Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Arāla jūras reģiona atdzimšana un tā nākotnes izredzes ir iespējamas tikai ar kopīgām pūlēm

Pēdējos gados Uzbekistānas prezidenta Šavkata Mirzijojeva vadībā tiek īstenoti nepieredzēta mēroga vispusīgi pasākumi vides problēmu risināšanas jomā, raksta eksperts. Kā svarīgākās prioritātes šajā virzienā ir noteikti pasākumi ar Arāla jūras izžūšanu saistīto seku mazināšanai.

Tas viss iegūst lielu nozīmi un aktualitāti saistībā ar globālajām klimata pārmaiņām un ekoloģisko katastrofu saasināšanos. Tagad pasaulē pieaug izpratne par to, ka ar Arāla jūras katastrofu saistītās negatīvās pārmaiņas rada nopietnus draudus ne tikai Centrālāzijas valstīm, bet arī ilgtspējīgai attīstībai pasaules mērogā.

Kā zināms, izžuvušās Arāla jūras izžuvušā dibena platība ir 4,5 miljoni hektāru, no tiem Kazahstānas teritorijā — 2,2 miljoni hektāru un Uzbekistānas teritorijā — 2,3 miljoni hektāru. Katru gadu no jūras dibena tiek iznesti 100 miljoni tonnu sāls putekļu, kas izplatās tūkstošiem kilometru attālumā, nodarot nelabojamu kaitējumu reģiona iedzīvotājiem, dabai un ekonomikai.

Saistībā ar to bija paredzēts veikt kardinālas izmaiņas pieejās ar Arāla jūru saistīto problēmu risināšanai piecos prioritārajos virzienos Uzbekistānas attīstības stratēģijā 2017.-2021. gadam. Jo īpaši bija uzsvērti sistēmiski pasākumi, lai mazinātu globālo klimata pārmaiņu un Arāla jūras izžūšanas negatīvās sekas lauksaimniecības attīstībai un cilvēku dzīves uzlabošanai.

Jau 2017. gada 18. janvārī šo uzdevumu īstenošanas ietvaros tika pieņemta Arāla jūras reģiona attīstības programma 2017. -2021. gadam. Tajā pašā gadā droša un stabila finansējuma nodrošināšanai tika izveidots Arāla jūras reģiona attīstības fonds. Svarīgs solis šajā ziņā bija 67 projektu īstenošana ar kopējo vērtību gandrīz 800 miljoni ASV dolāru, kas bija vērsts uz ekoloģiskās katastrofas seku mazināšanu, vides, sociāli ekonomiskā stāvokļa un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu.

Svarīgs notikums pēc desmit gadu pārtraukuma bija arī Starptautiskā Arāla jūras glābšanas fonda (IFAS) sēde Turkmenistānā 2018. gadā.

Sēdē tika apspriesti jautājumi par fonda darbības uzlabošanu reģiona ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu, ūdens resursu saskaņotu pārvaldību un Centrālāzijas valstu sadarbības pastiprināšanu šajā virzienā.

Runājot par nepieciešamību apvienot pūles, lai pārvarētu Arāla jūras krīzes negatīvās sekas un uzlabotu sociāli ekonomisko stāvokli Arāla jūras reģionā, Uzbekistānas prezidents uzsvēra, ka IFAS ir vienīgā reģionālā organizācija šajā jomā, kas var kļūt par mūsu valstu efektīvas sadarbības mehānismu.

Liela uzmanība tika pievērsta arī praktisku pasākumu īstenošanai sadarbības attīstībai reģionā saistībā ar ūdeni, kas bija vērsti uz ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu Arāla jūras reģionā. Tika ierosināts izveidot vienotu inovatīvu projektu sarakstu un nodrošināt šādu inovatīvu projektu kopīgu izstrādi, ņemot vērā to īstenošanas pieredzi ekoloģiski nelabvēlīgos pasaules reģionos, kā arī šiem mērķiem piešķirt ilgtermiņa koncesionālos aizdevumus (ar procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgus procentu likmēm) un dotācijas.

Tādēļ 2018. gadā tika izveidots Uzbekistānas Prezidentālais Arāla jūras reģiona inovatīvais centrs, kura mērķis ir aktivizēt centienus pastiprināt centienus pētījumu, tehnoloģiju nodošanas un izglītības jomā saistībā ar zemes pārsāļošanos. Zinātnieki ir pierādījuši, ka tuksneša auga saksaula stādīšana izžuvušajā jūras dibenā palīdzēs noturēt smilšu un sāls slāni, mainīt augsnes struktūru un atjaunot bioloģisko daudzveidību.

