2023. gads kino. Nekas nebeidzas © DIENA
Pirmā sajūta, mēģinot prātā aptvert 2023. gadu Latvijas filmu nozarē, – tas liekas bijis ļoti garš
Recenzijas
2023. gads populārajā mūzikā. Hiphops un dzelzceļa shēma © DIENA
Nebūs melots, sakot, ka populārajā mūzikā 2023. gadā ir dominējis hiphops un pašmāju klasiķi
2023. gads vizuālajā mākslā. Bija vai izlikās? © DIENA
Skaidra priekšstata par to, ka latviešu kultūra nav notikusi tikai XX gadsimta sākumā, lai uz to atkal un atkal atsauktos, bet notiek tieši šobrīd, katru dienu no jauna, mūsdienu Latvijai pietrūkst visvairāk
2023. gads literatūrā. Sen gaidīti vārdi © DIENA
Latvijas literatūrā šis gads kopumā ne ar ko īpaši neizceļas, taču vairāk nekā pēc desmit gadu pārtraukuma esam sagaidījuši grāmatas no vairākiem novērtētiem autoriem, no kuriem neviens nav daudzrakstītājs
2023. gads teātrī. Rainis un raganas © DIENA
Teātri mūsdienīgi un pretrunīgi interpretē mūsu dižākā klasiķa mantojumu, kā arī pārvar stresu vadības maiņas un būvniecības dēļ
2023. gads arhitektūrā un dizainā. Idejas skvēros, parkos, izstādēs © DIENA
Uzmanības centrā nonāk arhitektūra, kas nav ēkas, un dizains, kam praktiskums nav galvenā iezīme
2023. gads vizuālajā mākslā. Pašpietiekamā puskrēslā © DIENA
Interesantākie laikmetīgās mākslas dzīves vaibsti ir vērojami ārpus plašākas sabiedrības uzmanības loka
2023. gads klasiskajā mūzikā. Maģiski sapņi un pavērsieni © DIENA
Šovasar piedzīvojām neaizmirstamus Dziesmu svētkus, uz virsotnēm gada laikā veda arī simfoniskā un kamermūzika
Daži urbumi kultūrslānī. Izstādes Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas recenzija © DIENA
Izstāde Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas atstāj rūpīga un ar pietāti veikta darba iespaidu, it kā kāds ar kādu būtu samājies vai sasvilpojies cauri laikiem, nevienu citu lieki netraucējot
Estēts un sevis meklētājs. Jāzepa Grosvalda izstādes recenzija © DIENA
Tendence maksimāli daudz "dot vārdu" izstāžu galvenajiem
varoņiem izskatās pēc augoši populāras izstāžu veidošanas
pieejas. Tā izmantota arī vērienīgajā Jāzepa Grosvalda
retrospekcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Dejot pie savas mūzikas. Grāmatas Mans brālis ķer dinozaurus recenzija © DIENA
Itāļu rakstnieka Džākomo Macariola autobiogrāfiskais darbs
Mans brālis ķer dinozaurus ir vēstījums par mūsu spējām pieņemt atšķirīgo, mulsinošo un nesaprotamo
Katrs pats par sevi. Daugavpils teātra izrādes Pie klusiem ūdeņiem recenzija © DIENA
Režisores Lienas Šmukstes Daugavpilī iestudētās izrādes Pie
klusiem ūdeņiem varones īstai pašatklāsmei var ļauties tikai
uzticamā kompānijā – savā un skatītāju lokā
Klāra aplaimo pilsētu. Rīgas Krievu teātra izrādes Vecās dāmas vizīte recenzija © DIENA
Frīdriha Dirrenmata lugas Vecās dāmas vizīte
didaktiku režisore Indra Roga savā iestudējumā Rīgas
Krievu teātrī izspēlē dzirksteļojošā raksturu parādē ar
lieliskiem aktierdarbiem un vienotu vizuālo tēlu
Mūsu pašportrets skaņās. Pārdomas un pārsteigumi novembrī – Latvijas valsts un latviešu mūzikas svētku mēnesī © DIENA
Svētki ir jāsvin ar prieku un dzirksteli. Pārdomas un pārsteigumi novembrī – Latvijas valsts un latviešu mūzikas svētku mēnesī
Kamēr vien deg sveces. Jāņa Šneidera izstādes Dzinējs recenzija © DIENA
Jāņa Šneidera izstādē Dzinējs redzamais fascinē kā maģiska kosmosa aina ar savu dramaturģiju, ko darbina nekas cits kā kontrasts
Horizonts velk uz mājām. Gleznotājas Vijas Zariņas izstādes recenzija © DIENA
Vijas Zariņas glezniecības trajektorija atklāj pašattīstību
no dekoratīvas stilizācijas līdz izteiktāku dabiskuma efektu radīšanai vienlaikus ar izteiksmes līdzekļus reducējošu minimālismu
Tamerlana zobens. Režisora Matīsa Kažas izrādes Maigā vara recenzija © DIENA
Režisora Matīsa Kažas debijas izrāde Maigā vara ir vērtīga tieši tāpēc, ka nedala cilvēkus melnbalti labajos un sliktajos un nesniedz pareizās atbildes
Repa spēles Mihails Tāls. Repera anša koncerta recenzija © DIENA
11. novembrī Rīgas koncertzālē Palladium notika repera anša koncerts, kas pārsteidza ikvienu klātesošo. Apzīmējums "koncerts" gan tam ir par šauru – to labāk dēvēt par notikumu, kas ir daudzšķautņains un noslīpēts kā briljants
Kurlmēmo laiks. Šodien un vakar. JRT izrādes Kurlmēmo zeme recenzija © DIENA
Aktrise Čulpana Hamatova Jaunā Rīgas teātra izrādē
Kurlmēmo zeme ir kā tilts starp filmu, kuru viņa skatās un
komentē un kura vēsta par 90. gadu bandītisko Krieviju, un
šodienas Latviju, kas ir kļuvusi par patvērumu Čulpanai
Līdz pēdējam elpas vilcienam. Annas Heinrihsones izstādes recenzija © DIENA
Mākslinieces Annas Heinrihsones jaunajās gleznās jūtu pārpilnība plūst pāri esības malām, tiecoties apskaut neredzamo cilvēku krēslā