Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Tekla Šaitere

Zupa bez kaķa spalvām nav zupa(7)

Purvciema piecstāvu blokmājā tīras un kārtīgas kāpnes, kādā laukumiņā starp stāviem pilnos ziedos izplaucis milzīgs Ziemassvētku kaktuss. Psihoterapeite Diāna Zande priecājas – "laimīgi sagadījies, ka mūsu mājā no paša sākuma dzīvo gaiši, mierīgi un sirsnīgi cilvēki". Aiz Diānas dzīvokļa logiem īsti lauki – plaukst bērzi, dzied putni, kupli zaļo zāle, klusums un svaigs gaiss. Diāna savu dzīvi dala starp lauku mājām Mālpilī un šo dzīvokli, kur "faktiski ir mana psihoterapijas prakses vieta". Te pastāvīgi dzīvo Diānas jaunākā meita Katrīna Elizabete (18) un jo bieži ieskrien vīrs Juris, tāpēc ģimenes mīluļiem abiem kaķiem žēloties tiešām nav par ko. Un viņi nežēlojas.

Auns Bauns pārliecināts, ka ir kārtīgs zirgs(1)

Varat ticēt, varat neticēt, bet Krustpils pagasta Līču mājās pirmo reizi mūžā muku no dūšīga auna! Saimniece Ilze Sekere mani paglāba un nosmējās: "Pavasarī auns Bauns paliek galīgi dulns, tā vien raugās, kā kādu zemē nogāzt. Baunu aitas neinteresē, viņš vienmēr ganās kopā ar mūsu zirgiem un ponijiem." Līčos mūs atveda vēlēšanās iepazīties ar Ilzes vadīto Mīļdzīvnieku biedrību.

Ronēni atžirgst, smilšracēji čurā salvetēs, grifi perē

Jums slikts garastāvoklis un pat saldējumu negribas? Dodieties uz Rīgas zoodārzu! Pārliecināsities, ka katra jauna diena, kad rosās divkājaini, četrkājaini un spārnoti radījumi, kad daudziem sākas pirmais pavasaris viņu dzīvē, ir cerīgs sākums kam labam. Šeit nonākušajiem jāprot tikai nesteigties, skatīties un klausīties.

Izciest mokas un atkal būt laimīgam

Pavisam nesen, 11. martā, Upesciemā vēl bija tālu līdz pavasarim. Todien mūziķu Mika un Svena Vilsonu suņi Freta un Kombo, kuru gaitas ikdienā ierobežoja elektriskais gans, nesaprotamā kārtā bija tikuši ilgotajā brīvsolī. Vai uz netālo mežu devušies vai jau bijuši mājupceļā, kas to tagad lai zina? Liktenīgo dīķi klāja viltīgs ledus. Vēl stiprs, lai vietvietām uz tā vēl varētu uzkāpt, bet jau pārāk plāns, lai divu pieaugušu, slaidā solī rikšojošu VAS tipa suņu svaru izturētu. Suņi ielūza ledainajā ūdenī. Abi dzīvnieki kārpījās laukā, tomēr ledus zem viņu ķepām lūza un cerības izkļūt no dīķa pamazām zuda.

Izciest elles mokas un atkal būt laimīgam(2)

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Kaspars Staudžs saka: "Ja man pirms desmit gadiem kāds būtu teicis, ka es dziedāšu korī, iešu medībās, vedīšu staigāt patversmes suņus un vienu no tiem arī adoptēšu, es viņu nesaprastu, bet tā nu ir noticis."

Sniegbaltītei rūķīši, Annai - septiņi ezīši

Ezīšam, ezīšam Adatiņu kažociņš; Vēl pirkstiņu nepiedūru, Jau vēlās kamolā. Tas mūsu tautas dziesmā par Latvijas ezīšiem, bet to pašu var teikt par ne tik sen mūsu zemē ievestajiem un jau dažā labā zooveikalā redzētajiem mīļdzīvniekiem Āfrikas pundurežiem. Septiņus tādus adatainīšus sastapu Annas Kennes viesmīlīgajā mājā.