Tuksneša pārvēršanai par oāzi tika piešķirti ievērojami finanšu un cilvēku resursi. Neraugoties uz grūto 2020. gadu, kas pilnībā bija pievērsts cīņai ar koronavīrusa infekciju, uzsāktie vērienīgie darbi Arāla jūras izžuvušā dibena apzaļumošanai neapstājās.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem meža stādījumu platība izžuvušajā Arāla jūras dibenā sasniedza 1,2 miljonus hektāru.

Turklāt jāatzīmē, ka ir pastiprināta uz Arāla jūras zonas attīstību vērsto prezidenta dekrētu izpildes kontrole. Šiem mērķiem 2020. gadā Olij Mažlisa (parlamenta) Senātā ir izveidota Arāla jūras reģiona attīstības komiteja. Tās vadībā ir uzsākts aktīvs darbs, lai īstenotu vairākus projektus ekoloģiskās krīzes zonas pārvēšanai sociāli ekonomiskās attīstības zonā. Piemēram, Karakalpakstānas Tahtakupir rajonā ir uzstādītas ūdens attīrīšanas un atsāļošanas iekārtas 1,1 miljonu ASV dolāru vērtībā. Papildus tam komiteja ved sarunas ar UNESCO par karakalpaku jurtu iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, kas neapšaubāmi kļūs par nozīmīgu soli Arāla jūras reģiona tūrisma attīstībā un iedzīvotāju ienākumu palielināšanā.

Kā zināms, valsts vadītājs no augstām tribīnēm vairākkārt ir aicinājis pasaules sabiedrību aktīvi pastiprināt starptautiskos centienus jūras izžūšanas radīto seku pārvarēšanai. Jau 2017. gadā prezidents Šavkats Mirzijojevs, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, uzskatāmi parādīja Arāla jūras karti un tās traģēdijas mērogu. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai Uzbekistānas prezidenta šajā sesijā ierosinātā iniciatīva izveidot ANO Daudzpartneru trasta fondu cilvēku drošībai Arāla jūras reģionā rastu dzīvu atsaucību pasaules sabiedrībā. Jau pēc gada — 2018. gada 27. novembrī — ANO galvenajā mītnē Ņujorkā tika uzsākta trasta veidošana.

Lai plaši informētu sabiedrību par fonda mērķiem un uzdevumiem un piesaistītu līdzekļus izvirzīto mērķu īstenošanai, ir organizēti dažādi pasākumi, kuros piedalās starptautiskās sponsoru organizācijas un finanšu institūcijas. Viens no šādiem nozīmīgiem pasākumiem bija augsta līmeņa starptautiskā konference “Arāla jūra — ekoloģisko inovāciju un tehnoloģiju zona”, kas ar ANO atbalstu notika 2019. gada 24.-25. oktobrī Nukusā. Tajā piedalījās daudzu valstu, kā arī ANO, Pasaules Bankas, Āzijas Attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvji. Konferencē tika apspriesti aktuālie jautājumi saistībā ar nepieciešamību apvienot starptautiskās sabiedrības centienus ekoloģiskās katastrofas seku pārvarēšanai un Arāla jūras reģiona iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai. Šis forums un citi pasākumi deva iespēju īsā laikā piesaistīt nepieciešamās investīcijas un uzsākt aktīvu ANO trasta fonda darbību.

Pašlaik fonds ir uzkrājis līdzekļus 26,1 miljonu ASV dolāru apmērā, no tiem 2019. gadā 17 miljonus un 2020. gadā — 9,1 miljonu ASV dolārus. Jāatzīmē, ka ir plānots piecu gadu laikā piesaistīt vēl 123,2 miljonus ASV dolāru jaunu darba vietu radīšanai reģionā, kā arī sociālo un vides apstākļu uzlabošanai katastrofas zonā.

Sistemātiskam fonda darbu palīdzēs nodrošināt 2020. gada 1. decembrī izveidotā Arāla jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā komiteja. Tā sniedz vērtīgus ieteikumus par izvirzīto uzdevumu kompleksu risinājumu izstrādi. Piemēram, komitejas sēdē, kas ar ANO un Uzbekistānas Investīciju un ārējās tirdzniecības ministrijas atbalstu notika 2021. gada 30. martā, piedalījās vairāk nekā 130 akadēmisko aprindu, starptautisko finanšu institūciju, ANO, NVO, privātā sektora, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Sēdes laikā tika atzīmēts, ka fonds līdz šim Arāla jūras reģionā ir finansējis projektus, lai iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi dzeramajam ūdenim, uzlabotu perinatālās aprūpes kvalitāti, atbalstītu inovatīvas jauniešu iniciatīvas jaunatnes lauksaimniecības jomā, uzlabotu sanitāros apstākļus vispārējās izglītības skolās un uzlabotu veselības aprūpes sistēmu.

