Liepājniece Aļona Rastihina ikdienā strādā tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā Tet. Viņa audzina ne tikai savus divus bērnus, bet arī robotus. Viņa ir robotu trenere.
Biezoknis var saistīties ar kaut ko tumšu, bīstamu un neparedzamu. Tam var piekrist. Un jāatzīst, ka šajā krājumā ir noteikta daļa no iepriekš pieminētā. Taču katrā biezoknī ir vieta, caur kuru varam ieraudzīt gaismas parādīšanos. Vai aiziešanu, – saka dzejnieks Toms Treibergs par savu trešo dzejoļu krājumu Biezoknis, kas seko viņa iepriekšējiem darbiem Gaismas apstākļi (2012) un Drudzis (2015).
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) finanšu taupības starta šāviens, kas paredz šogad atlaist 1500 darbinieku, var nebūt pēdējais skarbais lēmums. Pirmajā kolektīvās atlaišanas posmā darbu zaudēs galvenokārt Rīgā un administrācijā strādājošie. Pēc tehnoloģisko procesu izvērtējuma sekos nākamie lēmumi. Sāpīgais grieziens, visticamāk, neskars dāsni atalgoto uzņēmuma vadību, secināms no LDz padomes priekšsēdētāja Jāņa Langes sniegtajām atbildēm uz Dienas jautājumiem.
Ar klimata pārmaiņām ne tik daudz jācīnās, cik jācenšas tām piemēroties, intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Latvijas Universitātes asociētais profesors un klimata pētnieks Raimonds Kasparinskis.
Ķīnā pieaug nāves gadījumu skaits, kurus izraisījis jaunā tipa koronavīruss 2019-nCoV. Tas strauji izplatās pēc iedzīvotāju skaita lielākajā valstī pasaulē, bet ir konstatēti saslimšanas gadījumi arī citās Āzijas valstīs. Infektologi apstiprinājuši, ka vīruss tiek pārnests no cilvēka uz cilvēku, tāpēc aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus. Pastāv bažas par saslimšanas gadījumu pieaugumu, jo nedēļas nogalē sākas ķīniešu Jaunā gada svinības. To laikā simtiem miljoniem Ķīnas iedzīvotāju dodas pie savām ģimenēm valsts iekšienē, bet daudzi izmanto brīvdienas, lai ceļotu uz ārvalstīm.
Jaunā pieeja pedagogu apmācībā veicinās jaunu, zinošu pedagogu ienākšanu Latvijas izglītības darba tirgū, pārliecināta ir izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), valdību otrdien aicinot atbalstīt ne tikai informatīvo ziņojumu, bet arī plānotos grozījumus likumā, lai jau šā gada vasarā augstskolas varētu sākt sagatavot jaunos skolotājus. Valdība šim mērķim piešķīra 2,28 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka interesenti, kuriem kādā nozarē jau ir augstākā izglītība, varēs iegūt pedagoga kvalifikāciju divu studiju gadu laikā.