Tāds kā Suleimans atnāk tikai reizi mūžā(4)

Pirms sešiem vai septiņiem gadiem, kad intervēju operdziedātāju Kristīni Zadovsku, sākām runāt arī par dzīvniekiem. Viņa ieminējās, ka dvīņi Magdalēna un Ādolfs lūdzot vecākiem sunīti. Kristīne ar vīru aktieri Andri Keišu domājot, ka sunītis bērniem būtu labs draugs, tikai nevarot izšķirties par vēlamo šķirni. Ieteicu painteresēties par mīlīgajiem kavaliera kinga Čārlza spanieliem. Vēlāk uzzināju, ka mākslinieku mājās dzīvo nevis suns, bet trīs kaķi! Kristīnes un Andra dvīņiem 16. jūnijā būs jau divpadsmit gadu, un viņu kaķiem ir katram savs stāsts par ierašanos ģimenē.

Bērni mani sauc par Dabas māti

No ārpuses privātmāja Kadagā izskatās klusā ziemas mierā iemigusi. Taču tas tikai no ārpuses. Zvans pie vārtiem uzspridzina klusumu. Tas īstais spridzeklis ir krievu toiterjers Bella, viņai piebalso veimāriete Zāra. Māja kā vācele pilna ar dzīvo radību, taču tie pārējie – zivis, bruņurupucis un abi kaķi – ir klusāki par zāli. Mājasmāte Kristīne Jarmakoviča saka: "Katram cilvēkam ir savs atslodzes veids. Man vienmēr tie ir dzīvnieki."

Barsika harēms izputējis uz visiem laikiem(7)

Pavasarīgi spožā februāra dienā ar fotogrāfu Aivaru Liepiņu dodamies uz Vecumniekiem, jo mūs piesaistījusi laikrakstā Bauskas Dzīve publicēta ziņa, ka vietējās vidusskolas 8. un 9. klases puiši projektējuši un izgatavojuši divas neparastas mājas bezpajumtes kaķiem. It kā – kas tur sevišķs, kaķu mājas Latvijā tiek celtas daudzās vietās, un minči par to ir pateicīgi. Taču tādas mājas kā Vecumniekos redzēju pirmo reizi.

Vienmēr jāmācās dzīvot vieglāk

Dubultu poliklīnikas tuberkulozes un hronisko plaušu slimību kabinetā tikko beigusies pacientu pieņemšana. Pulmonoloģe Silvija Konošenoka poliklīnikā strādā no 1998. gada. Aprīlī viņa svinēs savu 90. dzimšanas dienu. Uz manu apbrīnu daktere smaidīdama saka – jo grūtāka dzīve, jo cilvēki ilgāk dzīvo.

Nelegālam dzīvnieku biznesam smagas sekas(7)

Nav noslēpums, ka valstī ir simtiem nelegālu dzīvnieku audzētavu. To īpašniekiem suņu, kaķu un dažādu citu radību pavairošana un pārdošana ir labi iegājies bizness. Portālā Ss.lv var nopirkt "šķirnes" kaķēnu par vienu eiro, kucēnu par pieciem vai 1000 eiro. Tikmēr PVD nav resursu, lai cīnītos ar nekaunīgajiem biznesmeņiem.

Ģimenes neparastais ilgtermiņa ieguldījums(2)

Apciemojot Žvirbļu laulāto pāri, kas kopā ir no skolas gadiem un laulībā nodzīvojuši jau 52 gadus, mājīgās viesistabas akvārijā ieraugu raibu lielu zivi ar plati atvērtu muti un noelšos. Skaists? Dusmīgs? Šie vārdi tikai daļēji izsaka pirmo iespaidu par akvārija oranži melnās krāsās zaigojošo iemītnieku. Zivs īpašnieki Solveiga un Eduards Žvirbļi smejas – diendienā esot kopā ar Robi, nemaz neesot pamanījuši, kā izaugusi viņu mazā zivtele Astronotus ocellatus. "Neesam viņu ne svēruši, ne mērījuši garumu. Ciemiņi gan allaž jūsmo par krāšņo zivi."