Īpaši tika uzsvērts, ka apmēram 35 tūkstošiem iedzīvotāju piecas Karakalpakstānas Republikas apdzīvotās vietās ir nodrošināts dzeramais ūdens, nozīmīgi uzlabota infrastruktūra. Turklāt ir uzstādīts jauns aprīkojums dzemdību namos Kungradas un Berunijas rajonos, kā arī Nukusas perinatālajā centrā.

Sēdē tika apstiprināti arī jauni projekti 12,4 miljonu ASV dolāru vērtībā. Atbalstīta daudzprofilu slimnīcas būvniecība Muinakas rajonā, kā arī vairāku inovatīvu resursus taupošu tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā, rūpniecībā un komunālajā saimniecībā.

Sēdes laikā attīstības jomas partneru — Eiropas Savienības, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Islāma attīstības bankas, ANO Vides programmas, ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un vairāku valstu pārstāvji pauda gatavību atbalstīt Arāla jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības pasākumus.

Paveiktais darbs liecina, ka ANO Daudzpartneru trasta fonda izveidošanas ideja ir izrādījusies savlaicīga un ļoti pieprasīta. Pateicoties tam bija iespējams apvienot starptautiskos centienus, lai pārvarētu sekas, ko radīja viena no lielākajām ekoloģiskajām katastrofām uz zemes, kad vienas paaudzes acu priekšā jūra faktiski pārvērtās par tuksnesi 38 tūkstoši kvadrātkilometru lielā platībā.

Fonds ir kļuvis par svarīgu starptautisku platformu, lai īstenotu vērienīgus un ilglaicīgus projektus, lai nodrošinātu pasaules sabiedrības praktisku palīdzību Arāla jūras reģiona iedzīvotājiem.

Tajā pašā laikā risināmā problēma ir arī reģiona valstu vadītāju uzmanības centrā. Par vienu no efektīvām platformām reģionāla līmeņa problēmu, tostarp ar vidi saistītu problēmu risinājumu apspriešanai kļuva divas konsultatīvās tikšanās (pirmā notika 2018. gadā martā Nursultanā, otrā — 2019. gadā novembrī Taškentā) Centrālāzijas valstu vadītāju līmenī. Šādu tikšanos iniciators bija Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs.

Otrās tikšanās rezultātā reģiona valstu vadītāji pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā citu aktuālu jautājumu vidū bija ietvertas problēmas, kas saistītas ar Arāla jūras izžūšanas negatīvo seku likvidēšanu.

Dokumentā ir pausta apņemšanās turpināt attīstīt un pastiprināt sadarbību Arāla jūras baseinā. Tika pieņemts lēmums izmantot Starptautiskā Arāla jūras glābšanas fonda iespējas un Daudzpartneru trasta fonda resursus, lai risinātu praktiskus uzdevumus jaunu zināšanu, inovatīvu tehnoloģiju piesaistīšanai, “zaļās” ekonomikas principu kompleksai ieviešanai, turpmākas pārtuksnešošanās un ekoloģiskās migrācijas novēršanai, kā arī citu pasākumu īstenošanai.

Vēl lielāku uzsvaru minētajai problēmai piešķīra Uzbekistānas prezidents, 2020. gada septembrī uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, kur kārtējo reizi pasaules sabiedrības uzmanību pievērsa ilgstošajai Arāla jūras krīzes ietekmei uz visu reģionu. Pēc tam valsts vadītājs ierosināja Arāla jūras reģionu pasludināt par ekoloģisko inovāciju un tehnoloģiju zonu.

Visas šīs valsts vadītāja iniciatīvas un ierosinājumi, kas izskanējuši nozīmīgos pasaules forumos, kā arī augsta reģionāla līmeņa pasākumos, pēc tam tiek pārvērsti par īstenību.

Šodien runa ir nevis par Arāla jūras atjaunošanu bet vismaz par tās izžūšanas cilvēkiem radīto sāpīgo seku un šīs vērienīgās ekoloģiskās katastrofas radītā posta samazināšanu. Cilvēks bija Arāla jūras bojāejas iemesls, tomēr tieši cilvēka spēkos ir atjaunot dzīvību šajā zemē. Cerību uz to rada koki un krūmi, kas ir sākuši šalkot bijušās jūras dibenā. Šis novads mainās burtiski acu priekšā, cilvēki saņem tīru dzeramo ūdeni, tiek būvētas mūsdienīgas mājas, ceļi, skolas un slimnīcas. Uz šejieni nāk ārzemju investori, pieaug tūristu skaits no dažādām pasaules malām. Tas viss liecina, ka Arāla jūras reģions atdzimst un tam ir lielas nākotnes izredzes.

Nozims Hasanovs,

Uzbekistānas Prezidentālais stratēģisko un starprajonu pētījumu centra galvenais zinātniskais līdzstrādnieks

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti