Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Uldis Ķezberis

Globālās Lielbritānijas ilūzijas(10)

Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeremijs Hants oktobrī paziņoja par valdības plāniem paplašināt diplomātisko dienestu, lai vairotu valsts ietekmi pasaulē pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Lai sagatavotos Lielbritānijas lielākajām ārpolitiskajām izmaiņām vairāk nekā 40 gadu laikā, viņa vadītā ministrija gatavojas pieņemt darbā aptuveni tūkstoš jaunu diplomātu, atvērt jaunas vēstniecības un paplašināt valodu apmācību diplomātiskajā korpusā strādājošajiem.

Kosovas plāni veidot armiju rada saspīlējumu(7)

Serbija neizslēdz militāru atbildi, ja Kosova izveidos armiju. Serbija Kosovu, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, uzskata par savu teritoriju un neatzīst tās suverenitāti, tāpēc abu valstu attiecības ir saspīlētas. Pret regulāras armijas izveidi Kosovā ir izteikusies arī NATO un Serbijas tuvākā sabiedrotā Krievija, kas pēdējos gados ir apsūdzēta centienos destabilizēt Balkānu reģionu.

Francijā pastiprina drošību pēc terora akta(4)

Francijas valdība ir izsludinājusi augstāko terorisma draudu līmeni un atjaunojusi robežkontroli pēc otrdien Strasbūrā notikušā terora akta, kurā dzīvību zaudēja vismaz divi cilvēki, bet vēl 14 guva ievainojumus. Drošības spēki trešdienas pievakarē vēl nebija notvēruši daudzkārt sodītu vīrieti, kuru tur aizdomās par uzbrukuma sarīkošanu. Dienas uzrunātie cilvēki no Latvijas, kas atrodas Strasbūrā, sacīja, ka trešdien ielās bijis manāmi daudz likumsargu, taču pilsētā valdīja mierīga atmosfēra. Darbu atsāka arī Eiropas Parlaments, kur norisinās pēdējā plenārsesija pirms ziemas brīvdienām.

Dzeltenās vestes dažādi vērtē Makrona solījumus(6)

Atšķirīgu reakciju tā dēvēto dzelteno vestu protestu dalībnieku vidū ir izsaucis Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojums par minimālās algas palielināšanu un nodokļu samazinājumu. Tādējādi prezidents mēģināja spert soli pretī simtiem tūkstošiem Francijas iedzīvotāju, kas jau četras nedēļas ir protestējuši pret dzīves dārdzību un Makrona iecerētajām reformām.

Atliek britu parlamenta balsojumu par Brexit līgumu

Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja atlika otrdien ieplānoto parlamenta balsojumu par viņas valdības un Eiropas Savienības (ES) panākto šķiršanās vienošanos, kas ir izraisījusi lielu neapmierinātību gan izstāšanās no ES atbalstītājos, gan Brexit pretiniekos. Viss liecināja, ka vairākums parlamentāriešu būtu balsojuši pret Brexit vienošanos, kas faktiski nozīmētu neuzticības izteikšanu Mejai. Šķiršanās vienošanās neapstiprināšana britu parlamentā palielina iespējamību, ka Apvienotā Karaliste nākamā gada 29. martā pametīs ES bez nekādas vienošanās.

Vācijas CDU izraudzīsies Merkeles pēcteci(3)

Vācijā valdošā politiskā spēka – Kristīgo demokrātu savienības (CDU) – biedri piektdien un sestdien senajā Hanzas pilsētā Hamburgā spriedīs par organizācijas izaicinājumiem laikā, kad visā Eiropā tradicionālās partijas zaudē vēlētāju uzticību un uzplaukst labējais populisms. Tomēr partijas kongresa centrālais notikums būs CDU ilggadējās priekšsēdētājas – kancleres Angelas Merkeles – atkāpšanās un viņas pēcteča ievēlēšana. Merkele gan pagaidām negrasās pamest valdības vadītāja posteni, tāpēc pa ilgiem laikiem Vācijā izveidosies situācija, kad kanclers nav valdošās partijas priekšsēdētājs.

ASV un NATO spiediens uz Krieviju(62)

Krievija aicina Savienotās Valstis nākt klajā ar pierādījumiem savam apgalvojumam, ka Maskava pārkāpj ASV un Padomju Savienības pirms 30 gadiem noslēgto Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līgumu (INF), no kura amerikāņi draud izstāties. Arī pārējās NATO dalībvalstis šonedēļ atbalstīja ASV nostāju, ka Krievija neievēro INF. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo Krievijai ir devis divus mēnešus, lai atsāktu ievērot atbruņošanās vienošanās nosacījumus. Tomēr ir maz ticams, ka Vašingtona atkāpsies no saviem plāniem, kas radījuši bažas par jaunu bruņošanās sacensību.

