Jau par tradīciju kļuvis, izstāžu gadu teātra namā Jūras vārti sākt Ventspils Mākslas skolas absolventu darbu izstādīšanu. Izstādē Telpa starp mums mazajā galerijā būs apskatāmi 2025. gada absolventu darbi, kuros jaunie mākslinieki atspoguļojuši personiskos pētījumus par telpu, kas veidojas starp es un tu, starp fizisko un emocionālo, starp klusumu un dialogu, kā arī atklāj jauno mākslinieku redzējumu par attiecībām, tuvumu, attālumu un neredzamajām robežām starp cilvēkiem, vietām un pieredzēm. Nosaukums Telpa starp mums vēsta par kopības sajūtu un reizē arī atšķirtību. Tā ir vieta, kurā sastopas dažādi skatupunkti un emocionālās izpausmes. Darbu realizācija un māksliniecisko risinājumu atveidošana notika pedagogu Ingas Insbergas, Elīnas Ozoliņas, Evas Kaufmanes Lauss un Initas Dzalbes vadībā.
Izstāžu zālē gleznotājas Madara Gulbis ekspozīciju Dažādi debesu skati veido dažādu gadu darbi. Tie ir eļļas glezniecības tehnikā, vizuālajā izteiksmē vienoti – gaiss, gaisma, debesis, daba ap mums un to izraisītās sajūtas. Daudzkārtēja krāsas kārtu klāšana, lazēšana dod iespēju radīt akvarelisku vieglumu, gaisa un gaismas klātbūtni, kas sevišķi vajadzīgi ir gada tumšajā periodā. Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1993. gada un savus darbus izstādījusi Rīgā, Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Bonnā, Brēmenē, Frankfurtē, Štutgartē, Briselē, Lisabonā, Varšavā, Baku, Tallinā, Viļņā, Kairā, Seulā, Venēcijā. Madarai Gulbis bijušas 28 personālizstādes, kuras varēja skatīt ne vien Latvijā, bet arī Zviedrijā, Vācijā un Polijā.
«Gleznošana man ir kas ļoti īsts un materiāls – īstās krāsas un krāsu salikumu meklēšana. Sākums visam gan ir sajūtās. Gleznas kompozīcija vai tēls manī vispirms ir kā redzējums, kā emocionāls piedzīvojums. Tad tas pārtop stāstā, kuru es pārveidoju ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Daudz laika veltu īstās krāsas, it kā, saprašanai un satikšanai, krāsu laukumu un proporciju kompozīcijai. Šobrīd gleznojot, aizvien vairāk sekoju vēlmei koncentrēties uz tagadni, uz katru unikālo mirkli. Galvenā vadlīnija ir mirkļa apzināšanās un ļaušanās tam. Mums nav varas pār laika ritējumu un apkārt esošās dzīvās dabas nepastāvīgumu. Nekas nav pabeigts. Gleznojot apceru japāņu domu par vērtīgo mākslā – tikai tas, kas nav perfekts un kam piemīt nepabeigtība vai nepastāvība, tādejādi atdarinot dabas elementus, tiek uzskatīts par skaistu,» stāsta Madara Gulbis.