Muzejā Rīgas Jūgendstila centrs būs aplūkojama Venēcijas karnevāla tematikai veltīta Aleksandras Čudnovskas veidota izstāde. Tajā apvienoti autordarbi – grafikas, fotogrāfijas – un privātās kolekcijas priekšmeti. Izstāde ir stāsts par Venēciju kā gaismas un ēnu teātri, kur realitāte un fantāzija saplūst mūžīgā atspulgu dejā.

Talsu mākslinieku grupa, kas sevi sauc par Talsu Krūmu mākslas grupu, veidojusies 1980-tajos gados, satiekoties domubiedriem mākslā. Mākslinieku grupa kā stabila un atpazīstama vienība darbojas jau vairāk kā 40 gadus, uzturot ap sevi intensīvu un urdošu mākslas vidi, ar gadiem piesaistot grupai jaunus biedrus un veidojoties par spēcīgu māksliniecisku vienību. Izstādē Krūmu zvaigznājs redzēs 13 Talsu gleznotāju, grafiķu, tēlnieku un fotogrāfu jaunākos darbus.

Izstāde pēta šodienas cilvēka dzīves ceļu – to, kā mūsu pieredzes, attiecības, paradumi un ilgas iezīmē kustību cauri laikam. Katrs darbs ir individuāls maršruts, kas atklāj dažādus skatījumus.

Galerijā būs skatāma Ventspils Mākslas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde Telpa starp mums, bet izstāžu zālē tiks izstādīta gleznotājas Madaras Gulbis ekspozīcija Dažādi debesu skati.

Izstādē portrets atklājas kā vizuāla prakse cilvēka apziņas un bezapziņas robežzonu izpētē. Izstāde piedāvā vairāk nekā 20 melnbaltus zīmējumus, kas tapuši ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem – papīru un zīmuli.

Mīlestība pret dzīvniekiem ir kā dzīves virzītājspēks. «Sirdī es esmu lauku meitene,» saka māksliniece Irina Krjučkova, kura jau vairāk kā astoņus gadus dzīvo Madonas novada Sauleskalnā. Mācījusies Rīgā, bet bērnības vasaras pavadījusi Dobeles pusē pie vecmāmiņas laukos, kur ik uz soļa bijuši mājdzīvnieki, kas kļuva par pamatu viņas dziļajai saiknei ar dabu. Vēlāk dzīvē šī mīlestība pārauga aizrautībā – zīmēt, vērot, iemūžināt. Irina pirms darbu tapšanas vienmēr meklējusi dzīvnieku skatienus – gudrus, ziņkārīgus, uzmanīgus vai reizēm noslēpumainus.

Sanita Ābelīte ir vidējās paaudzes māksliniece Latvijas keramiķu saimē – sen vairs ne iesācēja, bet vēl kādi soļi līdz klasiķes godam. Un tieši kā tādai Rīgas Porcelāna muzejs pirmo reizi atvēl telpas personālizstādei, šoreiz – retrospektīvai, apkopojot un apskatot Sanitas Ābelītes daiļradi visā tās daudzveidībā un ilgstamībā.

Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.

20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

Izstāde atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.

Būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Māra Ločmeļa personālizstāde — multimediāls projekts Redzēt Laiku / Seeing Time, kas skatītājus aicina sastapties ar vienu no senākajām un reizē intīmākajām fotogrāfijas formām — kolodija slapjās plates tehniku.

Izstāde Ģeoprocesi ir multidisciplinārs mākslas un pētniecības projekts, kas caur vizuāliem un telpiskiem stāstiem pēta Ogres novada ainavas, to vēsturiskos slāņus un cilvēka ietekmi uz dabu. Muzeja stratēģija paredz arvien konsekventāku ekoloģisko un vides tematiku iekļaušanu izstāžu programmā, rosinot skatītājus pievērsties cilvēka un dabas savstarpējās mijiedarbības jautājumiem.

Studija savu darbību sāka 1965. gadā kā pulciņš Mildas Silmanes vadībā. 1982. gadā kolektīvs ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu, vadītājas pienākumus uzņēmās Ilmāra Upmane. Kopš 2002. gada studiju vada Inita Dzalbe, pašlaik Vīkalē darbojas 16 dalībnieces.