Neviens ielas kaķis nav no kosmosa nokritis(4)

Vigda Jirgensone ar sunīti Tīnu baltajā ziemā dodas pastaigā pa dārziņu kooperatīva Silmala mazajām ieliņām. Aiz viņām soļo kaķu rinda – pieci savējie un tie, kuri arī jūtas kā savējie. Parasti sanāk no sešiem līdz padsmit staigātājiem. Kaķi, astes lepni gaisā saslējuši, ir droši un pašpārliecināti – esam taču viena ģimene.

Suns pavadonis slīpēta dimanta vērtē

Pamēģiniet dzīvoklī vai darba telpā aizvērt acis un pastaigāt, veicot ierastas darbības – ieslēdzot gaismu, paņemot grāmatu no plaukta vai kafijas krūzi! Mums tās būtu apmulsuma pilnas pārdesmit sekundes vai dažas minūtes, bet daudziem cilvēkiem – visa dzīve bez dienas gaismas, bez kustību brīvības utt. Neredzīgajiem nevar atgriezt acu gaismu, bet var uzdāvināt suni pavadoni, kas viņiem būs milzīga slīpēta dimanta vērtē. Taču tādi suņi nedzimst uz līdzenas vietas. Viņu sagatavošana ir milzīgs darbs un prasa lielus līdzekļus.

Patīk kā arājam vagā būt

Ziemassvētku noskaņās dodos ciemos pie kostīmu mākslinieces un modes dizaineres Skaidras Deksnes. Viņa savos godājamajos gados ir vienkārša, eleganta un enerģiska, ar gadiem ieguvusi katram cilvēkam tik nepieciešamo pašapziņu. Tajā ietilpst uzkrātās zināšanas un sava dzīves veikuma apzināšanās. Paveikts ir daudz: radīti kostīmi 31 mākslas filmai Rīgas kinostudijā, 10 gadu māksliniece bija pasniedzēja LMA Modes dizaina nodaļā, 12 gadu RTU Dizaina tehnoloģiju institūtā, ir izveidota jauna konstruktīvi plastiskā konstruēšanas metode, ar kuru 2017. gadā Skaidra uzvarēja Izglītības un zinātnes ministrijas konkursā uz satura izstrādi profesionālajām vidusskolām apģērbu tehniskajā dizainā.

Tieši septiņas reizes laimīgāki

Dagnija Veidemane ar ģimeni – vīru Andri un savu mammu Līgu Gedrovicu – dzīvo skaistā apkārtnē mežu un kaimiņu māju ielokā. Māja pirms pieciem gadiem pārbūvēta ērta, plaša un mājīga. Vairākas stundas baudot Dagnijas viesmīlību, mēs nejutām, ka bez jau minētajiem mājas iedzīvotājiem tajā iekārtojušies arī četri suņi un trīs kaķi. Dagnija smejot saka – tagad gan viņu Noasa šķirsts ir pilns, paņemt vēl kādu nozīmētu, ka te jau būtu patversme.

Katahuliešiem slodzi, laipnību, mīlestību(4)

Amerikas indiāņu Katahulas leopardsuņi, kuros ieceļotāju eiropiešu pirms gadsimtiem ievestās un atstātās greihaunda, mastifa un boserona suņu šķirnes krustojušās ar vietējiem suņiem, Eiropā pirmo reizi atvestas pirms astoņpadsmit gadiem. Pirmais šķirnes pārstāvis Baltijas valstīs un Austrumeiropā vēl nesen bija Rodeo.

Gluži nemanot aizritējuši 53 gadi

Suns, kaķis, trusis, šinšilla, kāmis ir dzīvās būtnes, ko visbiežāk dāvina bērniem, lai atvases iemācītos rūpēties par uzticēto, mīlētu un sargātu. Māsas Baiba un Dace arī ļoti gribēja mājdzīvnieku. Viņām toreiz bija septiņi un pieci gadiņi. Dzīvoklītis nebija liels, un vecāki nolēma iegādāties Vidusāzijas bruņurupuci Hugo. Pēc pusotra gada rāpulītim pievienojās bruņurupucis Rūdis, lai katrai māsai ir savs dzīvnieciņš. No tā laika pagājuši piecdesmit trīs gadi. Baiba jau trīs gadus kā mūžībā, bet Hugo un Rūdis dzīvo kopā ar Daci Riekstiņu.