Narkoboss Eskobars joprojām šķeļ Kolumbiju

Ceturtdaļgadsimtu pēc nāves bēdīgi slavenais narkobarons Pablo Eskobars joprojām ir ļoti kontroversāla personība savā dzimtenē Kolumbijā. Ja vieniem viņš ir slepkavniecisks psihopāts, uz kura rokām bija daudzu nevainīgu cilvēku asinis, tad citiem Eskobars ir gandrīz vai mitoloģisks varonis, kas uzņēmās valsts pienākumu un rūpējās par nabadzīgajiem.

Francijas valdība runās ar dzeltenajām vestēm(10)

Francijas premjerministram Eduāram Filipam otrdien paredzēta tikšanās ar tā dēvētās dzelteno vestu kustības pārstāvjiem, lai mēģinātu izbeigt vairākas nedēļas ilgušos plašos protestus pret valsts prezidenta Emanuela Makrona iecerētajām reformām. Protesti kulminēja aizvadītajā sestdienā galvaspilsētā Parīzē, kas pieredzēja plašākās sadursmes kopš 1968. gadā notikušajiem studentu nemieriem. Valdības ministri nav izslēguši iespēju ieviest ārkārtas stāvokli valstī, lai nepieļautu vardarbības atkārtošanos.

Kongo ebolas epidēmija viena no nāvējošākajām

Nāvējošā Ebolas vīrusa uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) ir kļuvis par otru visu laiku lielāko un nāvējošāko, paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO). KDR valdība kopā ar palīdzības organizācijām dara visu nepieciešamo, lai ierobežotu slimības tālāku izplatīšanos, taču šos pasākumus kavē bruņota vardarbība ebolas skartajos reģionos un cīņa ar citu slimību – malāriju. Pastāv arī nopietnas bažas, ka ebola var izplatīties ne tikai citviet valsts teritorijā, bet arī pārmesties uz kaimiņvalstīm.

Tualešu revolūcija(13)

Miljardiem pasaules iedzīvotāju joprojām nav pieejamas veselībai drošas labierīcības, bet attīstītajās valstīs izmantotās skalojamās tualetes un kanalizācijas sistēmas nav ilgtspējīgas. Tāpēc zinātnieki, uzņēmumi un pat viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ķērušies pie "viedo" tualešu radīšanas.

Pasaules vareno tango Buenosairesā(2)

Argentīnas galvaspilsēta Buenosairesa nedēļas nogalē kļūs par drošībnieku ielenktu cietoksni, jo tur norisināsies 20 pasaules attīstītāko ekonomiku (G20) vadītāju ikgadējā tikšanās. Piektdien un sestdien notiekošā samita gaitā 19 valstu un Eiropas Savienības līderiem ir paredzēts apspriest tādus būtiskus jautājumus kā globālā ekonomika, darba tirgus nākotne, dzimumu līdztiesība, klimata pārmaiņas, digitālā ekonomika, Pasaules Tirdzniecības organizācijas reforma, finanšu tirgus regulēšana, nodokļi un tirdzniecība. Tomēr sagaidāms, ka sarunās dominēs ASV prezidenta Donalda Trampa izvērstais tirdzniecības karš ar Ķīnu.

Pētnieku kritizē par bērnu ģenētisku rediģēšanu(8)

Zinātnieku ģildes bargus pārmetumus izpelnījies ķīniešu pētnieks, kurš ir nācis klajā ar sensacionālu paziņojumu, ka viņš ir radījis pasaulē pirmos ģenētiski rediģētos mazuļus. He Dzjaņkui rīcības ētiku un likumību izmeklēs Ķīnas varasiestādes un zinātnieka darbavieta – Dienvidu Zinātnes un tehnoloģiju universitāte Šeņdžeņā. Daudzās valstīs, tostarp Ķīnā, ir aizliegta gēnu rediģēšanas tehniku izmantošana cilvēku embrijos.

Ukrainai bažas par Krievijas iebrukumu(41)

Ukrainas valdība ir brīdinājusi, ka nevar izslēgt Krievijas militāru iebrukumu, tāpēc esot attaisnojams prezidenta Petro Porošenko ierosinātais un parlamenta apstiprinātais likums par karastāvokļa ieviešanu valstī uz vismaz 30 dienām. Tas tika darīts pēc tam, kad svētdien Kerčas jūras šaurumā Krievijas karakuģi taranēja un sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, uz kuru klāja atradās 23 jūrnieki.

Aug saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu(43)

Latvija pievienojusies virknei valstu, kas nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā. Saistībā ar svētdien notikušo incidentu, kura rezultātā Krievija sagrāba Ukrainas kuģus, pirmdien vakarā bija sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme, bet Ukrainas parlaments lēma par karastāvokļa noteikšanu valstī. Sadursme, kurā valstis vaino viena otru, ir viens no nopietnākajiem incidentiem starp Ukrainu un Krieviju kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu un īstenoja militāro iebrukumu Austrumukrainā.

Migrantu pulcēšanās uzkurina spriedzi pie ASV(10)

Strauji palielinoties pie ASV robežas Meksikas pusē ierodošos migrantu skaitam no Centrālamerikas un parādoties informācijai par radikālāk noskaņoto migrantu plāniem mēģināt lielā pūlī pāri robežai iekļūt ASV, pastiprinājusies ASV prezidenta administrācijas gatavošanās šādam scenārijam. ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā jau paziņojis, ka atļauj ASV robežu sargājošajiem spēkiem nepieciešamības gadījumā lietot "letālu spēku", un piedraudējis pilnībā slēgt robežu ar Meksiku, papildus nosakot arī preču ievešanas aizliegumu.

Eiropas armijas mirāža(37)

Francija un Vācija atbalsta vienotu Eiropas Savienības bruņoto spēku izveidi, lai Eiropa varētu pretoties Krievijas agresijai un spētu būt militāri patstāvīgāka laikā, kad ASV prezidents Tramps apšauba NATO nepieciešamību. Taču nekas neliecina par plašu valstu atbalstu šai idejai.

ES un briti vienojas par attiecībām pēc Brexit

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji nedēļas nogalē sapulcēsies uz ārkārtas sanāksmi Briselē, lai izvērtētu un apstiprinātu ES un Apvienotās Karalistes sarunvedēju izstrādāto uzmetumu politiskajai deklarācijai, kas iezīmē abu pušu nākotnes attiecības pēc britu izstāšanās no bloka nākamā gada martā. ES un Lielbritānija pagājušajā nedēļā apstiprināja arī šķiršanās vienošanās projektu, ko vajadzēs apstiprināt dalībvalstu līderiem.

Francijas valdība negrib piekāpties protestiem(4)

Ārkārtīgi nepopulārā Francijas prezidenta Emanuela Makrona ekonomiskajām reformām izaicinājuma cimdu ir metusi sociālajos tīklos dzimusi protestu kustība, kas nedēļas nogalē visā valstī uz autoceļiem pulcēja gandrīz 300 tūkstošus cilvēku un ko atbalsta vairākums sabiedrības. Tā dēvētās dzelteno vestu kustības galvenais neapmierinātības avots ir gaidāmā nodokļu celšana degvielai, kuras cenas jau pašlaik ir augstas, bet tajā pašā laikā protestētājus vieno nepatika pret prezidentu Makronu. Protesti mazākā apmērā turpinājās arī otrdien, bet valdība ir paziņojusi, ka neatteiksies no plānotā nodokļu pieauguma.

Turkmenistānā beigsies bezmaksas gāzes ēra(5)

Vienā no pasaules izolētākajām zemēm – Centrālāzijas republikā Turkmenistānā – iedzīvotāji līdz šim nezināja, ko nozīmē maksāt par gāzi, elektrību, ūdeni un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo tos viņiem "uzsauca" valdība, kuras priekšgalā ir autoritārais prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs. Nākamgad tam pieliks punktu, jo režīms vairs nevar atļauties tik dāsnus tēriņus. Savukārt tas nozīmēs, ka miljoniem turkmēņu tiks iedzīti vēl lielākā nabadzībā.

Sadrumstalotība kā norma(17)

Zviedrijai rekordilgi – vairāk nekā divus mēnešus – pēc parlamenta vēlēšanām nav jaunas valdības. Šāda nebijusi situācija izveidojusies, jo vēlēšanās labi nostartēja galēji labējā partija Zviedru demokrāti, tādējādi liedzot kādam no diviem lielākajiem centrisko partiju blokiem iegūt absolūto vairākumu likumdevējā. Taču zviedru nespēja ilgstoši izveidot stabilu valdību nav nekas ārkārtējs, jo pēdējos gados līdzīga tendence ir vērojama visā Eiropā. Piemēram, pēc pērn notikušajām Bundestāga vēlēšanām Vācijas kanclerei Angelai Merkelei bija nepieciešami seši mēneši, lai vienotos par kārtējo "lielo koalīciju" ar sociāldemokrātiem. Turklāt arī tas vēl ne tuvu nav Eiropas rekords.

Terēzu Meju asi kritizē par Brexit vienošanos(3)

Apvienotās Karalistes premjerministrei Terēzai Mejai aiz muguras ir viena no murgainākajām dienām amatā, kurā viņa stājās 2016. gada vasarā pēc britu lēmuma pamest Eiropas Savienību (ES). Ceturtdien viņas vadīto ministru kabinetu pameta četri tā locekļi, kuru vidū bija arī sarunvedējs ar ES Dominiks Rābs, protestējot pret Lielbritānijas un ES šķiršanās vienošanās projektu. Meja par trešdien valdībā atbalstīto dokumentu saņēma pārmetumu krusu no parlamenta locekļiem, kuriem vēl būs jābalso par vienošanos.

Itālija ignorē ES budžeta prasības(5)

Eiropas Komisija (EK) izvērtēs Itālijas valdības šonedēļ iesniegto 2019. gada valsts budžeta pārstrādāto plānu un dos savu vērtējumu 21. novembrī. Visticamāk, EK nebūs apmierināta, jo valdošie politiķi Romā nav atkāpušies no ieceres ievērojami palielināt budžeta izdevumus, lai izpildītu dāsnos priekšvēlēšanu solījumus.

Palestīnieši piekrīt jaunam pamieram Gazā

Palestīniešu radikālā kustība Hamas, kas pārvalda Gazas joslu, otrdien piekrita pārtraukt raķešu uzbrukumus Izraēlas teritorijai. Vairāki cilvēki gājuši bojā Gazas joslā un Izraēlas dienvidos pirmdien un otrdien, kad palestīniešu kaujinieki un Izraēlas drošības spēki apmainījās ar intensīviem raķešu uzbrukumiem un uzlidojumiem.

Neizzūdošais jaunavības kults(5)

Daudzās valstīs visā pasaulē sievietes un meitenes tiek piespiestas veikt jaunavības pārbaudi, kurai nav nekāda zinātniska un medicīniska pamatojuma, taču tā var radīt sāpes un emocionālas ciešanas pārbaudāmajām,

ASV sākusies narkobosa El Čapo tiesas prāva(1)

Pastiprinātos drošības apstākļos un lielā slepenībā Bruklinā šonedēļ sākusies zvērināto izraudzīšanās tiesas prāvai pret vienu no pazīstamākajiem narkobaroniem Hoakinu "El Čapo" Gusmanu. Viņu tiesās ASV, jo dzimtās Meksikas valdība bija spiesta atzīt, ka nespēs tikt galā ar tik nopietnu pārbaudījumu.

Trampa pirmais lielais vēlēšanu pārbaudījums(4)

Otrdien notiekošās ASV Kongresa starpvēlēšanas būs prezidenta Donalda Trampa lielākais vēlēšanu pārbaudījums kopš viņa uzvaras 2016. gadā. Starpvēlēšanas, kas notiek prezidenta četru gadu amata termiņa vidū, ir viens no Amerikas demokrātijas stūrakmeņiem un var būtiski ietekmēt administrācijas darbu līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām. Starpvēlēšanās uz kārts būs trešdaļa Kongresa augšpalātas – Senāta – locekļu vietu un pilnīgi visas apakšpalātas – Pārstāvju palātas – vietas. Pašlaik abas likumdevēja palātas kontrolē Trampa pārstāvētā Republikāņu partija, bet aptaujas rāda, ka pēc vēlēšanām Pārstāvju palātā vairākumu varētu atgūt Demokrātu partija.

Par zaimošanu joprojām draud bargi sodi(23)

Vārds "zaimošana" pēdējās nedēļās regulāri ir parādījies mediju virsrakstos. Tas ir saistīts ar Pakistānas tiesas lēmumu attaisnot uz nāvi notiesāto, kuru apsūdzēja islāma izsmiešanā, Īrijas iedzīvotāju lēmumu dekriminalizēt zaimošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu attaisnot kādai austrietei piespriestu sodu par musulmaņu pravieša Muhameda apvainošanu.

Represijas aiz reformu fasādes(4)

Žurnālists Džamals Hašogi 2. oktobrī sveiks un vesels iegāja savas dzimtās valsts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, lai nokārtotu ar laulības šķiršanu saistītus dokumentus. Viņš no turienes vairs neiznāca. 59 gadus veco vīrieti konsulāta telpās sagaidīja un aukstasinīgi nogalināja no Rijādas atsūtīta slepkavnieku brigāde, kas noziegumu, visticamāk, pastrādāja Saūda Arābijas augsta ranga amatpersonu uzdevumā.