijas partijas un valsts institūcijas.

Minimālā alga bez politiskā tirgus

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest direktīvu, kurā būtu noteikti vienoti kritēriji minimālās algas noteikšanai dalībvalstīs. Runa gan nav par to, ka tiktu noteikta absolūtos skaitļos vienāda minimālā alga visās Eiropas Savienības valstīs, netiek definēti arī kādi noteikti procenti no vidējās algas, kuriem būtu jāatbilst minimālajai algai. Runa ir tikai par to, ka dalībvalstīm ir jābūt skaidriem caurspīdīgiem un pamatotiem kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikta minimālā alga. EK norāda, ka tas nevar būt voluntārs lēmums.

Nozare kritizē atbalsta plānu

Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta instrumenti tūrisma un viesmīlības nozarei ir pavirši un nepietiekami, tā nav reāla palīdzība. Tik skarbs ir pašas nozares viedoklis, kuru Dienai pauž Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

Arhitektu iebildumus vērā neņems

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) atklātā vēstulē Satiksmes ministrijai (SM), Rīgas domei (RD) un uzņēmumam RB Rail norāda, ka iecerētā dzelzceļa infrastruktūra Pārdaugavā nebūs iedzīvotājiem draudzīga, vairos sastrēgumus un apgrūtinās cilvēku pārvietošanos. Visu triju atbildīgo institūciju Dienai sniegtās atbildes gan skaidri iezīmē, ka projektā nekas mainīts netiks.

Nodokļu reforma kā ar buldozeru brauc pa vājākajiem

Sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere intervijā Rūtai Kesnerei stāsta, kādēļ minimālo sociālo iemaksu koncepts ir principiāli nepareizs, un skaidro, kādēļ iemaksas nevar veikt no tukša gaisa.

Aicina novērst dezinformāciju

''Covid-19 ir izraisījušas vai vismaz vairo 5G (piektās paaudzes) tehnoloģijas''; ''tās grauj cilvēku imunitāti un novājina organismu'' – šādi un līdzīgi apgalvojumi klejo Eiropas Savienības (ES) informatīvajā telpā, īpaši sociālajos tīklos.

Par minimālajām sociālajām iemaksām deputātus nepārliecina

Valdības pieņemtais likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz ieviest minimālās sociālās iemaksas, Saeimā uz otro lasījumu varētu piedzīvot būtiskais izmaiņas, prognozē Dienas aptaujātie Saeimas deputāti no koalīcijas partijām.

Pareizs lēmums neīstā laikā

Lēmums konceptuāli ir pareizs, taču izvēlētais laiks tā īstenošanai gan ir nepiemērots. Tāda ir Dienas aptaujāto ekonomistu nostāja pret grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas nodoti izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Grozījumu mērķis – MUN režīma ierobežošana.

Redakcijas neveido pašnodarbināti autori

Komercmediju darbinieki, kas pašlaik ir darba tiesiskajās attiecībās, no nākamā gada 1. jūlija var kļūt par pašnodarbinātajiem. Šādu padomu sniedz Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, lūgta komentēt Latvijas Preses izdevēju asociācijas atklātajā vēstulē pausto, ka nevar medijiem būtiski paaugstināt izmaksas nākamā gada vidū, jo abonēšanas kampaņa ir jau sākusies un nākamā gada budžets saplānots.

Sāpīgs cirtiens radošajai inteliģencei

Valdības apstiprinātā kārtība izmaiņām nodokļu nomaksā no autoratlīdzībām ir satraukusi visas radošās industrijas, medijus un pašus autorus. Lai gan autorlīgumi tiek saglabāti, tomēr faktiski tiek paredzēta speciālā autoratlīdzību režīma likvidēšana. Nozare uzsver: ar mums plānotās izmaiņas nav saskaņotas, un mūsu iebildumi nav tikuši uzklausīti.