Dzintars Ozoliņš ir rūķu figūru kolekcionārs un viņa krājumā ir vairāk nekā 300 Latvijas mākslinieku darbi. Katrs rūķis ir unikāls, ar savu stāstu, sejas izteiksmi un noskaņu - tie ir gan darbīgi un nopietni, gan jautri un sapņaini. Vieni šķiet domīgi, citi – kā radīti no bērnības atmiņu pasaules. Katram rūķim ir savs raksturs, poza un emocija, kas atdzīvina šo mazo māla pasauli.

Filips Šalaevs ir mākslinieks, kuram robeža starp cilvēku un zvēru nekad nav pastāvējusi. Viņa tīģeri un vilki raugās uz skatītāju nevis kā uz svešinieku, bet kā uz līdzvērtīgu. Viņu skatienos ir cieņa, nogurums, uzticība un sāpes, bet pats galvenais - dzīvs klātbūtnes spēks. Ar tiem starpniecību Šalaevs runā par cilvēku - par mūsu spēju just, aizsargāt, līdzpārdzīvot, skatīties tieši un godīgi.

Modes muzejā apmeklētāji varēs apskatīt jaunu izstādi Buduārs. Tas, par ko nerunā. Tā veltīta apģērba kārtai, ko parasti nemēdza rādīt – ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā. Izstādē apskatāmi tērpi, apakšveļa, korsetes, aksesuāri un veļas stila iedvesmota mode no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma.

Laura Dzērve savā mākslā pievēršas aktuālām tēmām, izaicina gan sevi, gan skatītājus, atklājot to, ko dažkārt nevēlamies redzēt. Izstādes centrā – patiesums un drosme.

Tekstilmāksliniece Dace Grīnberga ir regulāra Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāžu dalībniece, pēdējos gados māksliniece piedalījusies arī mūsdienu gobelēnmākslas triennāles izstādēs ARTAPESTRY7 Dānijā, Vācijā un Lietuvā. Tomēr tieši šī Skaties dabā ir pirmā Daces Grīnbergas personālizstāde.

Starp grafikām linogriezuma tehnikā, zīmējumu novilkumiem monotipijā, akvatintā, oforta un aukstās adatas tehnikā iekārtota arī autentiska telpa no mākslinieces radošās vides, kas atspoguļojas vairākos darbos. Kompozīciju papildina lietišķās mākslas objekti un sadzīviski priekšmeti, savukārt redzamie instrumenti un materiāli sniedz ieskatu radošajā procesā. Ekspozīcijā iekļauti arī padomju laikam netipiski interjera elementi.

Gleznot dabu vai gleznot dabā – šie divi procesi Agras Ritiņas daiļradē saplūst vienotā ritmā. Atšķirīgas ir vien gleznu tapšanas fona skaņas un vibrācijas, kas sniedz dažādus impulsus, bet atstāj nemainīgu pašizteiksmes procesu mākslinieces refleksijām par dabā notiekošo. Agras Ritiņas glezniecības pamatā ir dabā nolūkotas un caur mākslinieces radošās uztveres prizmu tvertas noskaņas, kas kā gaismas un telpas refleksijas nogulst uz audekla. Gleznotājas roka rada kompozīcijas, tās izsijājot kā caur filtru un izceļot būtisko. Kārtojas laukumi un formas, virzieni un ritmi, veidojas mirkļa iedvesmoti tēli.

Izstāde veidota mākslinieka autortehnikā – sietspiedes un papīra locīšanas procesos, kuros augu tauki kļūst par drukas materiālu un formējošu vielu.

Kā konkursizstādes centrālais vadmotīvs tiek izvirzīts jautājums par mūsdienu vērtību sistēmu, aicinot māksliniekus radīt darbus, kas reflektē par personiski, sabiedriski un globāli aktuālām tēmām. Apmeklētāji varēs iepazīties ar 36 autoru darbiem, kas izvēlēti no 105 pretendentu pieteikumiem. Izstādes mērķis ir veicināt mākslinieku jaunradi un popularizēt Jūrmalu kā dinamisku, mūsdienīgu kultūras telpu.

Izstāde ir veltīta gandrīz septiņdesmit gadu ilgajai krievu teātra veidošanās un attīstības vēsturei Latvijā — no pirmajām antreprīzēm līdz 1940. gadam.

Ola Foundation lielajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieku grupas izstāde Pirmavoti, kas veltīta ģimenes saitēm un radošās pēctecības nozīmei Latvijas mākslā. Izstāde atklāj, kā dažādu paaudžu mākslinieki savos darbos veido kopīgu vizuālās identitātes lauku.

Šodien gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) tiek vērtēts kā 20. gadsimta 60.–70. gadu avangardists, teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks, Latvijas laikmetīgās mākslas krusttēvs. Amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži (Norton and Nancy Dodge) viņa darbus iekļāvuši padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā, kas atrodas Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas – komunisma idejām kalpojošā un tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu mākslai un Rietumu dzīves stilam.

Izstādē apskatāmi portreti, urbānās vides skati, dabas ainas, klusās dabas, laikmetam zīmīgas detaļas. Eksponēti arī vairāki Latvijas kultūras personību portreti, tapuši pirms gadiem, kad fotogrāfa kamera viņus fiksējusi kāda ikdienas mirkļa nesamākslotajā vieglumā, kas tagad kļuvis par pagājuša laikmeta zīmi.

Kā norāda māksliniece, šajā ceļojumā nozīmīgas ir bijušas tikšanās ar dzejniekiem, sarunas un klusēšana – brīži, kad iztēles radītie tēli kļūst par ilustrāciju varoņiem.

Izstāde Dzidra Ezergaile. Kosmoss un ekslibri iepazīstinās ar nelielu daļu no mākslinieces radītajiem ekslibriem un aptvers laika periodu no 20. gs. 60. gadiem līdz pat autores ilgā radošā mūža pēdējiem gadiem. Savukārt laikmetīgā māksliniece Zane Zelmene audiovizuālā darbā izcels Dzidras Ezergailes stājgrafikas darbu motīvu kinētiskās īpašības.