Manis dēļ gatavs uz visu, es viņa – arī

Rotveilers Dark Amber by Beryl Kraftwo, kas ikdienā tiek saukts par Berilu, pārsteidza gan mani, gan fotogrāfu Kristapu. Suns vizuāli vien izsauc cieņu un apbrīnu. Berils ir viens no lielākajiem rotveileru šķirnes pārstāvjiem Latvijā, masīvs, ar lielu galvu, spēcīgs, temperamentīgs, izcili apmācīts un gudrs.

Ar dzīvi, romāniem un atmiņām

Saulainajā rudens rītā Vaivaros socioloģes Dagmāras Beitneres-Le Gallas viesmīlīgajā mājā norunāta tikšanās ar Amerikā dzīvojošo latviešu rakstnieci un literatūrzinātnieci Agati Nesauli. Starojoša un smaidīga viņa sasveicinās ar mums kā ar seniem paziņām, un acumirklī izkūst pirmais neveiklības ledus. Istabā ieplūstošā saules gaisma rotā rakstnieces perfekto sirmo matu sakārtojumu. Mēļas krāsas tērps izceļ Agates Nesaules auguma aprises. Pirkstā viņai sudraba gredzens ar dzintaru. Rakstniece pasmaida: "To man kāds draugs uzdāvināja 16. dzimšanas dienā. Mamma teica, ka no puikas nedrīkst pieņemt tik dārgas dāvanas, lai atdodot atpakaļ, bet man gredzens patika, un es to ieliku šūplādē." Sudraba rokassprādzi viņai, šurp braucot, uzdāvinājusi draudzene, sakot, ka rota viņu sargāšot. Atliek tikai piebilst, ka rakstniece šā gada janvārī nosvinēja 80. dzimšanas dienu. ​

Milzu moluskiem ēdienkartē baltās panātres

Sensenos laikos zvēru ķēniņš aicinājis dzīvniekus uz mielastu. Visi arī ieradušies, nebijis tikai gliemeža. Kad ķēniņš pēc kāda laika saticis gliemezi, viņš tam jautājis, kāpēc šis neesot ieradies. Gliemezis atbildējis, ka mājās viņš vislabāk jūtoties. Ķēniņu tāda atbilde ļoti sadusmojusi, un viņš gliemezim atbildējis: " Ja jau tev mājās ir tik labi, tad būs tev savu māju vienmēr nēsāt līdzi!"

Dzīvnieku ņem, lai abpusēji gūtu prieku

Dzīvnieku uzvedības speciālists ir starpnieks starp saimnieku un viņa mīluli, palīdz gādāt, lai cilvēkam blakus dzīvo labs kompanjons un draugs, un cilvēki tagad par to interesējas biežāk nekā jebkad agrāk. Jevgēnija Ostroga (30) ir veterinārārste un viena no nedaudzajām dzīvnieku uzvedības speciālistēm Latvijā. Mājās Jevgēniju gaida suņu jauktenīte Bronta un kaķis Če.

Saliekot visus kopā, iznāk viens liels suns(2)

Ar Ievu Vaivodi par tikšanos sākām domāt jau ziemā. Piezvanot rudenī, izrādījās, ka pašā vasaras karstumā jaunajai sievietei piedzimis dēliņš Teodors. Tagad ar lielu gaumi iekārtotajā gaišajā divistabu dzīvoklītī Āgenskalnā ērti un draudzīgi dzīvo Ieva un viņas draugs Ainis, abu dēliņš Teodors, kā arī trīs kaķi un pieci suņi. Aprūpējamie Ievai ir arī ārpus dzīvokļa sienām.

Biešu vagā jāskatās zem kājām(3)

Rolands Greiziņš ir stalts un omulīgs kungs. Lielai daļai sabiedrības viņš zināms kā Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ilggadējs direktors, taču 16. novembrī "būs gads apkārt, kopš esmu pelnītā atpūtā". Kāda ir atpūta cilvēkam, kurš ne mirkli nevar nosēdēt bez darba? Šis stāsts par to, ka arī senioram diena dzen dienu un darbi stāv rindā.